Шрифт:
Prologs
Es pamaniju Vina skatienu no talienes.
Sakuma vienkarsi jutos neerti, tad skita, ka pakausi saka degt. Ta ir divaina sajuta: no vienkarsa skatiena but nevieta, bet taja pasa laika baidities apgriezties.
Tas ir ta, it ka jus magiski parceltu atpakal tala berniba, atkal klustot par mazu meiteni, kas stav tumsa gaiteni un baidas atskatities, jo tur ir briesmonis.
Kas ar mani notiek?
Man jau ir divdesmit viens, apkart skan troksnaina muzika un daudz cilveku.
No ka baidities?!
Es pat domaju, ka tas ir halucinacijas un neviens uz mani neskatas, un mana mezoniga iztele, ko atbalstija divi alkoholiskie kokteili, vienkarsi izspele nezeligu joku. Tacu situacijas absurduma apzinasanas nepadarija to vieglaku, tapec es tomer neticami centos un pagriezos.
Vins skatijas tiesi uz mani.
Neskatoties uz augsu un pilnigi neinteresejoties, ko es par to domaju.
Gars, pat liels.
armenu, varbut gruzinu?
To nebija iespejams noteikt ar aci, tacu viens bija skaidrs: vina melnas acis burtiski urbas un sadedzinaja mani caurumu.
Vai ir iespejams tik atklati skatities uz meiteni, kas tev patik?
Acumirkli noversusies, nespejot izturet vizualo cinu, vina centas noverst uzmanibu, nesabalanseta no sis intensivas un biedejosas uzmanibas, un tad pilniba ieslideja sauraja tumsaja kluba gaiteni, kur paslepas damu istaba. Ta ir tikai sava veida panikas lekme, un jums kadu laiku japaliek vienam. Mazliet auksta udens uz rokam un sejas, un tagad no atspulga uz mani skatijas dzivs cilveks, nevis izbiedeta ena.
Tomer, tiklidz es nedaudz nomierinajos un saku atjegties, draugs ielauzas tualete un burtiski uzbruka man:
– Leriks aizgaja, tu aizskreji uz tualeti, un Misa devas pie kluba ipasnieka! Jus visi mani pametat! Man ir garlaicigi, Sonja!
– Es grasijos doties prom.
Galu gala, vai man nevajadzetu seit sedet muzigi?
Protams, manas prombutnes laika virietis, kurs uz mani blenza, bija aizgajis. Kapec vinam vispar esmu vajadziga? Rave. Vina nobijas kada nezinama iemesla del un izdomaja sev stastus. Skaisti – zinu, nu, skatijos un skatijos… Kapec man zel?
Pagajusi garam tumsajam koridoram, pie izejas uz zali es apstajos miris.
Atkal.
Vins atkal paskatijas uz mani.
Punkts tukss.
Tikai tagad sis veselais, neskuvetais virietis staveja kopa ar mana drauga puisi tiesi pie musu galda. Es gaju ka uz Golgatu, samulsusi un kaut kadas nesaprotamas trisas parnemta, cinoties ar acimredzamo velmi atkal steigties prom un paslepties tualete.
– Meitenes, vai es jus jau iepazistinaju ar Deividu? Vins ir si kluba un daudzu citu musu pilsetas iestazu ipasnieks.
– Protams, tava dzimsanas diena! Mes loti gaidam kadas iestades atversanu grieku stila, Misa teica, ka tu esi griekis,” Daria pasmaidija vienu no saviem burvigakajiem smaidiem, neparprotami interesejoties par vinu.
Briniskigi! Vins ir ari Misas pazina.
Jutot neveiklu un neizprotamu satraukumu, es meginaju nemanot attalinaties, bet melno acu skatiens burtiski piespieda mani pie vietas.
"Davids," virietis no sava auguma paskatijas uz mani un pastiepa roku.
“Sofija,” atbilde tika sniegta ar lielam grutibam, jo mele kluva koka un tik tikko vareja kusteties sausaja mute.
Tikmer liela roka panema manu mazo plaukstu un viegli to saspieda. Taja bridi skita, ka caur kermeni izskreja elektriska strava, un es pat parsteiguma noelsos, censoties nonemt aukstos pirkstus no degosa rokasspiediena.
Mans apmulsums un daleji gibsanas stavoklis neslepas no melnajam, caururbjosajam acim, un viriesa seja izstiepas laiska smaida.
Sakuma vins izskatijas pec traka maniaka, un tagad vins nirgajas! Kads dupsis! Es biju mazdusiga un mezonigi dusmiga uz so skaisto, augstpratigo puisi, uz savu draugu Dasu, kas ar vinu flirteja, un pat uz Misu, kas mierigi smaidija, redzot visu so kluso attelu, tapec es atravu roku un atravos.
"Uz visu," pakerusi savu maku un negaidot atbildi, vina izleca naktskluba foaje un tad apstajas, lai atvilktu elpu un izsauktu taksometru.
Pasteidzies un brauc prom no sejienes! Un galvenais ir atcereties saimnieka vardu un nekad neatgriezties saja pretenciozaja un dargaja kluba, kas man peksni kluvis nepatikams.
Peksni sajutu kada roku uz mana elkona, un, kad pagriezos, sastingu pilniga soka un situacijas neizpratne.
Tas bija vins.
Ko sis slepkava no manis velas?
"Nesteidzies, man sodien ir lieli plani ar tevi," virietis ievilka zema, samtaina baritona ar vieglu aizsmakumu, ieskaujot jus savu smarzu aromata.
– Atstaj mani vienu! Tu mani biede! Es izsauksu apsardzi!
Mans sasutusi un izbiedetais sauciens bija noslicis kluba troksnos, un mani meginajumi atbrivoties, skiet, vinu tikai uzjautrinaja, jo virmojosie viriesu smiekli pat apslapeja no zales basos skanoso muziku un nobiedeja mani vel vairak par jebkuru sausmu filmu. . Si skana parklaja manu stivo kermeni ar milzigam zosadam, un es atkal bailigi ieskatijos tumsajas acis. Man prieksa viena sekunde paradijas plesiga, skaista seja ar taisnu degunu, asiem vaigu kauliem un melniem rugajiem. Sis zvers petija un, skiet, iespieda atmina katru manis iezimi, izsalkusam acim parmekledams manu seju.
– Sen nebiju tos redzejis. Tu esi tas, ko es gribeju. "Rets eksemplars," vins aizsmacis cuksteja tiesi man ausi.
Sajuta bija tada, it ka man virsu butu uzliets vannins ar aukstu udeni, jo alkohola paliekas momentani pazuda, un man triceja rokas no kaut kadam savvalas dzivnieku bailem no vina un sis briesmigas situacijas.
Meginajumi izlauzties ne pie ka nenaca, un milzigas rokas mani satvera un nesa augsa pa kapnem ka lupatu lelli.
Protams, es saku spardit un kliegt, bet tas viss bija bezjedzigi, jo vins mani saspieda ka netikums, un mana cikstesana pazuda kadas dziesmas ritma. Ja pirms tam vel bija kadas iluzijas, tad tagad ir kluvis arkartigi skaidrs: sis maniaks mani velk pie sevis, acimredzot nedzert teju un runat par laikapstakliem. Pilnigi iespejams, ka tagad mani izvaros, lai ari izskatigs, bet pilnigi svess un nevelams virietis, tacu es neuzvedos bezkaunigi un nedevu ne mazako iemeslu domat, ka esmu no tiem, kas piekrit sadam lieta.