Mani nevar aizvainot! Person?g?s dro??bas skola

Auzi?? Edgars

UZDEVUMS:

Kadas drosibas salinas, jusuprat, nosauca Sasa? Kadas no tam ir pa celam uz skolu, uz veikalu vai treninu? Uzskaitiet tas un parrunajiet ar pieaugusajiem. Iespejams, kopa jus atradisiet vel vairak drosu vietu cilvekiem, kuri apmaldas.

SUNS

– Lena, kur tu esi? Kapec tu tik loti kavejies? – Stingra balss klausule atskaneja no kaut kur talu. To, tapat ka visas parejas apkart esosas skanas, apklusa tuvojosais tris smaidigu purnu ruksana. Vel viena sirds. Skita, ka ta pukst ar partraukumiem, bet tik skali, it ka milzigs lielgabals sautu salutus vina krutis.

Lielais suns – sarkans, raupjs – lenam virzijas uz prieksu vina prieksa. Uz vina vedera sapinusos matu cirtas bija iekerusas dzelksnas un izzuvusi dublu gabali, un kreisa auss vairakas vietas bija iekosta. Parejie divi suni, melns un rusganbruns, vicinajas aiz vadona, ar katru grustisanas reizi vinu jau ta izstidzejusie sani iegrimstot dzilak.

No kurienes bija atnakusi si klainotaju banda? Klavu bulvari, kur Lena tris reizes nedela gaja treneties, suni vienmer staigaja saimnieku uzraudziba, pavadas un uzpurnos, ja tie bija lieli. Bet sie suni bija bez kakla siksnam un dusmigi, vai nu no bada, vai no klainosanas vispar.

Lena staveja apstulbusi, elpojot tikai ar partraukumiem. Ganampulks pietuvojas tuvak, paradot, ka jebkurs parkapejs bus nelaimigs, un peksni nogulas uz bruga tikai dazus metrus no meitenes kajam. Vina meginaja spert soli un dzirdeja to pasu bridinoso ruksanu.

– Lena, kapec tu kluse? – Stingrumu balsi no telefona nomainija satraukums. – Kur tu esi, es tevi jautaju? Jau pusstundu butu janotiek treniniem.

– Svetlana Sergejevna, – tik tikko dzirdami sacija meitene.

– Runajiet skalak! Ko jus cukstat? – paveleja treneris.

Lena dzili ieelpoja:

– Svetlana Sergejevna, seit ir suni. Vini nelauj man iet. Vini tikko grasas uzskriet.

– Nonsenss! Vini baidas no tevis vairak neka tu no viniem. Saproti?

Lena nenoteikti majinaja ar galvu:

– Bet kas ar to?

– Rami speriet soli uz prieksu, – Svetlana Sergejevna partrauca meiteni, – bez satraukuma. Negriezieties ne uz saniem, ne atpakal un nekada gadijuma nebedziet no viniem. Un, kamer tu ej, pastasti man, kas notiek ar to lietu par sabojatajam sienas avizem un stendiem skola, – trenere centas noverst savas padotas uzmanibu no bailem no dzivniekiem. Vina zinaja, ka bez ritmiskas vingrosanas Lenai patik risinat neparastus atgadijumus, kur vien ar tiem sastopas. Un vinai bija taisniba!

Sakuma apslapusi, bet burtiski pec paris frazem meitene rosigi un aizrautigi skandeja, ka velti pirmais, par ko vinai radas aizdomas, bija devitas klases skolnieks Stupa Incins. Visi domaja, ka vins to izdarijis, lai atriebtos skolas direktoram pec tam, kad vins bija piedraudejis atstat Incinu uz otru klasi par sliktam atzimem un sliktu uzvedibu. Turklat pazusanas diena Stjepa aizbega no stundam tiesi matematikas stundas vidu. Vins ludza aiziet uz tualeti un neatgriezas. Vins nekavejoties pameta skolu – vinam nebutu bijis laika krasot un sagriezt tik daudz stendu. Bet vai vins pec tam atgriezas? Lenai kopa ar zenu izdevas pieradit vina alibi gandriz minuti pa minutei. Tiesa, skolas ipasuma bojasanas vaininieks vel nebija atrasts.

Jauna detektive bija tik loti aizravusies ar stastijumu, ka, pati to nemanot, pietuvojas pukainajai kompanijai. Un tad notika neizskaidrojamais: sarkanais sunitis sasnacas, uzleca un aizbega. Vina pavadone ar gaudienu sekoja vadonim. Kas bija si mulkiba? Ne pie suniem, ne pie pasas meitenes neviena nebija. Lena apskatijas apkart, tad rupigi aplukoja bruga salinu, kur nupat guleja bars, bet neatrada izskaidrojumu tam, kas vareja tik loti nobiedet dzivniekus.

Pilniba apjukusi, meitene steidzas uz sporta pili. Nonakusi sporta zale, vina teju no slieksna meginaja trenerim stastit, ka ieprieks izgajusi no majam, lai savlaicigi noklutu uz treninu sava iecienitaja bulvari, ka pa celam sastapusi milzigus rucosus sunus, un tie noslepumaini aizbegusi, tiklidz Lena tiem tuvojusies.

– Es zinu, es zinu, ka tu esi atbildiga skolniece un nekavetos ne pusminuti, – Svetlana Sergejevna nomierinaja meiteni. – Macisimies kartigi atlikuso stundu, un tad es tevi aizvedisu uz vienu parsteidzosu vietu.

– Kada vieta un kapec parsteidzosa? – Lena nespeja savaldit zinkari.

– Visi jautajumi velak! Katra sekunde ir svariga. Mes jau esam zaudejusi stundu cetrkajaino huliganu del, – Svetlana Sergejevna aicinaja ieviest kartibu.

Sesdesmit trenina minutes pagaja viena elpas vilciena. Lena citigi izpildija katru vingrinajumu un izpelnijas treneres uzslavas.

– Labi padarits! – apmierinata ar rezultatu, teica Svetlana Sergejevna. – Lai gan laika trukuma del vina neapmeginajas ta, ka vajadzetu, bet ar visu programmu tika gala. Tagad iesim un pargerbsimies. Vini mus gaida pie kluba.

– Kada kluba? – Lena nesaprata.

– Kanoe, – paskaidroja treneris. – Jus drosi vien esat redzejusi cetrkajaino sunu treninu laukumu musu ekas aizmugure.

Meitene sastinga, pieminot sunus, un leni pieskaras.

– Nu, kapec jus atkal esat nobijusies? – Svetlana Sergejevna uzlika roku Lenai uz pleciem. – Es jus iepazistinasu nevis ar saviem pukainajiem draugiem, bet gan ar kadu, kas zina visu par vinu audzinasanu. Si briniskiga cilveka vards ir Andrejs Nikolajevics. Naciet, skrieniet! Pec piecam minutem gaidu jus pie izejas no gerbtuves.

Andrejs Nikolajevics izradijas patiesam briniskigs: ar laipnu, siltu smaidu un smaidigam acim. Pievienojiet bardu, vel nedaudz sirmu matu, un vins izskatitos ka Ziemassvetku vecitis. Sadus radniecibas trikus ar kadu slavenu telu Leninas iztele veica katru reizi, kad vinai kads patika.

– Nu, sakiet, jaunas damas, pec ka jus esat atnakusas? Ko es varu darit jusu laba? – Andrejs Nikolajevics pec apsveikuma pargaja uzreiz pie lietas. Noklausijies visu stastu no sakuma lidz beigam, vins miklaini pasmaidija:

– "Man ir viena versija par to, kas varetu but noticis ar banditiem, kuriem bija astes. Protams, man vinu zel. Vini nedzivo labi, vini ruc un nirgst – vini aizstavas, ka vien var. Bet tas ir cits jautajums. Jusu treneris ir pareizi ieteicis, ka rikoties. Svetlana Sergejevna, vai jus veletos nomainit puteklaino sporta zali pret dialogu ar dzivniekiem svaiga gaisa? Man skiet, ar jusu pedagogisko talantu ne tikai meitenes, bet ari suni var klut par cempionem.

– Beidziet vilinat, Andrej Nikolajevic, – Svetlana Sergejevna smejoties atvairija. – Katram jadara savs darbs. Jums labak nevajadzetu pagarinat intrigu. Kads ir jusu minejums? Lena – ko tur, un es ari – mes tulit izpleksim no zinkaribas.