Sos! Mans priek?nieks ir asinss?c?js
Шрифт:
kems. Nu tu kadreiz dejosi ar mani. Labi, nomierinies. Ta ir tikai karteja provokacija. Es atceros Tanjas vardus, ka vins negul ar saviem paligiem, un es atviegloti nopusos. Es pagriezu vinam muguru un uzreiz jutu, ka vins met manus matus uz vienu pusi. Kas tas par mulkibam?
Esmu pilniba apmaldijies, kad jutu vina pirkstus gandriz pie savam krutim. Tiesi ta. Saspiezu roku dure un taja bridi saprotu, ka vins man liek… rotaslietas.
– Gatavs. Ka tev izdevas pasai uzvilkt kleitu?
– Par ko tu runa?
– Par ravejsledzeju aizmugure. Tev vajadzeja man piezvanit un lugt palidzibu. Un tu esi puisis un gerbies. Vina to nema un atnema man iespeju paskatities uz tavu reakciju.
– Man ir laba elastiba. Es varu tikt gala ar zibeni bez arejas palidzibas.
– Elastiba ir laba, Snezana Viktorovna. Un jauks dupsis un krutis ir vel labakas. Ejam uz.
Es atviegloti izelpoju, kad atrodamies zale. Proshmandovka jeb Viktorija paliek bez dzivesbiedra. Izskatas pec tipiskas lelles, ko neapgrutina inteligence. Terps, ja, atklaj, jo krutis ir izvirzitas, un kleita ir isa. Bet, nemot vera, ka tagad ir silts, es neredzu neko kritisku.
Krotovs pat nemegina izlikties, ka vinu interese saruna. Drizak vinu kaitina tas, ka jagaida vinas jau novelotais virs.
Nez kapec es vinas viru iztelojos ka vecu izvirtuli, kurs iekritis jauna mulki. Bet pat sava launakaja murga es nevareju iedomaties, ka tas bus putas, kas salauza visu manu psihi elle.
Es nevaru ne ieelpot, ne izelpot. Es ieroku nagus sava ada, lidz sap, lai atjegtos un vairs neskatitos uz so naidpilno seju. Piecu gadu laika si butne gandriz nav mainijusies. Gandriz piecus gadus. Pieci! Un skiet, ka tas viss notika vakar.
Un tomer man vel jadzeguze aiz restem. Ne par zadzibu, bet par slepkavibu. Kad si netiriba man piemiedz aci, es neapzinati saku ar acim meklet kaut ko tadu, kas varetu izspiest vina acis. Es nevaru to atrast. Bet es apjucis un saku elpot. Jau progress. Cik vinam tagad ir gadu? Trisdesmit? Un vins jau ir nokluvis tik augstu, ka vins par kaut ko kaulejas ar Krotovu?
– Tava sieva mums jau stastija par tavu celojumu, Igor.
– Un mes ar Viku neesam precejusies.
“Lelle” izaicinosi izliek lupas, acimredzot izradot aizvainojumu pret vajo, kurs par vinu nerupejas. Necilveks pat nemegina izlikties, ka vinam ir interese runat. Mani sadedzina caurumu.
Es paskatos uz savam plaukstam. Un tas ari viss, tas mani loti aizkustina. Ar galvu saprotu, ka tie ir tiri. Bet sajuta ir pavisam cita. Es esmu netirs un manas plaukstas ir lipigas. Tik lipiga, ka man paliek slikti.
"Piedod," es tikko dzirdami saku un piecelos no galda.
Lai gan man ir papezi, es tik atri nonaku tualete, it ka es butu tajos skraidijis visu savu dzivi. Iesledzu udeni un ieziepeju rokas. Es nikni berzeju plaukstas, lidz tas sak degt. Bet, lai cik daudz es tas mazgatu, lipiga sajuta nepazud.
Izsledzu udeni un aizveru acis. Es joprojam nevaru to nomazgat, neatkarigi no ta, cik daudz es skrubeju. Ar mani viss bus kartiba. Man vairs nav sespadsmit. Un Krotovs ir man blakus. Lai cik smiekligi tas neizklausitos, tev ir japaliek vina tuvuma.
–Vai tev manis pietruka, Sniega bumba? – asi atveru acis un mans skatiens nokrit uz atspulgu spoguli. Es lecu uz saniem. – Es esmu loti. Es tevi tik daudz mekleju un joprojam bez rezultatiem. Un tad tu atradi sevi.
– Vienkarsi pieskarieties man.
– Protams, ka ja. Tagad visam ir divdesmit viens pluss. "Jus tagad esat pieaugusais," Igors saka un smin. "Tu esi kluvusi vel skaistaka," vins pievelk roku pret maniem matiem, uz kuriem es strauji parautu un izdodas vinam paslidet garam.
Es peksni atveru durvis no tualetes un paklupu uz tiem sasoditajiem papeziem. Par laimi, man sekojosais kems mani nepanak.
"Es vakara atnaksu pie tevis ka parasti," dzirdu aiz muguras un joprojam nevaru izturet, pagriezos un paradu vinam savu videjo pirkstu.
Tas ir stulbi, berniskigi, bet es ne uz ko citu neesmu spejigs.
Piecpadsmit minutes skiet smags darbs. Savadi, bet Vika vinu izglabj. Dazreiz vinas mulkibas mani atjedz.
– Forsa muzika. Vai jus zinat, kas spele?
– Sopens.
– Kada grupa? Jauns? – hmm…
– Ta nav grupa, bet gan komponists.
– Man patik. Vai vins ir vietejais?
– Ja atmina mani nevil, vins ir polis.
– Vai vins seit koncerte?
Nopietni? Krotovs, uz “intelektuala” jautajumu, vairs nespej attureties un skali smin.
– Ta vairs nav. Vins nomira.
– Ak, cik zel. Ilgu laiku?
"Ja, vins nomira otrdien, Dievs atputina vina grecigo dveseli," sarkastiski saka Krotovs, pieceloties no galda. Vins pieliecas pie manas auss un cukst: "Sanemiet drosmi."
Ar Viku paliekam divata uz kadu pusstundu. Iss partraukums un Krotovs kopa ar putam atgriezas pie musu galda. Neskatoties uz musu iso pazisanu, es skaidri nojausu, ka mans prieksnieks tagad ir nokaitinats. Tas nozime, ka tas, par ko vins sakotneji vienojas ar Igoru, aizgaja uz vienu vietu.
Viss, par ko es sapnoju, ir pec iespejas atrak izklut no sejienes, tacu, ka laime, musu tiksanas ar to nebeidzas. Visi sak dzert. Krotovs stipro alkoholu lieto aktivak neka citi. Ar to man vel nepietika. Tas turpinas vairakas stundas, lidz vins pats mani atlaiz ar vardiem “tu vari iet peldeties”. Ka izradijas, piedzeries Krotovs ir laipns.
Man vairs nevajag nekadu juru. Es iesledzos istaba. Mana galva ir tikai sliktas domas. Un tie visi noved pie viena – vai ir viegli iegut tiesi tadu pasu atslegu pie manam durvim. Galu gala apkopejas kaut ka ienak. Ko ir verts sim svakam, ja vinam ir nauda, ienakt mana istaba? Laikam nekas.