Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties
Шрифт:
Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pasam noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.
Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finansu pratibu un attistit finansu domasanu, kas vinam palidzes nakotne.
Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finansu pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.
Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkarss: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finansu izglitosana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".
Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.
Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz sis frazes? Visbiezak tas ir vecaku prieksstats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai si ideja sakrit ar musdienu realitati?
Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja sesgadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?
Un tresais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz novertejusi vina spejas. Varbut seit ir tas pats gadijums?
Un ir verts piebilst, ka finansu izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. Sis ir izglitojoss lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasisanu vai tematisko filmu skatisanos, jums ir nepieciesama sava praktiska pieredze.
Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finansu pratibu, ir aptuveni sads: "Es nevelos, lai vins izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka seit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja sis ipasibas cilveka bija, tad ar naudu vins vienkarsi atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vins izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finansu macisanu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.
Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vins visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finansu izglitiba, vins ar so temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vins vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepieciesama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, sekosanu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzinasanos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.
“Man pasam ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finansu izglitosana.
Meginasim pieiet sim jautajumam racionali.
Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugusajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finansu joma neka bernam, pat ja si pieredze nelava jums sasniegt velamos finansu rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedusi jusu finansu lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.
Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finansu izglitosana diezgan liela nozime ir vinu finansu lemumu motivu izpratnei un palidzibai so lemumu seku novertesana. Pat ja jums nav ipasu finansu zinasanu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna so lemumu. Seit galvenais ir spet noskirt berniba radusas vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspiesanai. Lai nodrosinatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepieciesamas dzilas zinasanas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.
Treskart, kurs aizliedz nodarboties ar sava berna finansu izglitosanu un vienlaikus paaugstinat savu finansu pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finansu pratibas limenis ir nepietiekams un jums pasam ir daudz ko macities, apvienojiet sis divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar so.
Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (sim svarigajam jautajumam tiks veltita atseviska nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tiessaistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vins nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notikuso.
Piektkart, iespejams, finansu izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atseviski pastavosu berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.
Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vins izturas pret naudu, vai vins prot pienemt patstavigus finansu lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vins prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.
Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finansu pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.
Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.
Saja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finansu izglitibu. Kas tevi aptureja ieprieks? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finansu izglitibu? Vai jums joprojam ir saubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir sis saubas un bailes?