Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties

Visticamak, atbilde uz jautajumu “Kapec nepieciesama finansu izglitiba?” tu pats to zini.

Jebkura gadijuma jums skiet, ka jus jau sen nevarat uzlikt atbildibu par savu pasreizejo un nakotnes labklajibu kadam citam: valstij, vecakiem, darba devejiem, un so sarakstu var turpinat. Lai gan no veca ieraduma, iespejams, dazreiz jus patiesam velaties.

Musu finansialais stavoklis patiesiba ir rezultats musu spejai gut ienakumus un gudri parvaldit nopelnito naudu, lai sasniegtu savus finansu merkus. Lai ka mums gribetos domat citadi – ak vai! – atbildiba ir uz mums. Attiecigi, kad musu berni izaugs, vini pasi bus atbildigi par savu labklajibu.

Turklat mes pamazam parejam no paterina laikmeta laikmeta, kura speja gudri parvaldit savu naudu ir vertiga prasme. Tas "nak mode", jo ne velti finansu pratiba klust par istu tendenci.

Godigi sakot, es sliecos uzskatit, ka musdienu vecakiem vairs nav lielas izveles, vai macit bernam finansu pratibu vai ne. Musu dzives realitate ir tada, ka finansu prasmes bernam ir vienkarsi nepieciesamas vina turpmakajai dzivei, un finansu izglitiba klust par pilnvertigu berna audzinasanas sastavdalu lidz ar vina intelektualo, fizisko, radoso un personigo attistibu.

Kuram, jusuprat, pieaugusa vecuma ir lielakas izredzes klut par finansiali nodrosinatu cilveku: pusaudzim, kuram konta ir uzkrajumi un kurs sper pirmos solus investicijas, vai pusaudzim, kuram ir grutibas parvaldit pat nelielu naudas summu?

"Vai ir berni, kas iegulda?" – jus varetu domat. Protams, ir. Jau tagad ir diezgan daudz bernu, kuriem ir savi uzkrajumi un pieredze investicijas. Vai velaties, lai jusu berns butu viens no viniem?

Daudzi dzivesstasti ir pieradijusi, ka berns, kuram kops bernibas ir izveidojusies noteikti ieradumi rikoties ar naudu, pieaugusa vecuma ir finansiali veiksmigaks. Pat ar videjiem ienakumiem vins var istenot savus sapnus, vienkarsi tapec, ka zina, ka parvaldit nopelnito.

Daudzi uzskata, ka berna audzinasana finansiali ir parak ilga un gruta, laiki mainas, un berns pieaugusa vecuma visu sasniegs pats. Varbut vins to sasniegs… Kas zina… Mes domajam, ka galvenais ir dot bernam labu izglitibu, dot vinam startu karjerai. Tacu drosi vien var nojaust, ka nav tiesas attiecibas starp izglitibu un cilveka finansialo labklajibu. Daudzi zina stastus par to, ka izcili studenti ar izcilibas diplomiem strada par salidzinosi pieticigu atalgojumu. Laba izglitiba ne vienmer ir finansialo panakumu atslega, tapec diezgan biezi varam dzirdet stastus par turigiem cilvekiem ar diezgan augstiem ienakumiem, bet patiesiba viniem nav uzkrajumu, jo vini visu tere paterinam.

Ari finansiali nodrosinati vecaki negarante, ka berni spes uzturet vecaku kapitalu.

Tacu esmu parliecinats, ka finansu pratiba ir musu bernu finansialas labklajibas atslega nakotne.

Un mes, vecaki, esam pirmie, kas varam palidzet savam bernam saja jautajuma.

Nauda ir realitate, kuru nevajadzetu slept no berniem. Turklat prakse rada, ka finansu pasaule vinu vidu izraisa lielu interesi. Finanses ir ari dala no pasaules izpratnes: caur ekonomiskajam lomam, naudas plusmam utt. Finanses ir dala no berna izpratnes par sevi, piemeram, apzinoties savas vajadzibas un velmes.

Macot bernam finansu pratibu jau no bernibas, nauda vinam klust par ierastu paradibu, par normu, kas ir vina dzive kopa ar rotallietam, gadzetiem un citam vinam pazistamam lietam, nevis kaut ko ipasu, kam ir liela nozime, nevis kaut ko. noslepumains atributs, kas pieejams tikai pieauguso pasaulei. Nereti vecaki censas parrunat finansu jautajumus un problemas, lai berns par tam nedzird un neko nezinatu, labu nodomu vaditi – “neatnemt bernam bernibu”, vins “vel mazs”.

Tacu padomajiet: berns, dzirdot diskusijas par gimenes budzetu, pirkumu planosanu, finansu problemu risinasanas iespejam, sanem zinamas idejas, ka rikoties sadas situacijas.

Ja vecaki naudu neapvelk pilngadibas plivura un nodarbojas ar berna finansialo izglitosanu, tad, visticamak, pieaugusa vecuma finanses vinam bus tada pati dzives joma ka veseliba, pasizaugsme, gimene. , profesionala darbiba utt. Joma, kurai ari japievers uzmaniba, ja velaties iegut noteiktu rezultatu. Tas ir viss. Es domaju, ka tas ir svarigi.

Musu dzive ir daudz ceribu no naudas, ari polaras. No vienas puses, mes biezi dzirdam, ka "nauda ir viss", mes novelam viens otram bagatibu, velamies par naudu. No otras puses, musu pratos domine ari fraze "nauda neperk laimi". Un ta mes steidzamies starp “es gribu naudu” un bailem veleties naudu, klut egoistiem, merkantiliem, jo musu sabiedriba “savtigs, merkantils” ir lidzvertigs “sliktam”.

Prakse rada, ka tad, kad nauda ir viena no cilveka dzives sferam, ne vairak un ne mazak, vins, ka likums, ne parverte naudas nozimi, ne ari to devalve. To var nolikt no bernibas. Si ir pirma lieta.

Otrkart, ja zinatu, cik biezi pieauguso personigo finansu pasakumos var dzirdet: "Ja es to visu zinatu ieprieks!", "Cik daudz laika un naudas izterets!", "Tas ir tas, kas jums jaiemaca skola!" Berns var iemacities gudri parvaldit savu naudu tikai prakse.

Tagad jautajums ir: kada vecuma si prakse saksies jusu bernam? Kad berns iemacas parvaldit naudu ar 200–500 rublu kabatas naudu nedela, vinam var but aptuveni tada pati apzina un pieredze ka jaunietim, kuram pirms pirmas algas nebija savas naudas.

Atskiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.

Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodrosinas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pasa pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.

Atgriezisimies pie jauniesa, kuram pirma pasa nauda ir pirma alga, kuru vins tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas seit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodrosinat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?

Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilstosi vina vecumam. Kapec neizmantot so iespeju?

Vecakiem, kuri pievers uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finansu izglitosana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.

Treskart, sava berna finansu izglitosanas procesa jus redzesiet, ka finansu pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finansu lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.