Шрифт:
1. nodala.
– Mans mazais piliens, es jau sen gribeju pateikt, ka es tevi loti milu! Es tevi tik ilgi mekleju, tu esi vieniga, kuru es gribu milet! Tu kluvi par manas dzives, manas pasaules, gaisa jegu. Precies ar mani?
Igors iznema no kabatas cerinu krasas samta kastiti un pastiepa to uz atvertas plaukstas.
– Pilenit, es tevi ludzu, iepriecini mani. Es apsolu, ka busu tev labakais virs pasaule. Jus nekad to nenozelosit, kad mes apprecesimies.
Meitene apmulsuma sedeja sarkana, nepaskatidamas no galda. Vinai skita, ka visi restorana apmekletaji skatas uz viniem, rada ar pirkstu un smejas, kas vinai radija tik lielu velmi klut tik mazai un neredzamai. Saja laika pie galda tuvojas divi viesmili sniegbaltos kreklos, taurinos un melnas bikses. Viens rokas tureja milzigu sarkanu rozu puski, otrs sampaniesa spaini. Pec Igora zimes vini nolika ziedus ieprieks sagatavota vaze un spaini ar sampanieti uz galda un apstajas pie galda gaidosas pozas. Virietis viniem pamaja ar galvu, viesmilis panema sampaniesa pudeli, ar mikstu popsienu to atvera un graciozi ieleja burbulojoso dzerienu glazes. Igors turpinaja turet kastiti plauksta un skatities uz meiteni, saspringti gaidot vinas atbildi. Saja laika viniem tuvojas vijolnieks, kurs saka spelet loti maigu melodiju ar tadu entuziasmu, it ka pati vijole dziedatu par kaut ko personisku.
Meitene bija gatava izkrist pa gridu. Vina nebija tam gatava, kad Igors sodien vinu uzaicinaja uz restoranu. Un vinas apgerbs restoranam isti neatbilda sim bridim – vienkarsa tumsi zila kleita ar augstu apkakli, rotata ar aditu apkakli, tadas pasas aditas aproces uz garam piedurknem, vecas vienkarsas melnas kurpes ar zemiem papeziem. Vina tiesam negribeja seit nakt, bet virietis vinu pierunaja. Un tagad vina sedeja pie kada izskatiga viriesa darga uzvalka, sniegbalta krekla, uz kuru sanis skatijas visas restorana brivas sievietes, kuras acis vareja lasit: “Un ko vins atrada saja kalna. ? Es esmu vinas labaka."
– Pilite, man ieteica vienu restoranu, es gribu ar tevi tur aiziet, parbaudi, vai mani “reklamdeveji” nemelo. Mes vienkarsi paedisim pusdienas, neuztraucies, tu esi visskaistaka,” virietis teica, apskaujot meiteni ap vidukli.
Kad vina piekrita, vina pat neiedomajas, ka Igors, vinas virietis, ar kuru vina satikas gandriz gadu, vinu bildinas. Un tagad vina sedeja ar sarkanu seju no sajusmas un soka un baidijas kusteties. Un aiz loga mezonigi ziedeja abeles un cerinu krumi, supodami zarus vieglaja veja, it ka pierunadami meiteni piekrist priekslikumam.
– Pilenit, vai tu esi pret to? – virietis kluva noraizejies, kad vinas klusesana ievilkas.
Aiz sajusmas vina nespeja atbildet, meginot norit saspringto vardu kamolu, vina vienkarsi piekritosi pamaja ar galvu.
– Mila, vai es pareizi sapratu, ka tu piekriti?
Vina velreiz pamaja ar galvu, sakosdama lupas tik stipri, ka baidijas, ka iekodis tas, lidz tas noasinos. Virietis atvera kastiti, iznema no tas skaistu gredzenu, panema meitenes roku un uzlika vinai uz pirksta. Un saja laika pie kaiminu galdiniem sedosie apmekletaji, kas aptuveni piecas minutes veroja notiekoso, saka aplaudet, kas meitenei lika vel vairak nosarkt. Tikai pec desmit minutem, kad viesmili un vijolniece bija pametusi savu galdinu un parejie bija atgriezusies pie sarunam, vina speja paskatities uz virieti, kurs ar saspringtu uzmanibu un ceribam raudzijas vinas seja.
– Pilenit, tu esi sarugtinats? – jautaja Igors.
"Ne," vina pakratija galvu, "tas viss ir tik…negaiditi."
– Kapec, Pilenit? Vai tiesam gada laika, kad esam kopa, neesi redzejusi, ka esi man loti mila? Es tik ilgi gaidiju tadu meiteni ka tu un loti velos, lai mes klutu par gimeni, es tevi loti milu. Tikai ticiet man, es milesu un rupesos par jums. Nu, vai tu piekriti klut par manu sievu?
"Piekritu," vinai beidzot izdevas atrast speku smaidit. "Tikai es veletos, lai jus noteikti satiktos ar maniem vecakiem un lugtu viniem manu roku." Man tas ir loti svarigi.
Vinas dvesele ziedeja pavasaris, simtiem vecais ledus, kas bija spiedis vinas sirdi, bija izkusis, vina gribeja milet un but mileta. Bet vina lidz pasam beigam joprojam neticeja, ka sis virietis vinu mil, un noteikti nedomaja, ka butu gatavs vinai bildinat. Pirms tas dienas vini nekad nebija runajusi par savam jutam. Vina uztvera vina skatienus, bet pat nevareja iedomaties, ka vins pret vinu jut kaut ko vairak neka tikai draudzibu.
Kops skolas laikiem vina neticeja, ka varetu atrast virieti, kurs vinu miletu, dzives stunda vinai bija parak sapiga. Kapitolija nekad nav uzskatijusi sevi par skaistuli, kas spej iekarot tadu virieti ka Igors. Vina redzeja, ka sievietes uz vinu skatas, zinaja, ka daudzi veletos ar vinu klut tuvaki, tacu vins nez kapec izvelejas vinu. Vinas dvesele ielauzas saubas un taja pasa laika vina bija laimiga. Vina bija vinu nelaimigi milejusi ilgu laiku. Un Kapitolijai skita, ka visas vinu tiksanas Igoram neko nenozime, ka vini ir tikai labi draugi un nav jegas uz kaut ko vairak ceret. Un tagad vinas sirds puksteja ceriba, ka vina bus laimiga.
***
Kapitolija satika Igoru darba un skola. Vasara skolas direktore Svetlana Vasiljevna vinai atzvanija no atvalinajuma uz darbu.
– Kapocka, musu sponsori nolema veikt nelielus remontdarbus dazas klases, tostarp jusu, pirms macibu gada sakuma. Naciet, ludzu, mums ar jums japarruna sienu krasa, un ir vel citi sikumi. Jus ari kaut ko teicat par dazam iekartam un plauktiem. Tatad, kamer ir iespeja, mums tas viss ir jaatdzivina, preteja gadijuma, kad musu sponsori daksis vairak. Tiekamies skola rit pulksten 10.
Skola, kura vina stradaja, celta pagajusa gadsimta piecdesmitajos gados, un vinas birojs nebija renovets gandriz kops skolas nodosanas ekspluatacija. Reizem berniem no griestiem krita apmetums, krasa gabalos lidoja no sienam, un logu ramji bija tik sausi, ka no plaisam nepartraukti naca caurvejs. Neraugoties uz to, ka regionala pilseta, kura tagad dzivoja Kapitolija, atradas Krievijas dienvidu regiona, ziema joprojam bija diezgan auksts, un vinai un studentiem nacas ietities siltas drebes. Ja citas klases dazkart vismaz tika remontets, tad vinas krievu valodas un literaturas klasi, kas atradas gara gaitena pasa gala, tada laime nez kapec apgajusi. Tapec Kapitolija bija sajusma, atri atvadijas no vecakiem, kur pavadija atvalinajumu, un steidzas uz autoostu.
Kad vina no rita ieradas skola, netalu no lievena vinu sagaidija skolas direktors un virietis, kurs izskatijas 35 gadus vecs, nedaudz virs videja auguma, tumsmatains, izskatigs un parliecinats par sevi.
– Kapitolina Maksimovna, iepazistieties, tas ir Igors Nikolajevics, uznemuma direktors, kurs veiks remontu musu vieta. Es tevi pametisu, un tu pats vienosies, ko darisi ar biroju. Es gribu teikt, ka ir nolemts veikt pilnigu jusu biroja remontu,” un Svetlana Vasiljevna aizbega.
Papildus remontdarbiem Kapitolina jau sen bija velejusies parveidot biroju, ko vina ieguva, kad ieguva darbu. Pirmkart, vina gribeja apgriezt rakstamgaldus, lai gaisma uz tiem kristu no pareizas puses. Vina ari velejas izveidot plauktu bloku, kas aptvertu visu sienu, jo tajos divos mazajos vecajos skapjos ar cikstosam durvim, kas vienmer veras, nebija visas gramatas un rokasgramatas, kuras vina velejas ievietot biroja. Un es gribeju izveidot sev ertu darba vietu. Vina vairakkart domaja, ka iekartos savu biroju, un tagad vinas sapnis varetu piepildities.
Vina pastiepa roku Igoram Nikolajevicam.
"Sveiki, mani sauc Kapitolina Maksimovna," un vina nosarka.
Vina jau bija pieradusi, ka vinas vards visiem lika pasmaidit, bet virietis ar nopietnu seju uzmanigi satvera vinas roku saveja un viegli to pakratija.
– Esmu loti gandarits. Tagad tik neparasts un rets vards. "Man atgadina pavasari," vins atbildeja, redzot vinas parsteigto skatienu. – Tas izskatas ka “piliens”, ka pavasari pilieni.
Vina vel vairak nosarka no vina vardiem un steidzas atnemt vinam roku.