Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi
Шрифт:
Alise, atkapusies, noleca no kresla un pieversa skatienu apmekletajam. Vinas lupas izliecas smina, un vina skaidri gribeja pateikt kaut ko nejauku, bet blondine bija pirma:
– Dargais Gregorij, vai tavs paligs nezina, ka sveicinat dizciltigo damu? – vina sajusma ievilka.
Tiesi saja bridi virietis saprata, ka, neskatoties uz vina formalo klatbutni saruna, vins seit bus lieks. Vajadzeja kaut ka nogludinat bruvesanas parpratuma aso lenki, bet ragana tika tam prieksa. Vel tikai mirklis un Alise jau staveja ar tadu skatienu, ka bija gatava ar kailam rokam sagrabt eziti, izsist vampiram zobus, nogrust kilogramu kumelites rukim parsolit par vissmalkakas belladonnas cenu, noplukt vienradza krepes un iebaziet sos matus puka dupsa. Citiem vardiem sakot, ragana devas sieviesu kara celu.
"Vins nezina," Alise teica, smaidot pacelot kreiso uzaci un saliekot rokas uz krutim. – Varbut vari mani apgaismot?
"Ar prieku," Hloja atbildeja tikpat sarkastiski. – Dizciltigas damas klatbutne jums japaliekas un jasasveicinas baroneses kundzei. Ta ir ari laba ideja, lai izveidotu slieksni.
"Ak, paldies no visas sirds," ragana izcela zobus, uzliekot roku uz krutim. "Es zinasu, preteja gadijuma mani kalpi vienmer sacis: "Madame Duchess… Madam Duchess…". Un vini krit viniem pie kajam.
Hloja kluva sarkana, un ragana smaidot vel izsmejigak pastiepa lupas un grasijas kaut ko piebilst, bet Gregorijs partrauca:
“Alise, ej uz virtuvi, pasuti vakarinas pasniegt pec stundas…” meitene atkal pacela uzaci un paklausigi gaja garam blondinei, izvairoties no sadursmes ar vinu vien par paris centimetriem. Un vina skali aizcirta durvis un aizgaja.
"Gregorij, tavs paligs ir neticami nikigs," gaidamas histerijas prieksvakara nomurminaja blondine. – Tev steidzami jaatbrivojas no vinas. Vina tevi apkaunos…
"Hloja…" burvis iesaka, domas nobolidams acis. – Meitene seit ir pirmo dienu, vina ir jauna un spontana. Tas ir tikai vecuma izmaksas.
Bet tas ir veltigi. Blondine pietvika, it ka vinu darza butu iesitis akmens. Sieviesu prieksa nevar minet vecumu, lai gan vins nevelejas aizvainot sarunu biedru, bet vinam izdevas. Meitene noversa acis, ar kuram bija gatava sadedzinat gan vinu, gan visu maju.
"Pec dazam nedelam bus labdaribas balle bernu namiem," apmekletajs atkal medus nomurminaja. – Un tu joprojam neesi teicis savam tevam, vai gaidit tevi vai ne.
– Nu, kas par bumbinu? – burvis noguris jautaja. "Es nesaprotu sos notikumus, un, ja mana lidzdaliba bus nepieciesama, es vienkarsi izrakstisu ceku bareniem."
“Bet tada ir pilsetas kulturas dzive, un tu no tas izvairies,” blondine iesaka vecu dziesmu. – Mes visi ar prieku gaidisim jus…
Un zemteksts vinas acis skaneja: "Es ipasi."
10. nodala
Vakarinas noriteja pilnigas nolemtibas gaisotne. Vienam bija kauns par blondo nekaunibu. Otrs nevareja saprast, ko sagaidit no burvja. Vina visu ritu bija sagremojusi nakts incidentu. Vina pat slepa no darba deveja visus asus prieksmetus. Tacu tad vina saprata, ka vins ir apveltits ar varu un, ja vins tiesam gribetu vienu kaitigo raganu apglabat mezrozisu krumos, vinam rokas ar asinim nevajadzes notraipit. Ne sveta ganampulka ierasanas, ne demonu pieludzeji nevareja vinu noverst no sada soka. Alisei neiekrita galva, ka sis sarkastiskais virietis ar uguns mirdzumu melnajas acis varetu but slepkava. Traka tels nesaskaneja ar vina manierem, balsi un zestiem. Ar savu attieksmi pret vinu, nepazistamu kaprizu meiteni. Kada bridi vina lava savam pratam parliecinat vinu, ka vins ir vai nu apbeditajs, vai nekromants. Un tagad lielaja edamistaba vina uzmeta kautrigus skatienus, lai labak paskatitos un, iespejams, uzdurtos kadai racionalai domai.
Lidz trispadsmit gadu vecumam Alise saka izjust neparastu vajumu krutis, ko jaunava un skista meitene nodeveja par piedzivojumu slapem, lai gan, pec krustmates Klo majieniem, tas krutis nevis nikuloja, bet gan niezeja. ass. Un tagad vina nevareja mierigi nosedet, jo ta nebija tikai nieze, ta vienkarsi soloja. Un tie nebija tarpi, bet gan vecas labas nepatiksanas. Kad virietis nolika galda piederumus, Alise pacela galvu un stostidamas sacija:
– Gregorijs, – te mele uzmeta kuleni, mana galva muizas ipasnieka varda nosauksana nebija tik personiska, – aizved mani uz pilsetu.
Burvis noslaucija pirkstus salvete un iemeta to pie skivja un tad gaidosi paskatijas. Un meitene sajuta vieglu vesumu. Vinai nepatika sads darba devejs. Vins sodien bija loti divains, vins ieradas laba noskanojuma, un likas, ka katra minute, atrodoties piebuve, izvilka no vina visas emocijas. Vina to pamanija kumelisu tejas stadija, ar kadu vienaldzibu vins lika burvestibu. Alisija velreiz meginaja atpazit speka identitati, tacu vins noauda rakstu tik mehaniski, ka nepalaida garam nevienu sitienu un nelava spekam vilnoties pari malam.
– Vai tu mani redzeji dzinu? – Vins piecelas no galda.
– Ne…Kads ir jautajums?
– Vai es izskatos pec ifrita?
"Es tevi nesaprotu…" meitene nomurminaja, atstumdama kreslu un iztaisnojot kleitas apaksmalu. – Man jaiet uz pilsetu…
– Ja vajag, jauta! – virietis asi izdvesa. – Vai ari jusu iedzimta raganu rupjiba nelauj jums but vismaz nedaudz laipnakam pret cilvekiem?
Vai to tagad saka cilveks, kurs atlaida visus sunus cienas trukuma del sava luguma? Ne. Alicia ari ir laba. Bet vina noteikti jautatu velreiz un pateiktos vinai. Un vina nenosala pie galda neerta poza un neseko darba deveja taisnajai mugurai. Tomer pie pasam durvim vins paskatijas uz vinu ar skatienu, kas vestija: "Es sadedzinasu raganu lidz demoniem un bez attirosas uguns."
Pec ceturtdalas stundas Alise bija tik loti sastradajusi sevi un savus nervus, ka no tiem vareja izgatavot kugu virves. Cik nekaunigi! Si ir vinas iecienitaka spele: cilveku satrauksana. Ja, vina pat ienesis demonu pie pentagrammas, gluzi ka garidznieks uz sabrukumu.
Meitene izlidoja no edamistabas, kura visu so laiku bija nodevusies garigai atriebibai, lai gan, kada gan vinai nozime, it ka nekam labakam nebutu iespejams lauties? Bet, neskatoties uz to, ragana, kas atstaja kaujas lauku aiz ienaidnieka, nav ragana, bet gan pasaku krustmate. Un Alise nekad nav piestavejusi mezginu kleitam. Vina bez klauvesanas ieleca darba deveja biroja ar apesta puka labvelibu pec reida tresaja ciemata. Es paspeju tikai iesaukties:
"Gregorij, mes…" un apklusa, kad ieraudziju virieti isos rutainos svarkos. Vina aizvera acis, meginot neredzet. Burvis kluva purpursarkans un kliedza:
"Vai vini jums nemaceja klauvet?" – Taja pasa laika vins izmisigi centas ar rokam aizsegt sapigo vietu, lai gan svarki tur it ka atpusas un nekas nosodams neizskatijas. Meginot aizbegt, Alise atkapas un aizcirta durvis. Demoni ir pilniba nokritusi uz ragiem!
Man gribejas pasmieties. Vina saprata, ka vinai nevajadzetu tik dedzigi izradit savu prieku, bet vina nevareja neko darit pret izpludusajam snukstam. Sasoditas durvis, kas vinu skira no viriesa, ietriecas vinai aizmugure. Un tad burvja kaskiga balss sacija: