No m?lest?bas l?dz naidam… un atpaka?

Auzi?? Edgars

Vina izpluda asaras un tikai tad Glebs nedaudz nomierinajas un atlaida meiteni no rokam.

– Nu kapec tu raudi? Esam ligavainis un ligavainis, rit dosimies uz dzimtsarakstu nodalu iesniegt pieteikumu. Vai es nevaru noskupstit savu nakamo sievu?

Vina negativi pakratija galvu, censoties skali neraudat.

– Drop, labi, es tevi milu, es esmu vienkarsi traka, ka es gribu tevi noskupstit. Nu, vai mes varam vismaz vienu reizi?

– Ne, Gleb, tu zini manus nosacijumus. Viss pec dzimtsarakstu nodalas.

– Dievs! Kapec tu esi tik spitigs? Es nevaru dzivot bez tevis, es driz parspragsu, cik loti es tevi gribu. Visi jau par mani smejas, jo tu un es nekad neesam pat skupstijusies. Parejie tur, – vins kaut kur pamaja ar galvu, – draz uz savu labako pusi, un tu pat nelausi sevi apskaut.

Meitene ar bailem klausijas vina vardos. Tikai par to, ka vins vinu velas, un ne varda par to, ka vins vinu mil. Vai tiesam gribejat tikai vienu? Vins nekad neatlavas to darit. Kur pazuda tas uzmanigais, gadigais Glebs, kurs bija gatavs gaidit lidz bridim, kad vini klus par viru un sievu? Kur vins bija to pusstundu, kapec vins dzera, kas vinam ko teica? Un ja nu vins pec tam dzer un uzvedas sadi? Vinai vina uzvediba nemaz nepatika. Pat radas doma, vai vini nesteidzas preceties.

– Gleb, parunasim ar tevi rit. Nac pie manis, kad pamosties, un mes par visu parunasim,” vina meginaja vinu nomierinat.

– Kapka, es palieku traks, ka es tevi gribu. Nu, vismaz iedod man bucu.

Vins atkal pavilka rokas pret vinu, Kapitolina sita tas ar plaukstu. Glebs nobijas.

"Es aiziesu paelpot," vins ar zinamam dusmam sacija, pagriezas un izgaja no aktu zales.

Kapitolija palika stavam sturi, censoties skali neraudat. Labi, ka seit bija tik tumss, ka neviens neredzeja vinas seju, preteja gadijuma meitenes, kuras jau snaca vinai mugura Gleba del, atklati saktu par vinu priecaties un smieties. Vina nolema, ka tagad vins iztiris galvu un atgriezisies. Vina nevareja saprast, kapec vins ta uzvedas. Galu gala vins saka, ka mil vinu, tad kapec vins atlaujas vinu aizvainot ar sadu uzvedibu? Vina atdos sevi vinam, bet tikai pec kazam un starp viniem nebus nekadu aizliegumu. Vai tiesam vinam ir tik gruti gaidit? Aizvainojums un neizpratne vinu nelaida vala un atbildi negribeja rast.

Vina nostaveja apmeram pusstundu, tad nolema doties uz tualeti, lai atdzesetu savus degosos vaigus un savestu sevi kartiba. Tualetes atradas ekas otra gala no auditorijas, tapec vinai bija jaiet pa garu gaiteni garam personala telpai, bibliotekai un nelielai sporta zalei. Gaiteni nedegas virsgaismas gaisma, tikai telpu tualetes prieksa apgaismoja ne parak spoza spuldze, un kaut kur pa vidu dega blava avarijas gaisma. Kapitolina paatrinaja gaitu, jo vinai skita, ka vina dzirdeja kaut kadas baismigas skanas, lidzigas kaut kadiem vaidiem. Kad vina sasniedza durvis, kas veda uz sporta zali, tas bija atvertas, no turienes naca skanas. Ar grimstosu sirdi vina piegaja pie pasam durvim un ieskatijas gaiteni. Preti lielajiem sporta zales logiem uz ielas atradas laterna, no kuras gaisma krita uz sakrautajiem paklajiniem. Tiesi uz tiem vina redzeja kaut ko nesaprotamu un dzirdeja skanas, vaidus, seksanu, dazus cukstus. Kapitolija nolema, ka kads jutas slikti, vina apnemigi iegaja zale un paspera paris solus, lidz saprata redzeto. Tas, ko vina ieraudzija, lika vinai apstaties un elpot. Vinas draudzene Nina un Glebs guleja uz paklajiniem. Vins bija gerbies tikai krekla, bikses guleja uz gridas pie paklajiniem. No zem Glebas kermena ka balts plankums paveras ara Ninas pilnigi kailais kermenis. Par to, kas notika starp viniem, nebija saubu. Vini bija prieka virsotne, Glebs noruca, iegulies meitenes pleca, un vina pilna balsi teica:

– Glebuska, es tev teicu, ka esmu labaks par so Kapku. Jus saprotat, vai ne? Ja? Sapratu? Es tevi milu jau ilgu laiku, es tevi tik loti gribu, vai tu paliksi ar mani?

Un vins vinai atbildeja:

"Ja, ja, ja, jums ir labak," un atkal noruca.

Kapitolija nekliedza un neradija skandalu. Likas, ka visa lieta peksni tika atri iesaldeta. Vina pagriezas stivam kajam un aizgaja, pat nepuloties atgriezties aktu zale pec mantas. Vinai vairs nebija vienalga, kas notiks talak. Sakuma vina gaja lenam, pamazam uznemot atrumu, un, iznakusi uz lievena, kur druzmejas absolventi, vina skreja. Vina dzirdeja svilposanu un dumsanu aizmugure, vina skreja, neizcelot celu, neredzot neko sev prieksa asaru del, kas aizmigloja vinas acis. Vina neko nedzirdeja par sirds pukstesanu galva. Kad vina pieskreja pie ieejas, aiz muguras vina dzirdeja Gleba balsi, kas vinu sauca. Vina paatrinaja skrejienu, uzlidoja uz gridas un atvera durvis. Mamma jau guleja, un tetis vel nebija atgriezies no savas skolas, kur ari sodien notika izlaidums. Kapitolija tikko bija paspejusi aizslegt durvis ar visam sledzenem, kad atskaneja klauvesana un Gleba balss ludza tas atvert. Vina aizgaja uz savu istabu, tur iesledzas, bet pec paris minutem, no troksna pamodinata, ienaca halata ietita mamma, kura neko nesaprata, kas notiek.

– Kapenka, kas noticis, kapec tu raudi? Vai jums bija cina ar Glebu? Un kapec vins klauve pie musu durvim un ludz tas atvert? Kas notiek?

Sakuma meitene nevelejas neko atbildet, bet tad vina paskatijas uz mati un ledus mierigi atbildeja:

– Glebs mani piekrapa ar Ninu, manu draugu. Musu starpa viss ir beidzies.

Mamma noelsas un iegrima kresla blakus rakstamgaldam.

– Ka tu mainiji? “Vina neticeja tam, ko tikko dzirdeja no savas meitas.

– Ka virietis krapj ar sievieti. Es redzeju vinus sporta zale uz paklajiniem. Vini bija tik loti aizravusies ar to, ko vini darija, ka pat nepamanija, ka es ienaku. Kaut kas tamlidzigs.

Kapitolina gribeja kliegt, iziet gaiteni, atvert durvis, sist Glebam, bet vina pati bija parsteigta, cik gludi un mierigi skan vinas balss. Ledus, tikai ledus ap vinu, vinas dvesele, vinas sirdi. Ciets iepakojuma ledus.

– Tapec, mamin, nevar but kazu. Tagad, ludzu, es gribu atpusties.

Nenovilkusi eleganto kleitu, vina apgulas gulta, pagrieza seju pret sienu, saritinajas un apklusa.

Anna Ivanovna sedeja uz kresla un nespeja noticet tam, ko tikko bija dzirdejusi no savas meitas. Vai Glebs to varetu izdarit? Vai vins neatzina, ka mil vinu meitu un ludza vinu piekrisanu appreceties pec skolas? Un Nina? Ka vina vareja to nodarit savam draugam? Kapitolija vinai tik loti uzticejas, un vina vinu nodeva? Mamma aizsedza muti ar roku, lai nekliedz. Vina kadu laiku pasedeja meitas istaba, tad izgaja koridora. Atkal pieklauveja pie durvim. Vina to atvera, Glebs staveja aiz slieksna. Vina izskats bija nedaudz nomakts, nobruzats, vins zemu nolieca galvu ta, ka vina seja pat nebija redzama.

– Ko tu gribi? – Anna Ivanovna bargi jautaja.

"Es gribu runat ar Kapitolinu," vina balss izklausijas blavi.

–Par ko tu gribi ar vinu runat?

– Es jutos loti vainigs pret vinu. "Es ludzu, laujiet man runat ar Kapenku, es gribu vinai lugt piedosanu," vina balsi bija dzirdamas snukstas.

– Kapec tev to vajag? “Mamma staveja un ar graujosu skatienu skatijas uz puisi, kuru vina lidz tai dienai cienija, mileja ka toposo znotu un ticeja, ka meita ar vinu bus laimiga.

– Es milu Kapenku, es nevaru dzivot bez vinas. Es vienkarsi zaudeju savaldibu… Es nezinu, ka izskaidrot, tas bija ta, it ka aptumsums butu par mani…

"Un tapec jus izdrazijat vinas labako draudzeni?" – Anna Ivanovna vinu partrauca ledaina toni. – Vai tu doma, ka mana meita tev pec si piedos? Labak aizej un nelauj man tevi vairs seit redzet.

Vina aizvera durvis vina prieksa un atgriezas no istabas pie meitas.

– Vins naca? – Neapgriezusies, jautaja Kapitolija.

– Ja. "Es gribeju ar jums runat, lugt piedosanu," mana mate atbildeja klusi, bet stingri.

"Es dzirdeju," atkal atskaneja bezjutiga balss. – Es negribu vinu redzet. Nelaidiet vinu ieksa, ja vins naks velreiz.

"Es ari bridinasu savu tevu, lai vins nelaiz vinu ieksa."

"Labi," it ka izelpotu.

– Varbut vajag kaut ko, uzvarit teju?

– Ne, tev neko nevajag. Es vienkarsi gribu but viena. Piedod, atstaj mani.

Mamma pamaja ar galvu, sapratusi, ka meita joprojam neredz, pagriezas un aizgaja.

Kad mans tevs atgriezas majas un Anna Ivanovna vinam visu izstastija, vins gribeja doties majas uz Glebu, bet mate vinu attureja.

– Nevajag, Maksim. Nejaucieties ar vinu. Tikai nelaujiet vinam nakt pie mums, ja vins atnaks.