Lelle
Шрифт:
«Tatad jums tas nav jajauta,» viesis paraustija plecus. – Pa logu skatas seja. Zirgs ir kauns. Tava meitene jau ir atvadijusies no savas dzives, bet vins ir izdarijis lietas un smejas.
«Un vins, iespejams, butu tas, kurs varetu visu izskaidrot.» Vai ar vinu vispar ir iespejams runat? – Mariuss bezcerigi jautaja. Skiet, ka atbilzu uz saviem jautajumiem un skaidru, meistara nekromanta cienigu skaidrojumu vieta vins sanems neglitu tirgus kildu. Bet divas dveseles viena kermeni – pec visiem kanoniem pilnigs nekartibas! Un kaut kas ir jadara lietas laba. Un kam tas butu jadara, ja sis negods uzkristu uz vinu galvam kopa ar vinu mentoru? Tas Senais ari ir nesaprotams. Jo vairak Mariuss uz vinu skatijas, jo mazak vins izskatijas pec legendu sausmam. Lai gan ne velti mentors saka, ka patiesi bistamas lietas neizskatas biedejosas…
«Es saucu dveseli, kas varetu klut par Viritas degli Bornio neredzamu aizbildni,» meistars lenam runaja, savijot pirkstus sledzene. Vinas tevs uzstaja uz pastavigu aizsardzibu un noteikti prasija sieviska principa garu, lai saglabatu savas nevainigas meitas godu un pieticibu. Un sim garam vispar nevajadzeja aiznemt savas palatas kermeni!
– Un vinam bija ari kaut kas jaspej aizsardziba? – Natalija izsmejosi jautaja. – Nu, es tevi iepriecinasu, kaut kas nogaja greizi.
Vina padzera alu, uzsita kruzi uz galda, pieleca un piegaja pie Sena. Vina satvera garo zirgaste.
– Stab, zirg, tas biji tu, kas visu sakartoji! Un neskatiet man seit tuksas acis, tu neesi kakis no «Sreka»!
Zirgs nobolija acis un apgulas, un loga atveruma paradijas miglaina viriesa figura. Tas bija piepildits ar krasu un dzivibu – un tagad uz palodzes sez visparastaka laupitaja izskata skapitis: mezzala uzvalka, apaugusi ar bardu un gariem kuskiem, iznemot varbut tiru un kemmetu. Nebija ne minas no parpasauliga speka, ka tas pienakas Senam cilvekam, un celuma un autoritates, vel jo mazak; Isak sakot, ja jus sadi paradisieties kadas dizciltigas gimenes maja, vini jus nelaidis talak par pagalmu.
«Es vienreiz isi paskaidrosu,» vins atri sacija. – Meitene Virita ieradas pie manis ar lugumu un solija samaksu. Maksajums bus mans iemiesojums. Man vajag zirgu, lidz es iegustu pietiekami daudz vitalitates. Ari virietis butu nacis augsa, bet tuvuma neviena nebija,» vins launi pasmineja. «Mums no jums neko nevajag, mes seit nokluvam nejausi.» Un tu, – zilas acis skatijas uz Viritu-Nataliju, – turiet meli. Nevajag meklet vainigos tur, kur vinu nav. Labak noskaidro, kapec meitenei bija vajadzigs aizbildnis.
– Ko vina tev prasija? – ne, no kurienes si citpasaules dvesele no tik lielas nekaunibas?! Mariuss, stavedams tik bistama tuvuma butnei ar dievisku speku un speku, butu runajis ar vinu pieklajigak!
– Ta ir vinas darisana, ja velies, pajauta vinai.
– Skaidrs, ka uznemums garante konfidencialitati. Klausies… nu, pagaidi, ka tevi sauc? Nav zirgs, tiesam.
– Varat vinu saukt par Seno.
«Kad vins iemiesosies, vins sanems jaunu vardu, bet tagad patiesiba vins maz atskiras no bezvarda dveseles,» mentors klusi paskaidroja.
«Atmina un speks, tas nav tik maz,» iebilda Senais. – Un es atgriezisu nosaukumu ta sakotneja. Es vinu atceros, cilveki ir aizmirsusi.
– LABI. Tatad, kas mums ir,» meitene pagriezas, sakrustojusi rokas uz krutim. – Mani, tas ir, manu dveseli, saucu, lai es ar neredzamu garu sargatu bailigo vijoliti. Violeta izradijas ne tik bailiga, vina aizbega nakti zirga mugura un bez sargiem, kaut ko ludza Senatnei un preti apsolija palidzet vinam iemiesoties. Sis palidzibas rezultata Senais parcelas uz beigtu zirgu, bet es uz vijoliti, kas abi nebija nodrosinati. Vai es kaut ko palaidu garam?
«Vel ne,» Mariusam nez kapec skita, ka Senais bija atklati uzjautrinats. Katra zina vins ar jautru interesi paskatijas uz meiteni. Vai nu vins gaidija, kad vina izdaris kaut ko bezdievigu, vai ari pats izdomaja kadu netiru triku.
«Tad paskaidrojiet man to, dargais Senais zirgs.» Vai jums nav svarigi, ka jusu pagaidu kermenis ir nedaudz miris?
– Ja, tam nebija laika nomirt. Zirga gars aizlidoja, es paliku. Jus nevarat parverst dzivu radibu par nedzivi dazos mirklos.
– Skaidrs, ka kliniska nave un atra reanimacija. Un cik ilgi tev bus sadi jastaiga? Un pats galvenais – ko tad? Ka izskatisies sis jusu it ka iemiesojums?
Senais paraustija plecus.
– Tiklidz es sakrasu pietiekami daudz speka, es vienkarsi parbuvesu savu kermeni no si uz savejo. Vai es tomer esmu Dievs, vai ari izgaju pastaigaties?
– Vai velaties but pieklajigs vai godigs? – meitene nosnaca. – Tagad jus diezgan konkreti izgajat pastaigaties. Kads dievs tu esi? Nu, es domaju, kuru? Vai prieks kam?
– Briezu balka dievs, protams. Ja velaties, es jums velak paradisu altari. Vai ari paludziet, lai Virita parada, vina tur bija. Vai visu svarigo jau esi pajautajis? Vai esat pieversies tuksai zinatkarei?
– Galvenais jautajums beigas. Es ari gribu iemiesoties. Kaut ka nav silti sedet kada cita kermeni. Jusu metode acimredzami nav piemerota, bet vai ir kada cita metode?
Mentors iesmejas un peksni jautaja:
– Ka tu doma, student, vai man palidzet meitenei atrast kermeni vai laut vinai sedet saja celaja lelle?
Tiklidz es iedomajos so sveso nekaunibu, ko nesaista kada cita kermenis, mani uzreiz parnema prieksnojautas drebuli. Lai gan Virita ar tadu papildinajumu nav davana!
«Es pat nezinu, kas mani biede vairak,» Mariuss nomurminaja.
Aci pret aci kada cita galva
Pienemot ielugumu apmeklet, parliecinieties, ka varat doties prom jebkura laika!
Protams, Ancient One metode Natasai nedereja. Pat ja vina peksni atklaja dieviskas spejas parveidot kada cita kermeni pazistama un pazistama, ko vinai darit ar likumigo ipasnieku? Dumja Viritai bija tiri cilveciski zel. Es sevi ieklavu tada jucekli, es sevi ieklavu pilniga bardaka.