Sos! Mans priek?nieks ir asinss?c?js
Шрифт:
1. nodala
Jebkura intervija ir parbaudijums. Tomer tas nav sliktakais, ko dzive man ir ieprieks uzmetusi. Beidzot, nogaidijis savu kartu, ieeju sava iespejama toposa darba deveja kabineta.
Parlieciba par panakumiem uzreiz pazud nezinama virziena, kad skatos uz virieti, kurs nolicis savu dibenu uz darbvirsmas.
Mani kaut kas saplist, kad saprotu, ka mana prieksa stav cilveks, kurs reiz man atnema visu. Vins rupigi apskata manu terpu, uz bridi pievers uzmanibu maniem dzinsiem un atgriezas pie manas sejas.
"Tu neesi man piemerota," vina balss izved mani no domam.
Tiesi ta, piecas sekundes, bez neviena jautajuma?! Citi kandidati iztureja vismaz piecas minutes. Nu man nav. Es nepieteicos tadam fiasko. Es noliksu kaulus, bet klusu par personigo paligu, lai vina dzivi parverstu par elli. Tatad paradijas reals merkis un iespeja atriebties. Aleluja!
– Vai jums neskiet, ka vertet cilveku pec izskata ir vismaz neprofesionali?
"Protams," si cuka saka, it ka nekas nebutu noticis, atgruzdamies no galda. Vins staiga vinam apkart un apsezas sava karaliskaja biroja kresla.
"Tad mes saksim interviju," es parliecinati saku un apsezos uz kresla vinam preti.
Es vinam pasniedzu savu CV, bet vins to pat neskatas. Ta vieta vins paskatas uz mani. Paskatos prom un atpusos uz stenda ar savu uzvardu un vardu. Es jau atceros pirmo, bet neatceros nosaukumu. Izradas, ka vins ir Daniils Leonidovics.
– Vai tad nekaunigi?
– Parliecinoss nav vienads ar nekaunibu.
"Ka to pateikt," sis nelietis saka ar piekapigu smaidu un beidzot pievers savu skatienu manam CV.
Sasniegumu tur faktiski nav, tapat ka augstaka izglitiba. Bet tas nebija obligats punkts darba devejam.
"Nu, tagad ir skaidrs, kur aug saknes," domigi saka Krotovs, uzrotidams sniegbalta krekla piedurknes. Taja pasa laika vins, saraukts pieri, skatas uz CV. – Tatad, mans dzives kredo: es noliksu kaulus, bet es tiksu lidz butibai, atradisu vainu un apgrutinasu visus, kas doma nepareizi. Un visi doma nepareizi, iznemot mani.
Kas kas?! Vai es to tikko nedzirdeju? Kamer esmu soka no dzirdeta, vins turpina lasit no papira, it ka nekas nebutu noticis, tikai atspiedies uz kresla:
– Galvenas rakstura iezimes: standarta smadzenu hakeris. Atriebiga ka miljons vecmaminam, kuram netika ieradita vieta sabiedriskaja transporta. Man ir goda raksts par atriebibu. Milaka gramata: "Ka izdrazt pretinieku, nepieversot policistu uzmanibu." Milaka fraze – "Nu, tu to dabusi no manis…" – vins uzreiz apklust, pieversot skatienu man. – Mana milaka spele dzive ir "pazemot un dominet". Mes nestradasim kopa, Snezana Viktorovna.
– Danil Leonidovic, jus drosi vien sajaucat manu CV ar kada cita CV. Es to nerakstiju par sevi.
"Nu, ka vini nerakstija, tas viss ir par tevi," vins piecelas no galda un pasniedz man CV, kura, protams, nav ne varda par to, ko vins tikko seit teica. Kads debils. Labi, mums jabut mierigakiem. Protams, tas ir sava veida tests.
– Atvainojiet, kur?
“Izlasi, Snezana Viktorovna,” norada ar pirkstu uz dzimsanas datumu. – Skali.
– tukstos divpadsmitais novembris…
– Pietiekami. Kas ir divpadsmitais novembris?
– Krievijas Sberbank darbinieku diena.
– Ak, es nezinaju. Sie biedri bez mentiem ari iziet novembri. Nu tikai labu cilveku menesis,” neslepjot sarkasmu, saka sis augstpratigais nelietis. – Divpadsmitais novembris ir Skorpions. Un man, nemot vera ieprieks minetas ipasibas, ar viniem nesanak. Tapec mes nestradasim kopa, Snezana Viktorovna.
Dazas sekundes man trukst vardu. Sis nelietis dara mani traku. Tiesam tikai ka del? Svara del?
– Neuztraucies, es neesmu Skorpions. Mamma viltoja manu dzimsanas datumu, lai es uz skolu ietu sesos, nevis septinos. Patiesiba es esmu dzimusi nakama gada divdesmit pirmaja janvari, – es parliecinosi meloju, skatoties tiesi acis savas sasoditas dzives avotam.
Butu daudz vieglak, ja mana prieksa butu kads vecs, baiss kems. Diemzel vina uzvards neatbilst vina izskatam. Objektivi Krotovs ir pievilcigs. Sis sievietes klust par staigajosam idiotem. Vinam pat ir patikams smaids, ko vins man demonstre, iebazot vinam mute ledenes. Ta, ka aizrities ar to.
– Un tu ticami melo, Snezana. Vini pat nenoversa skatienu. Un mes atri sapratam, kas mums ir jaizdoma. Tas ir labi.
"Jus vel nezinat visas manas pozitivas ipasibas."
– Ak, skorpions negul. Nu, pagaidam, Snezana, es redzu tikai negativos,” vins pasniedz man konfekti, uz kuru es pamaju ar galvu. – Cilveks ir tik pretigs, bledigs radijums, kurs vienmer censas izskatities labak citu acis, it ipasi intervijas laika. Un nakt uz to dzinsos un plakanos apavos acimredzami ir zaudetaja iespeja. Vai jus to neatrodat?
Un tomer vins spriez pec apgerba. Tacu, nemot vera, ka kandidates pirms manis bija gerbusas ka pavisam jauna sieviete, garas, kalsnas, ar majestatisku staju un kompetentu grimu, vini no sejienes iznaca ar ne vairs idealu, bet dusmigu seju. Tas nozime, ka tas nav tikai apgerbs un izskats. Un, starp citu, mana seja ir smukaka par visam kopa, lai gan mani sesdesmit septini kilogrami nevar noslept zem bluzes un dzinsiem.
– Es to neatrodu, Daniil Leonidovic. Mana prieksa bija cetri it ka ideali kandidati. Bet kadu iemeslu del tie jums nebija piemeroti. Tapec izskats un apgerbs nav galvenais.
– Lielacis nozime.
– Uzmanigs un verigs. Iezimejiet to ka plusu. Turklat paskaties uz to savadak. Es ta gerbos, jo rupigi izlasiju vakances noteikumus. Un tur bija skaidri pateikts par personigo asistentu divdesmit cetras stundas diennakti. Kurs tik ilgi staigas papezos?
"Jus ta gerbaties, jo neesat pieradusi pie papeziem un, iespejams, visu muzu valkajat bezveidigas drebes." Un si vecmaminas bluze, visticamak, nemaz nav tava, jo ta nav tava izmera. Tas ir parak mazs jusu krutim. Ja jus elpojat biezak un dzilak, un jus to darisit, jo esat noraizejies, pogas, visticamak, atdalisies. Un tad manu acu prieksa paradisies ne parak smuks krusturis – vai es jau gribeju, lai vins aizrisies? Ja, bet neizdevas, spriezot pec ta, ka vins jau otro konfekti liek mute. – Man patik sievietes papezos, nevis bikses. Tapec, pat ja mes teoretiski pienemam, ka es klustu traks un nolemju jus pienemt darba, tad jums bus javalka tas, ko es saku. Vai jums to vajag, Snezana Viktorovna? – si kaza cukst, pieliecoties gandriz tiesi pie manas auss, apsmidzinot mani ar barbeles smarzu.