Sv?t?tais ledus. Nemirst?go v?lmes
Шрифт:
Vini jutas tik erti klusuma, kas starp viniem radas. Vini vienkarsi gaja, nedomajot, kur tiesi. Vini saskaras ar vairakam mazam struklakam, apkart lidinajas gribas, un taja bridi skita, ka pasauli piepildija sis miers.
"Es saprotu, ka jums var but bailes un saubas, bet es ceru, ka man ir neliela uzticesanas vieta." Es apsolu darit visu iespejamo, lai jus varetu man uzticeties, tapec padomajiet par mani. Kad es tevi redzeju, ka tu smaidiji un smejies, ka es nosliku tavas acis un nevareju attureties. Es sapratu, ka pat tad, ja tu nebutu tas pats, ko veidotaji man solija, es nozelotu, ka man tevis pietruka. Es esmu nopietns un gaidisu tik ilgi, cik nepieciesams, bet, ludzu, neatgrud mani. Es loti baidos tevi pazaudet.
– Kapec tu nolemi, ka es esmu ta? Ko darit, ja jus vienkarsi kludaties? "Vina paskatijas uz vinu ar satriektu skatienu. Tie bija parak mili vardi tadai raganai ka vina.
– ES nespeleju. Nekad sava dzive neko tadu neesmu piedzivojusi un nesaprotu, ka man uzvesties, lai tu mani nebaiditu un neienistu. – vins izplapajas.
– Esi tu pats. Manuprat, tas ir… jauki. – ragana atzinas.
Darena seja iedegas maigs, silts smaids. Vins atpleta rokas, gaidot atbildi, uzskatot, ka Miras sirds ir vismaz nedaudz izkususi.
– Ne visu uzreiz, sparnotais. – meitene bija teloti sasutusi.
– LABI. Atstasim so uz velaku laiku. Mes pat vel neesam atgriezusies, un es jau domaju, kur jus aizvest nakamreiz. Mes devamies uz restoranu tikai tapec, ka nezinaju, kas tev garso. Tapec nekavejoties pastastiet man, kas jus interese. Darens partrauca vinas domas. – Protams, iznemot mani. Vins piebilda, vina acis mirdzeja, kad vina skatijas uz vinu.
– Silts vejs. – Mira pat nedomajot teica.
– Dievs, cik tu esi mils! – vins teica un apskava raganu pie sevis, nespedams izturet savas jutas.
Kamer Mirels meginaja aptvert tikko notikuso, vins nosedinaja vinu uz solina, joprojam turedams vinas roku. Kadu iemeslu del raganas sirds saka pukstet nikna atruma. Vinas tela veidota siena jau pasa sakuma saplaisaja, un tagad ta ir pilniba sadragata. Un tas viss bija vina vaina. Ka viens pukis var iznicinat to, ko vina ir uzbuvejusi kops dzimsanas?
– Tatad tas ir vejs. – Darens domigi ievilka. – Vai tu negribi lidot?
– Vai jus domajat, ka es nekad neesmu lidojis? Es negribu tevi apbedinat, bet es esmu ragana. Slotu es jau iegadajos, kad man bija septini gadi. – meitene atcirta.
– Tas nav viens un tas pats. Jums tas patiks, es apsolu. – vins parliecinaja, redzot vinas skepsi.
Nedaudz sasaurinajusi acis, Mirela piekrita, tacu vina bija zinkariga, ka vins to izdaris. Darens ludza vinu uzgaidit mirkli un aplika savu jaku ap vinas vidukli, pirms peksni panema vinu rokas un uzlidoja debesis tik atri, ka vinai nacas ciesi satvert vinu, ne par ko vairak nerupejoties.
"Es pat neredzeju tavus sparnus." Jus varejat mani bridinat! – ragana bija sasutusi, kamer vins pasmejas par vinas meginajumiem ciesak piekerties vinam. Pukis tikai noslepumaini pasmaidija un lidoja augstak, solot nakamreiz visu paradit.
Ragana vinam neteica, ka nakama reize varetu nebut, jo vinai patika sadi lidot. Slota nebija ertakais parvietosanas veids, lai gan ta bija pilnigi drosa, tacu ilgi lidot ar to nevareja. Mirelle nevareja pateikt, kas bija ertak vai drosak Darena rokas, tacu si lidojuma butiba bija pavisam cita. Meitene saprata, ka sen nav lidojusi un bija aizmirsusi, cik skaisti ir nakti.
– Skaists. – vina cuksteja.
"Ja, tas ir skaisti…" puisis cuksteja, lai gan nekas apkart vinu neintereseja.
Irisa cereja dzirdet romantikas vai vismaz komedijas pilnu stastu, tacu diemzel vinas ceribas nepiepildijas.
– Pec tam mes mazliet pastaigajamies, un te nu es esmu. – Mirela peksni pabeidza.
“Cik genials stastnieks! Vina bija prom uz cetram stundam, un vina man teica trispadsmit vardus, lai dotos gulet. – Irisa bija sasutusi.
– Tava pasaka sastavetu no diviem teikumiem. – princese noputas. – Labi, ja tu saki, ka nebija ne apskavienu, ne skupstu, tas nozime, ka ta ari bija. Ejam gulet. “Piesarkusi Mirela Irisai bija kaut kas jauns un lidz sim nepazistams. – Ar tevi viss skaidrs, jaunkundze!
6. nodala
Nekaitigi sapni ka iepazisanas veids un mazas palaidnibas
"Dazi seit ieradas tikai tapec, lai iepriecinatu savus vecakus. Lai gan apmaciba seit ir diezgan augsta limeni, iesikstejuso aizspriedumu del pec skolas beigsanas tevi uztver ka turiga vira mekletaju, un pirmo iespaidu vairs nevar labot. Savas zinasanas un prasmes bus japierada vel ilgi. Es gribeju iemacit sapnot, bet “izredzes satikt labu dzivesbiedru ir parak mazas, lai lautos sadam mulkibam”. – vina atkartoja mates vardus. Irisa atcerejas Ardanas izradi un sausminajas par velmi aizenot savas ieverojamas prasmes.
– Ka likums, “labie viri” dodas uz netiklibas un izvirtibas majam. Tomer so vietu biezi vien viegli aizmirst. Mirela nobolija acis. "Bet biezak jus tur sastopaties ar izcilam un gudram damam."
– Kad tev bija laiks? Un vina par to pat neteica ne varda. Saukta ari par draudzeni. – princese bija sasutusi.
Sasutis, atbildot uz smiekligajam apsudzibam, Mirela bija gatava tiesi tagad doties unikala piedzivojuma un jautaja, vai Ardana ir gatava viniem pievienoties. Savadi, bet kurators Batizs veicinaja vinu cieso iepazisanos.
Nebija palicis daudz laika, lidz pirmkursnieki iepazistinaja ar jauniem prieksmetiem un attiecigi iepazina jauno meistaru, tapec tika nolemts vinus sadalit nelielas grupas pa septiniem lidz astoniem cilvekiem un katram pieskirt atsevisku temu. Skoleniem pasiem bija jasadala pienakumi, jaatrod informacija un japrezente visiem parejiem atseviskas nodarbibas. Katrai temai tika atveleta atseviska diena, tapec uzstasanas laikam nebija nekadu ierobezojumu. Tam vajadzeja but vinu parbaudes uzdevumam.