Su?u apm?c?bas pamati
Шрифт:
Flegmatiskais GND tips
Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgstosi saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejosiem stimuliem.
Melanholiskais GND tips
Specigi izteikta orientesanas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabosana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.
Sunu pamata un dominejosas uzvedibas reakcijas
Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipasibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkarsiem beznosacijumu refleksiem.
Ar so jedzienu jus jau esat saskarusies gramata Refleksi. Sodien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.
Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iekseja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkarsi iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodrosina ta izdzivosanu noteiktos apstaklos. Nakotne sos refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodrosina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.
Pieaugusam sunim atseviski vienkarsi refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veiksana. Pieaugusa suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzejusam dresetajam ir gruti pamanit atseviskus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. Sadas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.
No suna visparejas uzvedibas var izdalit sadus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, orientesanas, meklesanas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. Sis reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam atskiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.
PAMATA UZVEDIBAS REAKCIJAS UN TO RAKSTUROJUMS
Reakcija uz partiku
Partika ir suna dzives pamats, noteicosais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipasi reakcijas uz edienu, veidosana. Ta izpauzas izsalkusam sunim un ir versta uz baribas meklesanu, iegusanu un esanu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas meklesanas un esanas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna augsanas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas meklesanas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba esanas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznemsanu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.
Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un barosanas rezima mainas gadijuma. Sadi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar garsas stimulesanas metodi.
Ir svarigi atcereties, ka lielaka dala sunu refleksu veidojas, reagejot uz edienu un uzvedibu. Zinasanas un dzila izpratne par partikas reakciju palidz dresetajam viegli orienteties suna apmacibas metodes un panemiena izvele. Ka ari pareiza partikas stimulu pielietosana, ka ari lauj metodiski kompetenti izpildit apmacibas panemienus.
Aizsardzibas reakcija
So reakciju nosaka liela grupa iedzimtu un iegutu kustibu refleksu. To merkis ir pasargat dzivibu no ienaidniekiem un dazadiem kaitigiem arejas ietekmes faktoriem. Tapec so reakciju sauc par aizsardzibas un aizstavibas reakciju. Ta lauj sunim izvairities no briesmam vai aktivi cinities ar tam, izmantojot noteiktus signalus. Aktivas aizsardzibas reakcijas pamata ir sarezgiti motoriski akti, kas saistiti ar kermena kustibu telpa, lai uzbruktu briesmu avotam vai attalinatos no ta. Pamatojoties uz iedzimtajam aizsardzibas reakcijam, veidojas sarezgiti nosaciti refleksi, kas galu gala nosaka aizsardzibas reakcijas raksturu un ipasibas. Pieaugusam sunim ta var izpausties trijas formas: aktiva-aizsardzibas, pasiva-aizsardzibas un jaukta (launa-nezeliga).
Aktiva-aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, kad treneris izturas pret suni vienmerigi, mierigi un lidzsvaroti. Sis reakcijas veidosanai nepieciesama pareiza kucena apmacibas organizacija no divu lidz sesu menesu vecumam. Saja perioda kuceniem jabut aktiviem un darboties spejigiem visas kustibu reakcijas. Nedrikst pielaut pasivitati, piesardzibu, bailigumu un glevulibu. Dienesta apmacibas procesa ir nepieciesams nostiprinat un uzlabot suna aktivitati. Turklat jaattista drosme, bezbailiba, merena launpratiba un neuzticesanas svesiniekiem. Suni ar aktivu aizsardzibas reakciju parasti labi paklaujas apmacibai, treniniem. Tie sniedz visefektivakos rezultatus dienesta.
Pasiva aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, ja kucena apmaciba nav pareizi organizeta. To izraisa ari rupja un cietsirdiga izturesanas pret suni apmacibu un treninu laika. Ja dresetajs izmanto specigus sapigus stimulus, sunim rodas pasivitate, letargija, bailigums, kas paraug bailiba un glevuliba. Suns ar pasivi-aizsardzibas reakciju ir nekustigs, baidas no specigiem stimuliem, izvairas no sitieniem, beg vai slepjas no nelabveligiem apstakliem. Redzot paligus, nogulas uz zemes, paklausigi paklaujas pat svesiniekam.
Pasiva reakcija
Suna uzvediba aizkave pozitivo nosacito refleksu veidosanos. Izveidotos nosacitos refleksus uz dresetaja komandam un zestiem viegli nomac visu veidu arejie stimuli. Sadiem suniem ir zemas darba un dienesta ipasibas. Ja suna pasivitate paraug bailiguma un glevuliba, sadi suni nav piemeroti dienestam un ir jaizsledz.
Launpratiga un bailiga uzvedibas reakcija
Veidojas, ja suni nav pareizi apmaciti. Visbiezak ta veidojas jauniem suniem vecuma no sesiem lidz desmit menesiem. Tas ir laiks, kad cilveks censas attistit dusmigu reakciju, ja sunim nav aktivas reakcijas un visparejas drosmes.
Dusmiga uzvedibas reakcija
Visbiezak sastopama suniem, kuriem ir specigi izteikta aktiva aizsardzibas reakcija, apmacibas procesa biezi attistas dusmas. Tas kave sunu apmacibu un izmantosanu dienesta, jo ipasi meklesanas un apsardzes nolukos. Dazkart ir nepieciesams izbraket sunus ar parmerigi niknu reakciju.
Orientesanas uzvedibas reakcija
Iedzimta reakcija uz jauniem vai neparastiem un loti specigiem stimuliem, kas izpauzas ka orientesanas uzvedibas reflekss "Kas tas ir?" un izpetes refleksi – snausana, klausisanas, laizisana utt. Orientesanas refleksi ir suna jauno nosacito refleksu veidosanas avots. Uzkrajoties lielam nosacito refleksu skaitam, orientesanas reakcija izpauzas mereni. Galu gala ta apvienojas ar nosacitajiem refleksiem, kas nodrosina sunim orientesanos sarezgita vide. Atkariba no dominejosajiem apstakliem orientesanas reakciju var aizstat ar citam reakcijam. Piemeram, partikas reakcija, aktiva aizsardzibas reakcija, pasiva aizsardzibas reakcija un visbiezak meklesanas reakcija.