Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties
Шрифт:
Tapec mums vienmer ir jautajums: ka ar saviem resursiem (ienakumiem) apmierinat maksimalo savu vajadzibu skaitu?
Seit jus varat sakt iepazistinat bernu ar atlaidem, akcijam un izpardosanam ka lidzekli sis problemas risinasanai. Kopiga dosanas uz veikalu, iepirkumu sarakstu sastadisana, konkretas preces izvele, atlaizu un izpardosanas nemsana vera, iepirksanas interneta – tas viss palidz bernam apgut veidus, ka ar saviem ierobezotajiem resursiem apmierinat maksimali daudz savu vajadzibu.
Nakamais jautajums, ko darit, ja jusu resursu (kabatas naudas) nepietiek nepieciesamajam pirkumam? Seit mums ir vairakas iespejas, ka minimums – sakt krat (par taupisanas prasmes attistisanu sikak runasim nakamaja nodala); labakaja gadijuma padomajiet par saviem ienakumiem.
Ka izvairities no visas naudas izteresanas un dalu atstasanas, lai iekratu velamajam pirkumam? Nakama nepieciesama atzina: lai nodrosinatu komfortablu dzives limeni, izdevumiem jabut mazakiem par ienakumiem. Par ko? Lai butu ko ietaupit savam sapnim. Ienakumu un izdevumu planosana un uzskaite palidz atrisinat so problemu. Runajot par bernu finansu pratibu, ienakumu un izdevumu uzskaite nav viegls uzdevums. No vienas puses, tas ir saistits ar to, ka daudzi vecaki neseko lidzi savam finansem. Attiecigi berniem sadas uzvedibas modela nav. Piekritu, ir gruti kaut ko iemacit, ja pasi to nepraktizejam un pasi tam neticam. Daudzi pieaugusie sak veikt uzskaiti par ienakumiem un izdevumiem, bet laika gaita vini atsakas, jo mes pasi neesam pilniba noteikusi, kapec mes veicam so uzskaiti. Uzskaites veiksana uzskaites kartosanas noluka patiesam ir diezgan garlaiciga un biezi vien bezjedziga.
Tatad, kapec mums vajadzetu macit saviem berniem sekot lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, un ka tas viniem palidzes pieaugusa vecuma? Mes visi zinam: lai istenotu savus sapnus, veidotu uzkrajumus lieliem pirkumiem, veidotu kapitalu, mums ir nepieciesams, lai musu ienakumi butu lielaki par izdevumiem. Ja visus savus ienakumus terejam kartejam paterinam, tas ir, musu izdevumi ir vienadi ar ienakumiem vai pat parsniedz tos, tad mums neatliek lidzeklu, ko varetu ieguldit savu sapnu, savu finansialo merku sasniegsana. Situaciju, kad ienakumi parsniedz izdevumus, cita starpa nodrosina ari jusu izdevumu kontrole, saja gadijuma gramatvedibas veida. Tagad es nosauksu dazas acimredzamas lietas, bet es domaju, ka ir jega tas pieminet. Gramatvediba, pirmkart, lauj kontrolet izdevumus, tas ir, skaidri zinat, cik un kur izterejat. Otrkart, tas lauj optimizet izdevumus, jo visa musu paterina struktura mums ir acimredzama, un mes skaidri redzam, kuras izdevumu pozicijas varam optimizet, uz ko un ka rekina. Treskart, gramatvediba lauj planot savas finanses, saja gadijuma vairs nav “mes par naudu, bet nauda ir par mums”, tas ir musu parzina. Ceturtkart, gramatvediba lauj palielinat izpratni par paterinu. Kad mums ir plans, mes saprotam, cik daudz mums ir jauzkraj savam sapnim, tad katrs impulsa pirkums mums vairs nav tikai pirkums, tas ir kaut kas tads, kas mus attalina no sapniem, mes sakam vairak apzinaties savu izdevumiem.
Tapec ir lietderigi macit berniem sekot lidzi ienakumiem un izdevumiem.
Kad mes saprotam, kuras izdevumu kategorijas ir musu budzeta, pie kuras grupas tie pieder (obligati/velami), varam precizak planot savu budzetu.
Izdevumu, ienakumu un uzkrajumu planosana, sapratiga sadale un uzskaite ir finansu vadiba, no kuras atkariga musu labklajiba.
Kapec berniem tas ir vajadzigs? Berniem ir svarigi saprast, ka ar ienakumu gusanu vien nepietiek. Svarigi ir spet planot un parvaldit savus izdevumus. Atsakies no daziem par labu citiem, nosaki prioritates, veido uzkrajumus.
Nedaudz apkoposim ieprieks mineto.
Tatad velmes un vajadzibas ir neierobezotas. Resursi, kas nepieciesami vajadzibu un velmju apmierinasanai, biezi vien ir ierobezoti, tapec ikdiena saskaramies ar nepieciesamibu izveleties, kuras vajadzibas, kada apjoma un seciba apmierinat.
Tas nozime, ka ir jega sakt ar palidzibu bernam izprast vina vajadzibas, velmes un resursus. Izpratne par savam vajadzibam un resursiem un pec tam ari finansu merkiem, prioritatem un iespejam parasti ir izveles pamata, finansialo lemumu pamata, ko berns pienems. Tapec, lai izdaritu so izveli, pienemtu finansialu lemumu nevis reklamas, ne modes, ne vides padomu iespaida, bernam ir svarigi iemacities apzinaties savas vajadzibas un velmes. Efektivak to darit ar praksi, tostarp ar pirmo pirkumu pieredzi.
Sis ir pirmais solis.
Tad mes varam pariet pie jautajuma: ka mes varam apmierinat savas vajadzibas? Pamatvajadzibu pec uztura apmierinam ar partiku, vajadzibu pec siltuma ar apgerbu utt.. Un tad mes ar bernu atklajam, ka nauda pati par sevi nevar apmierinat musu vajadzibas (ar naudu nevaram remdet izsalkumu, nevaram tas sev uzvilkt utt.). ). Kapec tad mums dzive ir vajadziga nauda? Seit mes nonakam pie naudas ka universala apmainas lidzekla funkcijas. Par naudu mes varam nopirkt kaut ko tadu, kas apmierinas musu vajadzibas. Par naudu mes varam iegadaties preces un pakalpojumus, kas mums nepieciesami, lai apmierinatu musu vajadzibas. Rodas apzina, ka nauda nav naudas del, bet nauda ka resurss. Turklat, piemeram, veikala mes mainam naudu pret precem. Un, iesaistoties noteiktas aktivitates, mamma un tetis pret naudu apmaina savu laiku, zinasanas, prasmes, pieredzi, energiju, spejas, profesionalitati utt. Un jo vairak prasmju un iemanu cilvekam ir, jo augstaks ir vina profesionalitates limenis, jo vairak naudas vins to potenciali var apmainit – citiem vardiem sakot, jo vairak vins var nopelnit. Saja situacija parasti palidz jautajumu apspriesana: ko vins var darit tagad, cik unikala ir si prasme un cik daudz naudas, lai dzivotu ar sim prasmem, var iemainit.
Nakamais posms ir apzinasanas, ka musu vajadzibas un velmes biezi vien ir neierobezotas, bet musu resursi – saja gadijuma nauda – sobrid ir ierobezoti. Sobrid mums ir zinams resurss, noteikta naudas summa. Un tiesi saja bridi, lai apmierinatu savas vajadzibas un velmes, var izradities, ka mums vajag daudz vairak lidzeklu, neka ir. Tas ir punkts, kura rodas nepieciesamiba noteikt prioritates. Pamatojoties uz ko? Pamatojoties uz izpratni par musu vajadzibam un apzinu, ka tam mums ir atskiriga nozime. Jo svarigaka mums ir kada vajadziba vai velme, jo augstaka ir tas prioritate mums.
Kapec mes sakam runat par izdzivosanu saja pieredze? Teoretiski to ir diezgan gruti saprast saja posma mums ir vajadziga prakse. No kurienes tas rodas berna? Lidz ar kabatas naudas paradisanos, kad bernam ir savi lidzekli, ar kuriem vins var rikoties pec saviem ieskatiem. Sikak par kabatas naudu – ka, cik, kada vecuma, uz kada pamata to dot – runasim nedaudz velak, tagad svarigi saprast, ka prakse berns saskaras ar situaciju: vinam ir ierobezots naudas daudzums – noteikta summa, vajadzibas un velmes, biezak viss, daudz vairak. Mums, vecakiem, ta ir tiesi ta pieredze un situacijas, kuras ir japarruna ar bernu.
Конец ознакомительного фрагмента.