Sos! Mans priek?nieks ir asinss?c?js
Шрифт:
– Tur kaimini ir dzeraji. Neviens negrib pirkt telpas. Es to izmeginaju.
Man neticeja ne drusku. Un vins to pat neslepj.
"Es gandriz tam ticeju," izsmejot saka Krotovs. – Vai tu no kada slepies?
"Ne," es saku pec iespejas mierigak, censoties neizdarit nekadus zestus, kas liecina par manu nervozitati.
"Es atkal gandriz noticeju."
"Es domaju, ka, ja es sleptos no kada, cilveki, kas vac informaciju par mani, butu jums par to pastastijusi." Bet tas jums netika zinots. Un tas ir tikai jusu pienemums, kas teikts, lai mani padaritu emocionalu. Nevajag meklet lomu tur, kur ta nav. Un tagad man vairs nav japardod telpas, nemot vera, ka varu tur atgriezties jebkura laika.
– Ka ar iereibusajiem kaiminiem?
– Esmu pie ta pieradis. Vai jus nezinat par manu tevu, vins ir piedzeries?" vins saraujas no saviem vardiem.
– Kapec nomainiji savu uzvardu? – kas par trakuligu kuces delu.
– Jo man vina nepatika.
– Gribi vai negribi, Samoilova tev nebus ar mani. Iriss man garso daudz labak. Jums ir laiks lidz vakaram izskatit ligumu. Iesaku pieverst uzmanibu vienam svarigam punktam. Nu, butiba, ja esat tik slinks, varat vismaz pajautat Tatjanai par so punktu.
– Vai es varu iet tagad?
– Izvairities no manas kompanijas, nemot vera, ka jebkura diennakts laika, pat brivaja diena, pec vienosanas varu tevi izvilkt no gultas kaut kada sikuma del, aa spelet loto, ir arkartigi stulbi – ko ? Loto nakti? Noteikti slims. Nu, piesitiet, es nelasisu ligumu.
– Es neizvairos. Es vienkarsi nevelos traucet tev est.
– Jus varat iet.
Piecelos no divana un uzreiz dzirdu, ka aiz manis iet Krotovs. Nez kapec vins atstaj biroju kopa ar mani.
– Tanja, tu esi zaudejusi svaru. Tu izskaties sausmigi. "Tas tev nepiestav," sudgalvis bez sveiciena saka, ar neapmierinatu seju nopetot meitenes tikko pamanamo vederu. Kada rupja lieta.
– Es ari priecajos jus redzet, Daniil Leonidovic. Toksikoze, infekcija.
"Tas notiek, kad kads darba kadu sagrauj."
– Nu, patiesiba, ne darba.
– Saudzejiet mani sikumos par to, kur tiesi tu izdrazeji. Esiet tik laipns un pastastiet Snezanai Viktorovnai par darba sarezgitibu.
– Jau.
– Tas bija jauki ar jums iepazities.
"Es ari," Tanja smaidot saka, un, ak Dievs, Krotova seja es redzu pilnigi patiesu, nevis izsmejosu smaidu!
"Tatad, turpinam," Tanja pievers skatienu man, priecigi berzejot plaukstas.
* * *
Briesmigais punkts, par kuru runaja Krotovs, ir, pec Tanjas teikta, personisko attiecibu aizliegums. Es tikai smaidu par sim zinam. Man ari ir problema. Si ir pedeja lieta, ko es izlemsu darit saja dzive. Pec daudziem dokumentiem par to, kas sai personai patik un kas nepatik, Tanja man nolasa sarakstu ar savam darbibam.
Kada bridi vina pati mani aizved, ka izradijas, kakta bez kameram.
– Pajautajiet, kas jus patiesam interese.
– Tu esi skaista. Vins… tevi nemierinaja?
– Esi mierigs, vins ir kategoriski pret biroja romaniem. Vinam jebkada veida flirts darba, par ko vairak nerunajot, ir ka sarkana lupata versim. Aizdegas nekavejoties. Mana atmina tas notika divas reizes. Ne, tris reizes. Esmu tresais. Lai gan es neflirteju ar vina apsargu, tikai arpus darba. Bet kaut ka vins saprata.
– Pret biroja romaniem citu starpa, bet ka ar tevi pasu?
– Un vins pats nav iznemums.
– Tatad vins jums neizradija nekadas uzmanibas pazimes?
– Ja, protams. Vismaz sakoslajiet savu dupsi, lai pieverstu uzmanibu. Vienkarsi pieversiet uzmanibu sievietei. Neuztraucieties, vins no jums neprasis nekadu tuvibu. Starp citu, kad vins dzer, vins nav ipasi patikams. Tas ir divaini. Tas var but rupjs, bet kopuma tas ir pielaujams.
– Tatad pareja laika vins ir patikams?
– Ja man dotu iespeju izveleties starp patikama izskata prieksnieku un Krotovu, es izveletos otro.
"Es ceru, ka to ietekme hormoni."
– Ne. Si ir pieredze. Neskatoties uz savu arejo sudibu, vins ir labs puisis. Par personisko attiecibu klauzulas parkapsanu man bija jamaksa sava dzivokla izmaksas, bet taja pasa laika mani tikai atlaida. Un kads cits to noteikti izmantotu. Ja paliksi darba ilgu laiku, sapratisi, kads vins ir. Vins ir labs, bet nelaimigs.
– Nelaimigs? – Es nemaz nespeju atturet savus launos smieklus no si varda.
"Tu vel esi mazs un neko daudz nesaproti." Labi, es tev atstasu savu telefona numuru, piezvani, ja tev loti vajag. Starp citu, apmierini manu zinkari, ko tu tik ilgi dariji vina kabineta?
"Vins lavas rijibas grekam, un es lavos siekalosanas." Vins ari izdraza manas smadzenes.
"Vai vins jums nepiedavaja kaut ko est?"
– Vins piedavaja, bet es needu. Kas cits, pienemiet no vina izdales materialus. Lai gan es joprojam neatteiktos no mandariniem. ES milu vinus. Bet vins tos nepiedavaja. Kur vins tos dabuja septembri? Es to nekur neesmu redzejis.
– Tas ir tapec, ka jums nav tik daudz naudas, tapec es to neredzeju. Luk,” vins pasniedz man papira lapu. – Si ir maza krapsanas lapa, es atcerejos, kamer jus cinijaties ar siekalam. Paskatisies majas. Nu vispar, lai tev veicas.
– Paldies.
Kad Krotovs runaja par laiku lidz vakaram, es nedomaju, ka tas viss ievilksies tik ilgi. Esmu izsalcis un dusmigs. Un visbeidzot divdesmit minutes pari astoniem, bez vardiem, ar rokas zestu vins aicina jus sava kabineta.
– Ja neesat pardomajis, parakstieties.
Negaiditi, maigi izsakoties. Nu, tagad man sakas jauna dzive. Nevilcinoties noliku slaucitu parakstu. Vins uzreiz piespiez man preti mazu kastiti.
– Seit ir mobilais telefons, es ievadiju savu numuru, – ak, Dievs, tehnologijas man ir sausmigas sausmas. "Tur nav neka sarezgita, jus to sapratisit." Un nestradajot mana laba, butu laiks to apgut. Gandriz visi jau iet ar viniem. Kastite ir adrese, kur jums jaierodas rit pulksten divpadsmitos. Nenac uz ofisu, es sazinasos ar tevi rit. Sodien esat brivs. Jus varat iet.