Miesassargs
Шрифт:
– Nu… Labi tad.
Prieksnieks nospieda beigu pogu, un Alina domaja. No vienas puses, bija patikami justies pieprasitiem, no otras puses, neparedzetas klienta velmes radija nepatikamas domas. Ka butu, ja kads cits uznemejs atkal sajauktu apsardzes firmu ar eskorta pakalpojumu? Inga nebutu tik uzstajiga par savu kandidaturu, ja nebutu bijis pamata.
Kas vins ir ar mums? Inkasacijas agenturas direktors? Kads Buzikins. Uzvards, starp citu, ir atbilstoss. Alina atkal atnesa failu ekrana. Slepjas aiz nekustamo ipasumu biznesa. Viss ka parasti: pavadi, gada par drosibu. Un viniem acimredzot komanda vajag meiteni, lai noverstu uzmanibu, lai paradnieks atpustos. Ari nosacits draudu avots bija pazistams biznesa magnats, nevis kads iebiedets vecis ar mikrokreditu guzmu. Tas nozime, ka haizivis kaut ko nedalijas, un problema var izversties lidz nopietnai karsu atklasanai. Normals cilveks nekad negribetu atrasties viena istaba ar siem cilvekiem, bet Alina nebija normala un juta tikai vieglu sajusmu, ka parasti pirms pasutisanas.
Vina iznema pistoli, uzklaja uz galda raibu dvieli, izlika lupatas un otas un saka gatavoties.
Alinas dzive bija situacijas, kad vina gribeja cilveku piesiet, noznaugt vai apglabat dzivu. Pirmo reizi vina gribeja to visu izdarit uzreiz. Lai parliecinatos, virsu uzklajiet zalienu, izrullejiet to ar rulliti un visu apkartejo iesainojiet ar kimiska piesarnojuma pazimem. Jau no pasa sakuma kontakts ar toksisku klientu nav izdevies. Virietis bija par pusgalvu isaks par Alinu, ar pietukusu seju un dziliem plikiem plankumiem. Izbalusas acis skraidija apkart un, uzdurusas miesassargu, galedaji nopetija piemeroto figuru. Atbildot uz to, Alina iesledza sev raksturigo «kiegelu» izskatu un zem deguna noladeja. Aizdomas, ka izvele kritusi uz vinu tikai izskata del, apstiprinajas.
– Fotografija tu biji garaks.
«Papezi tiek laboti,» Alina vesi atcirta, skatoties uz klientu.
«Tad es vismaz valkatu svarkus.»
– Ari svarki tiek laboti. – Kad gribeja, Alina prata izskatities neiespejami stulba.
– Tatad, seit ir mape, tur ir dokumenti, nepazaudejiet tos. Jus sedesit labaja puse, es saku «pieraksti» – tu pieraksti visu, ko es saku. Paspelejieties ar seju un virpiniet matus, ka jus, sievietes, protat darit. Laujiet vinam noverst uzmanibu, kamer mes to apstradajam.
«Tatad biznesa sarunas,» Alina ievilka, meginot uztvert nervozo skatienu, kas bija iesprudis kaut kur vinas gurnu rajona.
– Svarigs! Arhivs! – Virietis pacela pirkstu un apmierinati iesmejas. – Japanem vesela delegacija.
– Es gribetu, lai man butu brivas rokas. Ja jus rekinaties ar mani ka vairak neka tikai stenografu.
– Mana meitene, tavs uzdevums ir visvienkarsakais. Vispar es mezonigi parmaksaju par jusu pakalpojumu, un jus seit esat tiri mebeles. Lai nospiestu, mums ir Sanija un si otra… ka sauc tavu mazo brali? – vins kliedza uz saniem. – Tomer tam nav nozimes. Isak sakot, esi mils, vai uzdevums ir skaidrs?
«Vairak neka,» skatiena «kiegelis» kluva smagaks un kluva svina krasa. – Precizesu: kam glabins ir prioritate – dokumenti vai tava persona?
– Tu esi stulbs vai izliecies?!
– Tatad, dokumenti.
– Tiesam stulbi. Mums ir! Bizness! Sarunas! Viss norites gludi, es jums saku! – It ka censoties sevi parliecinat, virietis kaldinaja katru vardu.
– Labi. Man bija noradijumi. Bet neparedzetas situacijas gadijuma meginiet netraucet manam darbam.
– Galvenais, lai TU neiejaucas. Un neaizsedz puisu gaismu. – Virietis vinai aiz muguras pamaja. Pie pelekas kiveres klusi gaidija divi dusigi apsargi, divus metrus gari.
Vini cetri iekapa masina. Sanija un ne-Sanija ienema prieksejos sedeklus; Alina joprojam nesaprata, kurs no viniem brauc. Vins un Buzikins sedeja aizmugure. Cels no kotedzu ciemata ilga apmeram stundu, visu so laiku Alina kluseja vai isi «uh-hu» meginaja sarunaties ar sevi. Driz vien klients zaudeja interesi par vienpusejo sarunu un pieversa uzmanibu savam iPhone.
Beidzot Geliks izbrauca zem neuzkritosas biroju ekas barjeras un ienema vietu tuksa autostavvieta. Klients saka tvert rokturi, bet apsargs izleca pirmais un piekava vinu. Soferis iznaca no otras puses, atvera Alinai durvis, un vina saka stradat.
Ja masina iekapa druma, klusa sieviete, ara iznaca pavisam cits cilveks. Alina ar riebumu izbaza kaju, kratija to gaisa, mekledama atbalstu, un apsargs, paklausot pamata viriesa refleksam, pasniedza vinai roku. Miesassargs atstaja automasinu ar garlaikota milnieka gaisu, kas pieradis pie greznibas un dikstaves. Vina panema mapi ar dokumentiem un nejausi satvera to ar diviem pirkstiem, it ka tas butu kaut kas nenozimigs.
Alina atri apstaigaja automasinu, pasargajot klientu, kad vina izkapa ara, un pagriezas, it ka aicinot vinu atri sakartot savas lietas un doties uz iepirksanos. Apsargi aizsedza klientu prieksa un aizmugure, Alina staveja labaja puse, taja puse, kur pacelas vairaki stavi ar atvertiem logiem.
Grupa apstaigaja eku, ignorejot sveicienam atverusas galvenas ieejas automatiskas durvis, un uzkapa pa dienesta kapnem. Vini vinus jau gaidija ceturtaja stava. Meitene nepieklajigi isos svarkos un plasu dekolte pasmaidija, ieraugot drumos sargus, un aicinosi pamaja ar roku uz gaiteni. Alina greizsirdigi nopetija savu konkurenti, pieversa skatienu ciesi gerbtajam dupsim un izaicinosi saknieba lupas. Kliente, protams, bez mulsuma skatijas uz meiteni un pat izteica paris stulbus komplimentus, kas lika Alinai nobolit acis. Puisi!
Galvenais birojs, kur vini tika aizvesti, bija nedaudz parpildits. Paradniekam izradijas savs nodrosinajums, Sani un ne-Sani kopija, it ka vini butu kloneti viena megene. Alina pati izvelejas vietu pie ovala galda, kas aiznema lielako dalu telpas. Ienakot ieksa, vina uzsita nisto mapi pret dargo galda virsmu, savacot visu uzmanibu. Buzikins apstiprinosi pamaja ar galvu, noradija ar pirkstu uz dokumentiem un, neterejot laiku, apmainoties patikamam lietam, iesaucas:
– Paraksti to.
Virietis pie galda apstajas un paskatijas uz apmekletaju. Alina piegaja pie Buzikina, koketi izvilka no vina krusu kabatas dargu parkeri un aicinosi pamaja ar to gaisa.
«Es parak rikojos,» vina noveloti nodomaja, kad kolekcionars pavadija vinu mugura, sitot pa dupsi.
«Izskatijas, ka planojam apspriest nianses,» mierigi sacija biroja ipasnieks.
«Mes planojam – mes apspriedam, jums tika pazinota summa, visi termini tika ieveroti,» caur sakostiem zobiem murminaja Alinas klients.
– Nauda konta ienaca pirmdien.
– Bet ne visi! Sodien jau sestdiena, un mes neesam banka, stradajam septinas dienas nedela. Tie esat biroja zurkas, kas visu mera darba dienas. – Klients ar redzamu prieku turejas pie savas linijas. Bija jutams, ka si nav pirma reize, kad vins izsuc naudu.