Su?u apm?c?bas pamati
Шрифт:
Atbildes uz sadiem jautajumiem sniedz tikai prakse. Zinasanas par to, cik daudz, cik biezi un cik ilgi ir nepieciesams praktizet noteiktus vingrinajumus, ir prasmju attistibas metodika. Un, ja nem vera suna individualas ipatnibas, klust skaidrs, ka izveidot efektivu metodi konkreta nosacijuma refleksa attistisanai var tikai pec daudzu gadu smaga darba, gustot praktisku pieredzi un studejot zoopsihologijas teoretiskos pamatus.
Nervu sistemas stavoklis
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Ir skaidrs, ko nozime "aktivs": nevar apmacit gulosu vai nogurusu suni. Tacu suna aktivitate var but atskiriga. Ja dzivnieks, piemeram, ir aiznemts, censoties sakost atrasto kaulu, lai attistitu prasmi pietuvoties pec komandas, tas nav ta verts.
Stimulu stiprums
Uzbudinajuma stiprumam pie beznosacijumu stimula jabut lielakam neka pie signalstimula, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Ja komanda "Sedet" tiek dota ta, ka suns no bailem nogulstas uz zemes, vinam bus vienalga, vai jus pavelkat pavadas siksnu vai ne. Tas nozime, ka komandas spekam jabut tikai tik specigam, lai suns to sadzirdetu, – nekam vairak. No otras puses, nav nepieciesams "saplest" pavadas siksnu ta, lai suns naudetu no sapem. Sads grudiens izraisa nervu sistemas nomakumu, un sados apstaklos saikne ar komandu neizveidosies. Nosacitais reflekss neizveidosies.
Nosaciti refleksi attistas bez uzmanibas noversanas
Arejiem stimuliem, kas izraisa orientejosu reakciju un novers uzmanibu, nevajadzetu but klat.
Piemeram, ir bezjedzigi attistit prasmi parvietoties tuvuma, ja suna tevins megina mesties pie savas partneres, lai noskaidrotu attiecibas. Tiesi sis nosacijums dikte noteikumu: attistit sakotnejos nosacitos refleksus apstaklos, kad ir minimala traucejosu stimulu iedarbiba. Nepietiek tikai doties arpus pilsetas, lai saktu paklausibas apmacibu. Dazas dienas ir nepieciesams pieradinat suni pie vietas, kur jus veiksiet apmacibu, lai mazinatu speku un dazus stimulus, kas rodas saja vieta.
Velreiz atgadinam septinus nosacijumus nosacito refleksu veidosanai: .
Divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotnes nosacijuma) un beznosacijuma, kas izraisa atbilstosu suna ricibu.
So stimulu piemerosanai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Signalizejosa stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijumu stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Vairakkarteja nosacita un beznosacijumu stimula kombinaciju atkartosana noteikta slodzes un laika rezima.
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Uzbudinajuma stiprumam uz beznosacijuma stimulu jabut lielakam neka uz signalizejoso stimulu, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Nedrikst but svesu stimulu, kas izraisa orientejosu reakciju un novers uzmanibu.
Ja analizejam neveiksmju iemeslus meginajumos attistit noteiktas prasmes, klust skaidrs, ka sadu iemeslu avots ir kada, biezi vien vairaku nosacito refleksu attistibas nosacijumu neieverosana.
Apmacibas metodes
Suna apmacibas procesa dzivnieku ietekme dazadi stimuli: dresetaja komandas un zesti, vides situativie stimuli, karuma smarza un garsa, takas smarza, minu un narkotisko vielu smarza. Papildus ieprieks minetajiem stimuliem suni ietekme ari asistents aizsardzibas prasmju attistisana. Ietekme ir ari dzivnieka ieksejam stavoklim, izsalkumam, diskomfortam slimibas gadijuma utt. Treneris, organizejot nodarbibas, nem vera visus sos faktorus un izvelas stimulus atkariba no merkiem, kurus vins velas sasniegt. To vai citu stimulu izvele, kurus izmanto gan suna velamas darbibas stimulesanai, gan ta ricibas korigesanai, gan turpmakai iedrosinasanai, un nosaka suna apmacibas metodes.
Jaatceras, ka konkretas prasmes attistisanai parasti izmanto nevis vienu metodi, bet gan apmacibas metozu kopumu atbilstosi izveletajai metodologijai.
Mehaniskas apmacibas metode
Mehaniskos stimulus izmanto gan ka veicinosus un korigejosus stimulus, gan ka pamudinajumu. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, treneris ka stimulu izmanto vilksanu ar pavadinu un piespiesanu uz krupja, bet ka apbalvojumu kombinacija ar komandu "labi" – glastisanu un patakstisanu pa krutim.
Metodes pozitivas puses: nepieciesamas iemanas tiek atri attistitas; darba ir viegli panakt nekludigumu.
Metodes negativas puses: zema suna interese par darbu; ne visas dienesta nepieciesamas prasmes var attistit ar so metodi; liela slodze uz nervu sistemu – intensivi izmantojot mehanisko metodi, suns atrak nogurst (ipasi janem vera, apmacot sunus ar nervu sistemas nepilnibam).
Apmacibas metode ar garsas stimuliem
Partikas stimulus izmanto gan ka stimulejosus un korigejosus stimulus, gan ka apbalvojumus. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, dresetajs ka stimulu izmanto karumu roka, ko vins pacel virs dzivnieka galvas, un ka atlidzibu kopa ar komandu "labi" – ari karumu.
Metodes pozitivas puses: vajadzigas prasmes tiek atri attistitas; neliela slodze uz nervu sistemu; liela suna interese par darbu.
Metodes negativas puses: netiek panakta uzticamiba darba; nav iespejams attistit visas nepieciesamas prasmes; metode ir neefektiva, apmacot sunus ar vaji attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Kontrasta apmacibas metode
Mehaniskie stimuli tiek izmantoti ka pamudinajums un korekcija, un ka pamudinajums tiek izmantoti karumi (kombinacija ar komandu "labi"). Piemeram, attistot prasmi gulet pec komandas, tiek izmantoti pavadas grudieni, un pec komandas izpildisanas suns tiek apbalvots ar karumu. Si metode ir mehanisko un garsas stimulesanas metozu kombinacija. Ta apvieno abu metozu prieksrocibas.
Metodes pozitivas puses: atri attista nepieciesamas iemanas; panak uzticamibu suniem ar labi attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Metodes negativas puses: zema efektivitate, apmacot sunus ar nepietiekami attistitu partikas uzvedibas reakciju; saglabajas liela slodze uz nervu sistemu.
Oportunistiska apmacibas metode
(Si metode klasiskaja kinologija par tadu netika uzskatita. Autors ierosina so metodi ieklaut klasifikacija). Ka rosinosie un korigejosie stimuli tiek izmantots medijuma objekts – oportunistisks objekts, ka ari objekti, uz kuriem tiek parnesta oportunistiska uzvediba; ka atlidziba tiek izmantots tas pats objekts, kas tiek dots sunim (vai sunim tiek lauts to panemt zobos).