Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi
Шрифт:
– nazis…
Alises sejas izteiksme mainijas, bet tad, parnemusi kontroli par savam emocijam, vina nepiespiesta balsi nomurminaja:
"Lauj man par tevi parupeties," un izrava grauzdinus no rokam. Vins iesmejas. Patiesam loti divaina ragana.
Tacu lidz ar divainibam vina izradijas loti zinosa aptiekas veikala darba. Pats Gregorijs nesaprata, kapec vins joprojam atbalsta sis idejas darbu. Vina vela sieva bija arste, un tad tam bija jega. Bet pec vinas aiziesanas vinam nebija speka nosplauties un aizmirst. Nolaidiet aizmirstiba to, pie ka stradaja Emilija, un vins bezrupigi, it ka pec inerces, turpinaja bruvet visnepieciesamakos eliksirus. Kaut ari dziru meistars ir no nekromanta, tapat ka mukene no raganas. Un tagad vins juta kaut kadu iracionalu aizkaitinajumu pret so meiteni par to, ka vina tagad ir seit, kaisija lietas, pieskaroties ar raganu pirkstiem vecajiem dziru sarakstiem, kas piedereja vina sievai. Jo vinai nav aizdomas, cik nepanesami vinam ir seit atrasties. Tas ir pat grutak neka manas sievas gulamistaba.
Divdesmit cetru gadu vecuma vins kluva par atraitni. Un vins apprecejas devinpadsmit gadu vecuma. Par jaunu meiteni no dziednieku fakultates. Vini macijas kopa, dieneja valsts dienesta, vins departamenta, vina – karaliskaja slimnica. Un tad…
Gregorijs noversas no Alisijas, kura no plaukta izvilka burvestibu gramatu, ko vina nelaika sieva seit glabaja aiz ieraduma. Vina nemaz necieta no kartibas milestibas, bija haotiska un entuziasma pilna, vienmer aizmirsa, kur atstajusi savus milakos apavus: muiza vai galvaspilsetas maja. Vina bija neorganizeta un izklaidiga, bet ne ar pacientiem. Vini vinai paredzeja lielisku nakotni un vietu tiesa, ja ne letalu negadijumu.
Zila drudza uzliesmojums kaut kur uz karalvalsts robezas. Un vina Emilija, vistalantigaka, spitigaka un nedaudz augstpratigaka, ir brivpratiga. Ja vins nebutu bijis patrula, vins butu vinu atrunajis, aizliedzis. Bet…
Pec cetram nedelam vins vinu atrada. Neatzimeta kapa, iezogots ar svetzariem. Zilais drudzis nav navejoss, ja pamanat pirmas pazimes laikus, bet pec divam nedelam tas sak aprit organismu no iekspuses, pirmas piedzivo plausas, pec tam nieres un pedeja padodas sirds. . Tas iznicina gan cilvekus, gan burvjus, un nav nekada veida imunitates. Vins kavejas septinas dienas. Vinam butu bijis laiks izvilkt vinu ara, iedzit staze, izskaust infekciju no vinas kermena, tacu vins patrula.
Tris seru gadi, no kuriem divi uz austrumu robezas ka brivpratigie, apspiezot satricinajumus.
Vai vins ir parstajis vainot sevi? Ne. Tas nekad neapstasies. Un tas, ka vins atgriezas dzive, vinam nedod tiesibas dzivot. Vins vienkarsi parstaja piesaistit uzmanibu. Ir gruti, ja tuvuma ir cilveks, kurs apglaba sevi dzivu, un ir egoisms turpinat priecaties par savam bedam, liekot visiem tuvuma esosajiem ciest no vina jau ta lenas naves.
Ragana iekliedzas, un Stenlijs saravas, it ka butu izvilkts no sapna. Meitene paspieda roku un ar pedejiem vardiem atcerejas visus demonus par to, ka nepasargaja vinu no nodevigajam skapja durvim, piespiezot ar tam raditajpirkstu.
"Miss, jums nevajadzetu izteikties tados vardos," virietis aizradija, tacu meitene to nenoverteja un, izvilkusi pirksta galu no mutes, izaicinosi zinoja:
“Jaunkundzei vajadzetu nogibt, dzirdot vardu “ezelis”, bet ista ragana parasti taja iesaistas ar entuziasmu.
Virietis pasmineja un parstaja noverst burves uzmanibu no vinas darba. Loti valdosa maniere vina skiroja ienakumu gramatinas un nolika plauktos pudeles ar parpilditiem skidrumiem. Burvis piecelas un izvilka no plaukta vel vienu kolekciju. Tas bija daudz planaks neka ieprieksejais. Ragana ar blotera uzcitibu ari saka to lasit. Un pec paris stundam virietis vairs neredzeja savu kolegi zurnalu un gramatu kaudzu del. Vina kaut ko nomurminaja zem deguna. Vina tris reizes saskaitija visas dziru pudeles un ielika tas apburtaja skapi.
Pedejais atradas blakus gramatu plauktam un aizverts ar durvim ar necaurspidigu stiklu. Virietis iedeva meitenei atslegu, un vina saka vadit maju, it ka butu majas. Paris reizes meginaju iedzert malku ledus tejas. Bet beigas ar kafijas kannu aizgaju uz vannas istabu un atnesu aukstu udeni. Piesarkusi vina ludza to uzsildit. Brunete izradija tadu zelsirdibu, tomer papildus nekromantijai vina arsenala bija ari daudzas burvestibas. Un, kad udens uzvarijas, vina no audekla maisina ar nezalem izvilka dazus garsaugus un iemeta tos udeni.
Pikantais kumelisu un piparmetru aromats izplatijas visa uznemsanas zona. Turklat nebija skaidrs, vai vina uzbur dzerienu, vai ari tas viss bija pats no sevis. Vinam tika uzticets zalu novarijumu ieliet tasites. Un meitene, balansejot uz kresla, pastiepas pec citas draudzes gramatas. Kad vina to iznema, vina apsedas un kaut ko pierakstija sava lapu kaudze. Es vairakas reizes uzduros pret leti, meginot tikt pie vajadzigajiem manuskriptiem. Es paklupu aiz paklaja. Es notraipiju rokas ar tinti. Vina bija kaut kas tads, kas raksturigs tikai trakiem zinatniekiem, kaut kadas reibinosas zinasanu slapes. Un sis tels neiederejas ar vestulei pievienoto vinas zveribu apraksta. Es nespeju noticet
Gregorija uzmanibu no savaldzinatas meitenes apceres noversa durvju zvans. Vins pagriezas un ieraudzija uz slieksna gaisu meiteni ar pelniem matiem, kas bija saritinati jaukas lokas. Smalko violeto kleitu papildinaja azura lietussargs uz kreisas rokas.
"Gregorijs ir dargais," meitene burvigi pasmaidija un pastiepa roku skupstam. – Nenormali priecigs tevi redzet…
"Abpuseji Hloja," virietis paklanijas un pielika vinas tievo roku pie lupam.
– Tu nac pie manis darba darisanas?
Meitene kaprizi noputas. Hloja Bernara, pilsetas valdnieka vecaka meita. Burvigi maniga jauna dama, kas sajauc debesu izskatu ar demona raksturu. Vina bija reibinosi skaista, pat ne tada; viss vinas tels, sakot ar jaukajam cirtam un beidzot ar tikla zekem, bija versts tikai uz vienu – velmi sasniegt savu merki par katru cenu. Vina bija jaunaka par Gregoriju. Un divdesmit sesu gadu vecuma vina joprojam nav precejusies. Daudzi to uzskatija par sliktu zimi, un pati blondine vienmer uzstaja, ka velas kaut ko vairak par dzivi saja nomale. Bet hercogi un grafi nepiestaja biezi, tapec meitene ar lielu puru apsedas blakus tetim.
"Vai jus tiesam domajat, ka es varu nakt tikai darijumu del?" – Vina nosita skropstas un koketi pasmaidija. – Ka mes varam sazinaties un jat ar zirgiem? Tu tik sen neesi nacis ciemos…
Tad blondines skatiens uztvera raganu, kura, uz pirkstgaliem uz kresla, stiepas, lai noliktu zurnalu plaukta. Savas nestabilitates del meitene lidzsvarojas un nepamanija, ka no kleitas apaksas lur ara vinas pukainie apakssvarki. Pilsetas valdnieka meitas uzacis uzlidoja lidz pieres vidum, un vinas skatiens kluva tads… skielets.