Gult? ar zv?ru
Шрифт:
– Pietiek maminas, sodien visa uzmaniba tiek pieversta musu Lerai!
Es noradiju uz tanti Lenu un onkuli Kolu, kuri deva Lerai vecaku svetibu, un metos preti viesiem, kuri slejas apkart.
Masa, kas jau bija skaista, tagad bija vienkarsi skaista: gaisais grims uzsvera vinas lidzibu ar slaveno Andzelinu Dzoliju, un vinas mati, salikti zema kucina, atklaja asus vaigu kaulus un piesaistija uzmanibu vinas kuplajam lupam.
Piegulosa balta mezginu kleita uzsvera visus vinas trauslas figuras valdzinajumu. Es atklati apbrinoju savu masu un pilniba nepiekritu tiem, kas teica, ka vinai ir paveicies ar savu ligavaini. Neskatoties uz savu stavokli un izskatu, vinam ar musu Leru paveicas ne mazak! Vienkarsi atcerieties vinu attiecibu sakumu, kam vina pretojas ar visu savu speku, un vins vajaja vinu ka traks un pat atklati piespieda. Godigi sakot, Gromovs mani vienmer mazliet biedeja ar saviem diktatoriskajiem veidiem un acimredzamo velmi piesavinaties manu masu. Atskiriba no vairuma viriesu, kuri izvairas no laulibam, vins velejas, lai Lera vinu apprecetu pec iespejas atrak, un ari grutnieciba bija viens no vina planiem.
Kad visi atvadisanas vardi bija izrunati un viesi jaunlaulata vadiba nolika glazes un metas uz izeju, pilnigi nelaika paradijas mana vecmamina, kura, ka vienmer, sabojaja visu si briza skaistumu:
– Kamer tavs Vadiks pats neatnaks pec tevis, es tevi nekur nelaidisu! Eesh, ko tu domaji! Kur ir redzets, ka ligava pati iet pie ligavaina? Lai vins nak surp, mes izpildisim izpirkuma maksu, un tad vins tevi appreces!
– Vecmamin, vai tu konkreti gribi sabojat manas kazas? “Lera, nobijusies, ka svinibas varetu tikt izjauktas, saka snukstet un raustit rokas, bet vecmamina bija nelokama. Likas, ka runa nav pat par izpirkuma maksu, bet gan, ka vina beidzot atradusi veidu, ka nokaitinat savu toposo znotu un atriebties par to, ka vins, ka vina pati izteicas, pirms tam “nogaza” vinas mazmeitu. kazas.
Atmosfera karstas, bet spitigo vecmaminu ietekmet nevareja, tapec mes varejam tikai nomierinat vinas masu, lai vina nesabojatu savu krasno kosmetiku ar asaram.
Konflikts ievilkas un ilga vairak neka stundu, mes kavejamies uz dzimtsarakstu nodalu, un Vadima, kurs Daskas talruni vienkarsi noruca “Es visu atrisinasu”, joprojam nebija.
– Veca kundze spelejas ar uguni. "Gromovs ir nevaldams psihopats visa, kas attiecas uz Lerku," rezumeja Daska, un es kluseju, bet mans nemiers pieauga, jo mana drauga vardi bija tira patiesiba.
Mes visi apzinajamies vina gruto raksturu, kas kluva vienkarsi nepanesams, kad runa bija par manu masu. Turklat mums bija tikai divdesmit viens gads, un vinam jau bija trisdesmit divi, un tapec vinam bija pavisam cita attieksme pret daudziem briziem, kas mums skita mulkigi.
Viss notiekosais izskatijas pec tragikomedijas: tante Lena asaras centas pieradit vecmaminai, ka kludas, Lera pat bez saspringtas stigas bija gatava gibt, un es, paredzot nepatiksanas, visvairak uztrauca, ka Vadims. Andrejevics naktu un pusi dzivokla iznicinas.
Bet beigas bija tuvu.
Peksni kapnu telpu piepildija troksnis un kaju stutesana, un skalas viriesu balsis aiz durvim lika visiem klatesosajiem sastingt:
– Visi uz gridas! Seja uz leju! Es teicu apgulies!
Durvis peksni atveras, un telpu piepildija cilveki maskas.
Policija.
Lieliski, vecmamina sasniedza savu – Vadims ir ieradies. Sava tipiskaja maniere, nebudams pieradis spelet pec kada cita noteikumiem, vins uzradas maska un nesaja automatu, nevis smokingu un puski.
Es vienmer esmu piederejis pie cilveku kategorijas, kas baidas no formas terpiem. Skiet, ka neko nelikumigu neesi izdarijusi, bet, ieraugot lielus puisus formas, tu saraujies, it ka butu pie kaut ka vainigs.
Un tagad mani parnema kada neizskaidrojama panikas sajuta un es ka ligava gandriz nokritu bezsamana. Paldies Dievam, prieksnesums bija iss un, preteji bazam, mus neparmekleja, bet vienkarsi rupigi noguldija uz parketa gridas.
– Vecmamina gribeja izpirkuma maksu, vina to sanema. Labak nedusmot Vadimu,” Dasai bija pilniga taisniba.
Vecmamina, kas palika stavam, peksni uzspraga neticama tirade:
– Mans toposais znots strada policija! Liels virs! Vins jums to noorganizes!
– Kops kura laika vina iemileja Gromovu? – atkal atskaneja mana blakus gulosa drauga snaksana, un pec mirkla lielas rokas uzmanigi palidzeja mums piecelties un pec vienas policistu komandas visi mazdusigie viesi saka skali skandet “Rugts!”
Viens no drosibas spekiem, kurs izradijas ligavainis, pacela masku un saka skupstit Leru, un pec tam pacela vinu rokas musu aplausiem un saucieniem “Ura!” iznesa to ara.
"Tomer vini ir briniskigs paris," vecmamina pasmaidija un pirmo reizi apstiprinosi pamaja ar galvu, un es piekeru sevi pie domas, ka pilniba piekritu vinai.
Ja virietis ar tadu pasu krasu ka Vadims Gromovs izvelejas manu masu, tad vina vienkarsi ir lemta klut laimigai. Reizem vins var but nezeligs un greizsirdigs, tacu vina neatlaidibu merka sasniegsana var apskaust, un veids, ka vins godbijigi izturejas pret Leru, izsvitroja visus vina trukumus.
Plustosais sampanietis palidzeja man un parejiem parbiedetajiem viesiem atjegties, tapec pavisam driz kazas saka uznemt apgriezienus.
Fotosesija, pastaiga, dzimtsarakstu nodala – viss paskreja laimiga jautribas un milestibas kaleidoskopa. Skita, ka visa diena riteja labi, jo rita spriedze bija izkliedejusies, bet, kad ieradamies restorana, es atkal jutos neomuligi.
Lai ka es centos nedomat par to, ka svetki notiek tiesi ta cilveka dibinasana, kurs bija manas divus menesus ilgas depresijas celonis, manas domas turpinaja atgriezties pie vina.
Laikam ejot, tu sac savadak skatities uz nozimigiem dzives notikumiem, tacu tris menesi, manuprat, bija parak iss laiks, lai nomierinatos un justos parliecinati starp sienam, kas piedereja Zafirovam.
Meginot kaut ka noverst uzmanibu, es saku aplukot grezno apkartni un viesus. Zale un visa eka bija gaisas krasas ar augstam zelta kolonnam un marmora gridam. Stils un gaume bija redzami katra detala: nebija nekadas pretenciozitates, bet viss vienkarsi elpoja ar diskretu greznibu. Jaunatnakusie viesi ari piestaveja iestadei. Vairak neka tris simti cilveku un visi, iznemot musu radiniekus, bija no varas vai biznesa parstavjiem.
Ari pasas svinibas neizskatijas pec parastam kazam. Programma atgadinaja koncertu, kura kaleidoskopa viens otru nomainija numuri un apsveiceji. Nebija ierastu konkursu, nebija diskotekas, bet vijole, saksofons, akademiskais vokals un klavieres, kas viens otru aizstaja, man atgadinaja Filharmoniju. Pamazam es, sezot pie jaunlaulato galda, pilniba atslabinajos un pat izdzeru veselu glazi sausa baltvina, nododot savus pratigos ieradumus.