Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties
Шрифт:
Ir svarigi nokert sevi pat islaicigas sadu galejibu izpausmes un nelaut tam traucet jusu berna finansialo izglitibu. Tas ir loti vienkarsi izdarams, ja vecaku nostaja finansu pratibas macisana ir balstita uz vienkarsiem principiem.
Macot finansu pratibu, mes saskaramies ar berna finansu lemumiem un to sekam. Tapec labak ar vinu parrunat nevis jautajumu “pareizs/nepareizs”, bet gan to, kadu finansialu lemumu berns pienema, kas beigas notika, vai vins ir apmierinats ar notikuso (piedzivo prieku, laimi utt.) . Ja ne, kadi citi varianti butu iespejami un kas galu gala notiktu ar citam iespejam. Ar to mes nemazinam berna patstavibu, bet paradam iespejamo darbibu telpu.
Finansu lemumu negativas sekas (ko biezi sauc par kludam) ir loti nepieciesamas. Labi, ka vini pastav, tie ir tie, kas palidz bernam pardzivot sava lemuma rezultatu un izdarit secinajumus. Nav brinums, ka vini saka, ka mes macamies no savam kludam. Tas patiesam ir viens no efektivakajiem veidiem. Taja pasa laika riski ir minimali, jo berniba pielautas finansialas kludas izmaksas ir niecigas, jo berns, ka likums, parvalda mazas summas.
Berna finansialie lemumi ir vina atbildiba; Ja vinam ir kada problema, nav jasteidzas ar tas risinasanu. Ja berns pirmaja diena iztereja visu kabatas naudu un palika bez santima, nav jaskrien pie vina un japiedava jusu palidziba. Laujiet vinam izdzivot situaciju. Ja nepieciesams, vins ar jums sazinasies pats. Ja bernam ir jautajums, piemeram, ko vislabak pirkt vai ka vislabak parvaldit naudu, nesniedziet tiesu atbildi. Runajiet par iespejamam iespejam un to, kas varetu notikt katras iespejas rezultata. Arkartejos gadijumos fraze “Es daritu ta…, bet tu izlem pats” atstas bernam izveli. Atbalstiet savu bernu vina lemuma pienemsana. Un seit ir loti smalka linija: no vienas puses, berns visu izlemj pats, no otras puses, vinam ir svarigi saprast, ka vecaki vienmer ir blakus un vienmer vinu atbalstis.
Esmu parliecinats, ka sie principi jums ir acimredzami un jus tos ieverojat.
"Tas ir parak gruti vecakiem," jus sakat. Nepavisam. Un jus to redzesit, jums vienkarsi jasak. “Mums jau bernam ir daudz kas jaiemaca,” var but sadi viedokli. Ja, protams. Bet, par laimi (vai diemzel), finansu izglitiba gandriz viss ir atkarigs no vecakiem, vini ir paraugs bernam. Biezi vien mes velamies atrus rezultatus. Parasti velmei atdot visu uzreiz seko tris kludas, kas apgrutina meginajumus macit finansu pratibu. Kas vini ir?
Pirmkart, velme izvirzit neiespejamus uzdevumus. Nav nepieciesams sniegt bernam vairak informacijas, neka vins var saprast un apgut. Ne velti zinasanas un prasmes finansu pratiba berniem tiek skaidri vertetas pa gadiem, un vairaku finansu prasmju apgusanai tiek doti lidz diviem gadiem. Bet dazreiz mes, vecaki, steidzamies. Mes velamies dot vairak, macit vairak. Bet, ja nenemat vera berna vecumu un individualas ipasibas, tas var izraisit daudz negativu emociju un berna intereses zudumu par naudas temu.
Otrkart, nav jegas piespiest. Finansu izglitiba nav saistita ar berna interesi par finansu temu. Tas ir par to, ka piesaistit berna interesi, praktiski izskaidrot personigo finansu principus un veidot prasmes.
Treskart, jus nevarat izteikt trauksmi un savu negativo attieksmi pret naudu. Katram no mums var but negativa pieredze personigo finansu joma un mijiedarbiba ar finansu iestadem. Dazreiz vecaki var parnest negativas emocionalas konotacijas uz diskusijam par so temu ar saviem berniem. Protams, labak nelolot negativus uzskatus par naudu un meginat racionali apspriest finansu jautajumus.
Lieliski saprotu, ka jutas vecaks, kurs jau sen nolemis, ka bernam ir svarigi macit finansu pratibu un vins to daris, bet nemitigi to atliek, vienkarsi nesaprotot, ar ko sakt. Sis vecaks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un vins ir neaktivs. Ir ieskatu mirkli, un vins kopa ar bernu lasa attiecigas gramatas, spele ekonomiskas speles, runa par naudu, tacu nepamet sajuta par so darbibu nesistematiskumu. Ta mijas miera mirkli un ieskatu mirkli.
Diemzel (vai par laimi) seit neizdosies ta, ka muzika vai sporta: iedod skolotajam vai trenerim, un berns tiks iemacits; tur ir nepieciesama vecaku lidzdaliba, bet galvenais slogs gulstas uz skolotaju vai treneri.
Finansu izglitiba vecakam ir vadosa loma. Finansu izglitiba nav teorija, bet gan prakse, ar kuru berns saskaras pastavigi, katru dienu un kuru vada vecaki.
Taja pasa laika pasmaciba finansu pratiba, kursi, speles, rokasgramatas, gramatas un karikaturas – viss darbojas!
Bet tas darbojas, ja vecakiem ir izpratne par ta saukto berna kustibas trajektoriju finansu izglitiba. Kad vecakam ir prieksstats, kad, ko un ar ko macit. Mate jutas parliecinata un mieriga, ja saprot, ka seit vina var patstavigi izveidot bernam ieradumu, seit vinai ir jamacas no pasniedzejiem, seit pietiek izspelet dazus speles ciklus un pielietot prasmi prakse, utt.
Jums ir si gramata jusu rokas. Tas nozime, ka jums ir iespeja sakt sistematiski apgut finansu pratibu.
Un ja, finansu izglitiba darbojas abi principi: “nekad nav par velu sakt” un “jo atrak, jo labak”.
2. nodala. Finansu pratiba. Ko mes macam?
Prioritates, finansu merki, ienakumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldijumi, finansu domasana, finansu organizacijas un vel daudzas jo daudzas citas temas, kas saistitas ar naudu un finansem kopuma – ar to mes sastopamies, iedzilinoties finansu pratibas jautajumos , tostarp berniem.
Ka seit neapjukt? Ir tik daudz kas jasaprot un, galvenais, jasaprot, ar ko sakt, ko macit kada vecuma.
Atvertajos informacijas avotos mes varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiali izglitotam cilvekam butu jazina, jasaprot un jaspej darit. So sarakstu varat viegli atrast ari patstavigi, tacu mes nekoncentresimies uz zinasanu un prasmju sarakstu, bet gan meginasim izprast logiku.
Vispirms nedaudz precizesim, ko nozime termins “finansu pratiba”.
No vienas puses, ar finansu pratibu mes saprotam zinasanas un prasmes, kas palidz risinat ikdienas finansu problemas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevigu pirkuma iespeju; sadali savus ienakumus ta, lai ar tiem pietiktu obligatajiem/velamajiem izdevumiem un saviem finansu merkiem; drosi veikt maksajumu; izveleties pareizo ieguldijumu utt.
Savukart finansu pratiba ietver tadas prasmes ka prasme izvirzit merki (saja tema – finansu merkis), atrast un analizet informaciju, speju noteikt prioritates, sastadit planu merku sasniegsanai u.c.
Treskart, musu finansu uzvedibas modelus ietekme tas, ko mes domajam par naudu, par nopelnisanas iespejam, par sevi, par bagatiem cilvekiem un bagatibas pieejamibu kopuma. Tie ir ta sauktie uzskati, saskana ar kuriem mes biezi pienemam lemumus un rikojamies. Tas var but mazak par finansu pratibu, bet vairak par informetibu. Tacu finansu pratiba, tapat ka citas jomas, izpratnes limenim ir liela nozime.