Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties
Шрифт:
Faktiski otra puse ir prasmes, kuras mes pielietojam konkretas situacijas no pirma saraksta. Un mes tos piemerojam saskana ar pienemtajiem lemumiem, pamatojoties uz musu parliecibu, uz treso pusi. Ta viss ir savstarpeji saistits.
Ideala gadijuma, macot finansu pratibu, mums ir svarigi nemt vera visus ieprieks minetos aspektus.
Ja tagad ir velme gramatu aizvert, jo skiet par grutu, pagaidi – pamazam, gramatu lasot, viss sanaks viena bilde.
Nedaudz velak aplukosim finansu pratibu pec vecuma un ka soli pa solim attistit finansu prasmes un ar kuras palidzibu varam iemacit bernam prasmigi parvaldit finanses.
Tikmer apskatisim pamatlietas, kuras bernam ir jega saprast un ar kuram ir verts uzsakt bernu finansu izglitibu.
Atceresimies, vai esat saskarusies ar situaciju, kad berns visam veikalam kliedz: “Mammu, ludzu, noperc!” Nav parliecinasanas vai komentaru, piemeram, “Kapec jums ir vajadziga si rotallieta? Majas ir tads pats!" vai "Nav naudas!" nepalidzi. Viss, par ko saja situacija visbiezak doma vecaki, ir panemt bernu un atri pamest veikalu.
Bernu psihologi, visticamak, so situaciju komentes sava veida. Tacu no finansu pratibas viedokla si ir pirma pazime, ka gimene finansu izglitibas nav vai ta ir nepietiekama. Kapec? Tagad viss klus skaidrs.
Mums apkart ir tik daudz informacijas par to, kada vecuma ar bernu nodarboties ar finansu pratibu, ka pareizi dot kabatas naudu, ko un kada vecuma bernam ir jega macit no finansu izglitibas viedokla, daudz no praktiskiem materialiem. Ka saka daudzi vecaki: "mana galva griezas…". Kur sakt? Ja vecaks nolemj sakt finansiali audzinat savu bernu, kam vispirms japievers uzmaniba?
Ja mes izejam no ta, ka jedziens “personigas finanses” liela mera ir saistits ar lemumu pienemsanu, izveli, par prioritatem, tad vispirms ir jega pieverst uzmanibu tam, lai palidzetu bernam sakt saprast savas vajadzibas, velmes. To var darit jau no mazotnes.
Ka mes saprotam, vajadzibas ir tas, kas mums ir nepieciesams, lai uzturetu dzivi sev erta limeni. Ir svarigi runat ar bernu par vina pasa vajadzibam un par visparejam gimenes vajadzibam un par katra gimenes locekla vajadzibam. Pamats talakai finansu izglitibai ir berna izpratne, ka pastav gan gimenes vajadzibas, kas nepieciesamas ertai dzivei visiem tas locekliem, gan ari mammas, teta un berna atseviskas vajadzibas.
Ir gruti apmierinat visas vajadzibas, jo tas parasti ir neierobezotas. Saja gramata mes runasim par tam vajadzibam, kuru apmierinasanai nepieciesami finansu lidzekli. Mums pastavigi jaiegadajas partika, jamaksa par komunalajiem maksajumiem, jaatjauno drebju skapis utt. Lidzeklus minimalo dzives pamatvajadzibu apmierinasanai klasificejam ka obligatus izdevumus, tacu ir ari vajadzibas pec iespaidiem, atputas utt. Izdevumi tam vajadzibam, kuras to dara nepieder pie dzivibai nepieciesama minimuma, mes, ka likums, saucam par “velamu”. Kategorija starp obligatajiem un velamajiem izdevumiem zinama mera ir patvaliga un dazadas gimenes atskiras. Kas tava gimene tiek uzskatits par obligatiem izdevumiem (bez ka nevar iztikt), kas par velamiem izdevumiem (no kuriem vajadzibas gadijuma vari atteikties), izlem pats. Butiba gradacija ir atkariga no gimene pienemtajam vertibam un dzives limena. Daziem maksas pulcini bernam un peldbaseins vecakiem ir obligati izdevumi, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir prioritaras vertibas gimene. Daziem maksas klubi un peldbaseins tiks uzskatiti par velamiem izdevumiem, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir mazaka prioritate salidzinajuma ar citam vertibam. Nav jedziena “pareizi/nepareizi”, “labi/slikti”. Ir gimenes vertibas un to prioritate gimenes locekliem.
No 5–6 gadu vecuma berns var apzinaties savas vajadzibas un velmes. No 6-7 gadu vecuma berns spej atskirt obligatos un velamos izdevumus.
Bet, redz, par iekarojamu var uzskatit ari tadu pirkumu, ko berns jau sen ir gribejis. Iegadajies dargu lietu, vins to bauda ilgu laiku, tas vinam rada daudz pozitivu emociju. Sadi pirkumi var padarit musu dzivi priecigaku.
Ka iekarojamus varam pieskaitit ari pirkumus, kas veikti impulsivi: redzeju, gribeju, nopirku un aizmirsu.
Turklat pirmais velamo pirkumu variants loti atskiras no otras sanemto pozitivo emociju kvalitates un ilguma zina. Un, lai paraditu bernam, ka ari velamie pirkumi var but dazadi, var izmantot gradaciju: obligatie pirkumi – velamie pirkumi – papildus pirkumi.
Tadejadi mes sanemam sekojoso.
Obligats Tie ir izdevumi, bez kuriem cilveks nevar iztikt. Mes nevaram nepirkt partiku bez partikas cilveks nevar dzivot ilgi. Ja nemaksasiet par komunalajiem pakalpojumiem, pec kada laika tie var tikt izslegti un jums bus jasez tumsa, auksta telpa ar sveci.
Velamie izdevumi – Tie ir izdevumi par precem un pakalpojumiem, bez kuriem jus varat iztikt. Piemeram, var iztikt bez teatra un kino, bez celosanas utt. Tacu, ka likums, velamie pirkumi musu dzivei pieskir prieku, sniedz pozitivas emocijas un iespaidus, kas paliek atmina. Tacu situacija, kad nepietiek lidzeklu obligato izdevumu segsanai, varam atteikties no velamajiem.
Papildus izdevumi – tas ir kaut kas, bez ka mes varam viegli iztikt, un tas, kas mums nesagada prieku (vai sagada, bet loti isu laiku). Parasti mums rodas papildu izdevumi impulsu pirkumu un reklamas iespaida.
Prakse, ja berns sanem kabatas naudu un ar to ieperkas, varat lugt vinam atcereties, kadus pirkumus vins veicis pedejas nedelas laika un vai starp tiem nebija kadi lieki (kad vins pirka, iztereja naudu un neveica). izmantojiet pirkumu/aizmirsu par to).
Seit ir gruti pretoties un neuzstat, ka berns neperk, no vecaku viedokla, “nevajadzigu” rotallietu/lietu. Bet padomasim par to, ka nevaresim pastavigi but kopa ar bernu un visu vina vieta izlemt, tapec efektivak, ja berns gust savas atzinas.
Saja gadijuma mums ir svarigi palidzet bernam fikset vina emocijas. Vienkarsakais veids ir ar jautajumiem: bernam tiek uzdota virkne jautajumu, lai vins apzinatos savas emocijas. Mes varam uzdot bernam jautajumu, kas ir vina emociju un vina lemuma “stops” un fiksacija pirms pirkuma veiksanas: vai vins patiesam velas so rotallietu; vai vinam tiesam ir vajadziga si rotallieta; Cik ilgi vins doma, ka vina vinu iepriecinas? Mes nespiezam, neatrunajam, mes vienkarsi uzdodam jautajumus.
Protams, lielaka dala bernu uzreiz atbild: “Ja! Ja! Ja!" – Es loti gribu dabut rotallietu. Tomer mes ierakstijam emocijas un lemumu.
Tulit pec pirkuma mes uzdodam bernam jautajumu, lai stiprinatu izpratni par emocijam: “Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? 5-6 stundas pec pirkuma veiksanas mes uzdodam jautajumu: “Kur ir tava jauna rotallieta? Vai ir interesanti ar vinu speleties? Vai nozelo, ka iegadajaties so rotallietu? Vai vina dara tevi laimigu?" 2-3 dienas pec pirkuma veiksanas atkartojam jautajumus: “Kur ir tava rotallieta? Vai tu spele ar vinu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai vina dara tevi laimigu?"
Butiba ar siem jautajumiem mes palidzam bernam apzinaties savas emocijas dazados posmos pirms un pec pirkuma.
Tuliteja magija nenotiks pec pirmas iteracijas, maz ticams, ka “gribu-gribu” apstasies. Bet jums ir jabut pacietigam un jauzdod jautajumi par katru pirkumu.
Pec noteikta laika jus busiet parsteigts: berns uzdos sev sos jautajumus. Parbaudits!
Metode labak darbojas situacija, kad bernam ir kabatas nauda un ar to veic pirkumus.
Sadu fiksaciju ciklu ir jega veikt periodiski, lai berns pats saprastu lemuma pienemsanas metodi: pirkuma saistibu ar realu vajadzibu vai ar savu ilgtermina prieku/apmierinatibu.