No m?lest?bas l?dz naidam… un atpaka?
Шрифт:
5. nodala.
Kapitolija divas dienas necelas no gultas un guleja sava elegantaja kleita, negriezoties. Glebs atkal meginaja ar vinu runat. Vina dzirdeja vinu no ielas kliedzam, lai vina vinam piedod, ka vins vinu mil vairak neka pati dzive.
"Vairak par dzivi," vina rugti pasmaidija, "un vins devas izdrat manu draugu."
Kadu dienu vina tevs neiztureja, iznaca pie savas ieejas, iesita vinam pa seju un tad novilka leja no kapnem, izmeta uz ielas, uzmeta uz ietves, uz kuras Glebs paspeja. uzrakstiet, ka vins ludza piedosanu un mileja vinu.
Sis zinas milziga atruma izplatijas pa visu pilsetu. Tas tika parstastits, izdomats, sagrozits, izpuskots un izplatits arvien talak. Gleba vecaki ieradas vinu maja, lai panaktu mieru, bet Maksims Petrovics viniem pat neatvera durvis.
Tresaja diena vinu majas ieradas Maksima Petrovica masica Olimpiada Afanasjevna, kura dzivoja regionala pilseta. Vina reti ieradas dzimtaja pilseta, jo attiecibas ar radiniekiem bija diezgan saspringtas vinas nesamierinama rakstura del. Lidz ar vinas paradisanos dzive dzivokli kluva nedaudz dzivaka. Vina klausijas Annu un Maksimu un pec tam devas uz Kapitolinu.
– Tatad, skaistule, beidz te plest asaru juru. Atcerieties, ka neviens virietis nav musu asaru verts. Esiet pateicigs, ka vins paradija so savu pusi tagad, nevis tad, kad jus jau butu dzivojusi kopa un dzemdejusi bernus.
Vina piespieda Kapitolinu savilkties, ieiet dusa un normali est. Vina nepienema nekadus iebildumus un pieprasija, lai Kapitolija tiek atgriezta normala stavokli. Tante palika pa nakti vinu dzivokli, lai gan grasijas doties pie masas. Viniem bija diezgan sarezgitas attiecibas ar Maksimu, tacu sis notikums vinus satuvinaja. Dienu velak, kad saruna tika slegtas visas nepatikamas temas, Olimpiade ieteica:
– Mani dargie, es ierosinu aizvest musu Kapocku uz manu pilsetu. Tur vina ieies sava filologijas nodala un bus mana uzraudziba, prom no si morala briesmona. Un vina netiks spiesta sajas netirajas kopmitnes, kur vinai netiks dotas macibu gramatas, ko mierigi lasit. Seit nav jegas but skabam, vini tik un ta nedos vinai garam, vini apspriedis vinu visos sturos. Un iedomajieties, ka musu meitenei ar so padauzito draugu naksies tikties biezi. Es tam nepiekristu.
Pec desmit minusu diskusijam tika pienemts vienbalsigs lemums, ka olimpiade bija pareiza. Vecaki saka vakt Kapitolinu. Mamma slepus raudaja, tevs staigaja drumi. Tikai viena meitene bija ka ledus gabals. Seja nav nevienas emocijas, neviena skala varda.
Jau sezot autobusa, kas veda Kapitolinu un vinas tanti uz regionalo pilsetu, vina atlavas atpusties, visu pardomat, pienemt ar vinu notikuso, atvadities no roza brillem, meginat aizmirst par nodevibu.
“Neuzdrosinies tagad raudat,” tante vinai sacija, kad vini izgaja izstiept kajas starpstacija. – Nevienam nevajadzetu redzet tavas asaras. Mes naksim majas, un jus tur raudat. Bet ne vairak ka vienu dienu. Es saprotu, ka jums ir jaizsauc savas sapes. Es uzskatu, ka jusu skaistaka sajuta – jusu pirma milestiba – tika netira midita smalkos puteklos. Tas ir tikai pirmais trieciens tava dzive, bus ari citi. Tapec esi tam visam pari, esi stipraks, nevienam neradi, kas notiek tava dvesele un ka tev sap sirds un plist gabalos. Pirmkart, tas nevienu neinterese, otrkart, dazi vienkarsi gaidis, kad jus saluzisit, un, treskart, tas vienkarsi nav estetiski patikami. Nu, iedomajies, tu tur sedi ar sarkanu pietukusu degunu, tev ari acis ir sarkanas, ka vampiram, un tu ari skrien punki, uhh, bez estetikas. Ta vieta paradiet viniem visu savu skaisto seju, aukstu, piemeram, Sniega karaliene. Lai vini griez zobus naida un skaudiba.
Un Kapitolija uz visiem laikiem atcerejas vinas vardus. Cik manai tantei bija taisniba.
***
Olympiada Afanasyevna dzivoja viena divistabu dzivokli. Vinas virs nomira pirms divpadsmit gadiem. Vienigais dels Ignats, divus gadus vecaks par Kapitolinu, mati pameta ar skandalu, tiklidz bija beidzis skolu. Vins uzauga ka griboss puisis, “briva personiba”, kurs uzskatija, ka visi vinam ir parada, ka vini vinu nesaprot un nelava realizet sevi. Cik daudz Olimpiade meginaja spriest ar savu delu, bet bez viriesa rokas vins vienkarsi parvertas par pardrosu, kaprizu cilveku, ar grutibam pabeidza skolu un atteicas turpinat iestaties universitate.
Gada, kad mans dels pabeidza skolu, Olimpiadei veselibas apsverumu del bija japamet un jaiet pensija, sanemot invaliditati. Ignats to nenema vera, pieprasot, lai vins turpina vinu atbalstit, pirkt modernas lietas, jaunus sikrikus. Katru reizi vina lugumi beidzas ar skandaliem un draudiem pamest majas. Apmeram pec gada vins velu vakara parnaca majas un teica matei, ka rit ar draugiem dosies uz darbu. Kad Olimpija saka vinam jautat sikaku informaciju, vins vienkarsi kliedza uz savu mati un teica, ka vina dzivei nevajadzetu vinu uztraukties, tapec vins negrasijas vinai stastit, kurp dodas.
Veselu gadu no vina nebija nekadu zinu, vins neatbildeja uz vinas zvaniem un zinam. Bet tad vins vinai nosutija zinu, ka viss ir kartiba, un ludza vinu netraucet. Un menesi velak vins atbildeja uz vinas daudzajam zinam, ka negrasas atgriezties majas, vinu nemaz neinterese mates lietas un vinas veseliba. Tapec, kad vina ieradas dzimtaja pilseta un uzzinaja par Kapitolijas nepatiksanam, vina nolema uzaicinat vinu parcelties pie vinas.
***
Kamer vini brauca autobusa, vina skatijas uz meiteni un brinijas, ka tadu meiteni var apkrapt. Ka vina velejas, lai vinai butu tada meita, nevis tads cilveks ka Ignats, kurs nemaz nenoverteja to, ko vecaki vina laba izdarija. Visticamak, vini ir vainigi, ka vini vinu izlutinaja, censoties dot savam delam labako un neiemacija vinam vienkarsu cienu pret vecakiem. Vina centisies palidzet Kapitolijai, kamer vinai bus speks. Olimpiade lieliski saprata, ka ar savu veselibu vina neiztures ilgi, arsti solija ne vairak ka cetrus lidz piecus gadus. Kamer vinai bus laiks, vina atbalstis meiteni.
Vina redzeja, ka Kapitolija knapi aiztur asaras, tapec nakamaja pietura vina vienkarsi pateica, kas vinai sirdi, un meitene vinu saprata. Vina redzeja, ka Kapitolija savelk kopa un kaut ko izlemj pati. Kad vini parkapa vinas dzivokla slieksni, Kapitolija areji bija pilnigi mieriga, pat atrada speku smaidit. Jau vakara pie tejas meitene, neko neslepdama, izstastija tantei visu, kas ar vinu noticis. Olimpija redzeja, ka vina pardzivo sos notikumus, bet tas bija tikai par labu, to visu izrunajot skali, vina tika atbrivota no sapem, kas vinu plosija. Vina bija parsteigta par so meiteni, pec izskata tik trauslu, bet ar tadu dzives kodolu, ko varetu apskaust.
Vini iemileja so veidu, ka vakaros pie tejas nesteidzigi sarunaties, daloties savas domas, bazas un bailes. Pateicoties sadam atbalstam, Kapitolija atri speja savest kopa, bez iznicinosam sapem atcerejas savus skolas gadus un uzklausija jaunakas zinas no mates, kura vinai biezi zvanija. Vina uzzinaja no savas mates, ka Gleba vecaki vairakas reizes meginaja nodibinat ar viniem attiecibas, biezi sauca mati uz savu biroju, lai aprunatos. Pats Glebs ari ieradas pie vinas vecakiem un ludza piedosanu, bet tevs ar vinu pat nerunaja. Tad Gleba vecaki nosutija vinu macities par jurnieku prom no savas pilsetas. Nina centas pieverst Gleba uzmanibu, darija visu iespejamo, tostarp santazu, lai vinu apprecetu ar sevi. Bet vins nekad nepaklavas vinas provokacijam. Tagad Nina staiga pa pilsetu un izplata tenkas par Glebu un Kapitolinu.