Sos! Mans priek?nieks ir asinss?c?js
Шрифт:
– Tapec, ka man vajag so konkreto kazu.
Dievs mani sodis, ja vins pastaves. Smieties beres ir patiesam slikta forma, tacu nav cita veida, ka to izdarit.
– Ko vins tev nodarija?
– Man nekas. Bet, lai iekarotu tadu cilveku ka mans draugs, ir loti jacensas. Un vins to izdarija. Sis ir vinas jaunais prieksnieks. Man nevajag vina naudu. Ceru gut labumu no vina pases vai autovaditaja apliecibas. Lai palielinatu vina problemas to atjaunosana.
– Es steidzos tevi apbedinat, Sniega bumba. Mans tetis nenesa lidzi ne dokumentus, ne naudu.
Krasns. So izskatu es atceresos muzigi. Svetlaime.
– Nu ja, no apsem apelsini nedzims.
– Ja. Mes ar teti esam lieliski cilveki. Bet vins ir laipnaks un pacietigaks par mani. Jusu draugam ir paveicies ar savu prieksnieku.
– Tikai liktena davana.
– Ej atvadies no sava drauga un iesim uz manu kabinetu. Es jums iedosu ligumu. Iepazities. Un rit pulksten devinos tu ieradisies biroja, ja viss ir kartiba.
– Tu esi slims?
– Ja. Ik pa laikam man vajag medmasu. Tapec jus man iedosiet IV un injicesiet manu skaisto dupsi, kad tas bus nepieciesams.
– Es nesaprotu, vai jus jokojat? Runajot par darbu, kad bez visa pareja es tavu tevu tikko nosaucu par dupsi? Nopietni?
– Devindesmit devini procenti cilveku ienist savu prieksnieku. Vadiba ir kungi, padotie, butiba vergi. Butu divaini, ja cilveku, kurs padara tavu draugu traku, nesauktu par kazu. Es negaidu, ka tev patiks mans tevs vai es. Man vajag cilveku, kurs labi veiks vinam uzticetos uzdevumus un panes manu tiraniju. Un tas, ko vins par mani doma, mani neinterese. Man nav svarigi, vai vins met sautrinas uz manu fotoattelu, kad vins parnak majas, vai uzzime manas acis. Vini jums nezvanija nevis tapec, ka jusu biografija atrada kaut ko sliktu. Tikko ceka aizkavejas. Ja es nebutu tevi seit satikusi, vini tev butu rit piezvanijusi. Tas ari viss, ej atvadities no sava drauga. Es gaidu tiesi minuti.
* * *
Tiklidz es apsedos Krotova automasinas aizmugureja sedekli, vins, neslepdams savu naidigumu, ar riebumu saka skatities uz manu dzemperi.
– Ta ka lielaka dala cilveku lasa ar dupsi un nepabeidz lasit ligumu, es jums pateiksu uzreiz. Jums ligums ir individuals. Taja ir piezime par apgerbu un apaviem. Majas tadus neglitumus var nesat, bet mana darba ne. Jums ir puse dienas, lai dotos iepirkties un nopirktu sev videja papeza kurpes, svarkus, bluzi un apaksvelu. Un dariet kaut ko ar saviem matiem. Man nepatik vecmaminas maizite. Tikai viens apgerba komplekts, viss parejais bus uz uznemuma rekina. Ja neizdosies, ligumu neparakstisim. Jus biezi pavadisit mani uz sanaksmem, tapec man ir svarigi, lai jus izskatitos pilnigi jauns. Un lai tava gaume atbilstu manejai. Tapec, ludzu, meginiet rit sevi paradit ar cienu. Kadi jautajumi?
– Ja. Vai tu mani izgerbsi? Kapec man vajadzetu pirkt apaksvelu?
– Ja meitene valka skaistu krusturi, ko tas vinai dod? – tur ir debilo jautajumu meistars. – Piecas sekundes.
– Ceri atrast virieti?
– Vairak.
– Vai virietim dod ceribu, ka sievietei ir krutis? – dzirdu sofera atklatos smieklus, bet Krotovs nesmaida, bet troksnaini izelpo.
– Vins dod parliecibu, Snezana Viktorovna.
– Protams.
– Es aizmirsu par saviem nagiem. Veiciet manikiru sodien. Laka nav spilgta. Ja galu gala man viss atbilst, visu musu darba laiku jus nelamasieties un zadzibas nebus. Vai tu mani saproti?
– Sapratu.
Atlikuso celu lidz birojam braucam pilniga klusuma. Joprojam klusedams, vins pasniedz man ligumu un sausi atvadas, velreiz atgadinot, ka jalieto hormoni. Nenormali.
Izeju ara un apstajos, redzot lietu. Tikai si man vel pietruka. Bet viena lieta mani noteikti iepriecina: Krotovs nopietni nolema mani pienemt darba, un vins mani neatzina. Un tam, ka vins mani redzeja “darbiba”, nav nozimes.
– Kapec tu tur stavi? – nodrebeju, kad aiz muguras izdzirdu pazistamu balsi. Tatad tas, ka list, vinu neuztrauc? Rets idiots.
– Uzmini tris reizes?
"Tu vel nestrada pie manis, tapec es varu spelet minesanas speles ar jums." Starp citu, pierodiet uzreiz atbildet uz uzdotajiem jautajumiem, nevis man jautat.
– Es gaidu lietus, ja jus nesaprotat, Daniil Leonidovic.
– Jus nevarat gaidit. Tas ir vismaz lidz septiniem vakara. Jaskatas prognoze. Ta bus ari jusu atbildiba.
– Vins lidoja.
"Bezatbildigi," Krotovs neapmierinati saka, atverot lietussargu.
Sekunde, un vins jau devas leja pa kapnem, nepiedavadams man ne stavet zem vina, starp citu, liela lietussarga, ne pavizinat. Bet normals cilveks ta daritu. Lai gan, par kadu normalu es runaju?
Tas, ko es noteikti negaidiju, bija tas, ka, nosedinajis savu karalisko dupsi uz automasinas aizmugureja sedekla, vins atvers logu un… paminas man ar pirkstu. Iekost, dupsi. Nokapju pa kapnem un nogriezos uz autobusa pieturu, neskatoties uz lietu. Galu gala tas nav cukurs. Es neizkusisu.
Vai es gaidiju, ka pietura Krotova masina man blakus paleninas? Ne. Tas nav saimnieka bizness skriet pec verga.
– Iekap masina, stulbi. Tas ir pasutijums.
Tikai nezaude savaldibu. Vienkarsi nezaudejiet savaldibu… dzili ieelpojiet un lenam izelpojiet. Negribigi apsezos aizmugureja sedekli. Tagad Krotova skatiens ir vel pretigaks.
–Tu pedeja laika esi edis? – Ak Dievs…
"Nesaki man, ka uzaicinas mani est."
– Sada forma? Vai tu esi traka, mat? Man nepatik, ja mana apetite ir sabojata. Un es jums uzdevu jautajumu, atbildiet uz to un neuzdodiet vairak jautajumu.
"Es sodien vel neesmu edis," es atbildu, saspiezot rokas dures un parsteidzosi atturigi.
– Nu, tas ir lieliski.
Vai tas ir kaut kads smalks majiens, ka es nevaru est, jo man ir liels dibens? Tacu nav velesanas vinam sadu jautajumu uzdot. Atkal braucam pilniga klusuma un tikai tad, kad apstajamies pie medicinas punkta, tas man uzausa.
"Pastastiet administratoram manu uzvardu un sakiet, ka tas ir no manis," vins pastiepa savu lietussargu. – Nac, nesamaziniet atrumu, Snezana Viktorovna. Sodien jums vel ir daudz darama.
4. nodala
Klinika mani ne tikai sodija ar navessodu, bet ari tagad esmu soketa par apgerbu cenam veikalos. Es neatceros, kad pedejo reizi to pirku. Nu, varbut pirms cetriem gadiem, kad Vera mani savaca. Vinai nebija drebju mana izmera, tapec man bija jaiet uz tirgu un janoperk vismaz kaut kas, kas man neder. Neskatoties uz to, ka man bija gandriz astonpadsmit, es sveru, ka izradijas, ekstremi, pec Veras teikta, cetrdesmit kilogramus.