Akad?mija. B?g?ana no vaj??anas
Шрифт:
"Vivjena," es atbildeju.
Mes sakam uzmanigi virzities uz prieksu, kad es sajutu sitienu pa muguru un nolidoju leja.
– Piespiedies, Lein! – Rorns iesaucas, kamer es, no netirumiem splaujot, pacelu acis, lai atceretos savu paridaritaju.
Tumsmatainais puisis plesonigi iecirta: "Zini savu vietu," un tad nolidoja.
– Vivjen, roku! – Sems kliedza, gulot uz vagonina.
Viena kustiba puisis mani pievilka.
"Paldies," vina teica, kad mes rapamies uz cietas zemes.
"Nekad nedoma," vins atmeta to.
Nakamais parbaudijums bija uguns siena.
– Ka vins teica, nekas sarezgits? – Seins jautaja, kamer pravests slaucija smieklu asaras, noradot uz dublu bedri.
"Uguns iedegas ik pec piecam sekundem, mums bus tikai viena sekunde, lai izlektu," vina noblava, gatavojoties lekt.
– Parlekt? – Skiet, puisis nolema, ka man ir problemas ar galvu.
– Tagad! – vina kliedza, atgruzos no zemes.
Gallopejam ka trusi, bet paris reizes gandriz sacepamies.
"Vai ta jau nav," Sems ievaidejas, tiklidz mes parbraucam pari finisa linijai.
– Ka tev iet? – Makss uzreiz materializejas.
"Tas ir labi," vina joprojam meginaja atvilkt elpu.
"Paldies, ka izvilcat vinu," Makss paspieda Semam roku.
"Un tas atsevisks, kas to kemu aizrava," tuvojas Elors, skiet, ka manu aizstavju skaits pieaug.
"Nac, es nebutu izturejis uguni bez vinas." Skiet, ka mes labi stradajam kopa, ka jus domajat? – pedejais bija adresets man.
"Ja," es tikai pasmaidiju.
Iliz un Kvinoja pabeidza skerslu joslu.
"Jus, puisi, esat izskatigi, jums nav iespejams sekot lidzi," Iliza pastiepa roku Maksam, "Ilanij, tu vari teikt Il."
– Maksimilian, vai es varu Makss?
– Ne tikai puisi, ari Leins ir lielisks. Kirans, – Kvinoa pastiepa roku Eloram.
– Elor, si ir Vivjena.
"Un Sems," Seins pabeidza, liekot visiem smieklos.
"Jus, puisi, izskataties parak lidzigi," es noradiju uz trijotni.
Kirans un Sems ir zilacaini puisi ar gaisiem sokolades matiem. Iliza ir zalas acis, blonda, bet ar smailiem vaibstiem, piemeram, Kian, bet Semam ir maigaki vaibsti. Jus skataties uz viniem, un vini ir tik vienadi, bet atskirigi, kas ir loti mulsinosi.
"Mes visi esam masicas, musu mates ir trinisi," Iliz smejas.
– Ta ir patiesiba? – Elors parsteigts jautaja.
"Ja, un ari dvini," Kirans pakratija galvu.
"Tas ir forsi," es iedomajos, ja man butu tik daudz bralu.
"Ne isti, mes joprojam sajaucam, kurs ir kurs," Sems iesmejas.
– Tavas mammas ir no Siaru, vinam biezi piedzimst dvini un trinisi, vai ir kada gimenes ipatniba? – Makss drizak apgalvoja, neka jautaja.
"Ja," Iliz apstiprinaja, bet es neko nesapratu.
"Shiaru ir viens no senajiem klaniem, to sauc ari par Ishii," Sems paskaidroja, un te manas acis iepletas.
Mana vecmamina no mates puses bija no Isijas, kas nozime, ka puisi ir mani radinieki.
"Mmm, jus esat imperatora radinieki," skita, ka Elors lasija manas domas.
"Ne gluzi, mes esam mirusas princeses radinieki, bet mes vinu reiz redzejam, un vina joprojam prata staigat," Kirans beidza, puisi noteikti nevelejas lieku uzmanibu.
Kas attiecas uz parejo, pilnigi iespejams, ka akademija var iestaties divdesmit viena, un man bija knapi devinpadsmit, puisi ir vismaz paris gadus vecaki par mani. Un to, ka es par viniem nezinaju, nosaka tas, ka mani vecaki loti baidijas par manu dzivibu un ierobezoja sazinu pat ar maniem tuvakajiem radiniekiem.
"Mortone, Kors, Leins, Seins, Ilisa un Kvinoja, jusu rezultati man liek raudat, bet tomer jus bijat pirmais," Rorns bija nomakts, veicot piezimes novertejuma lapa. – Sein, labi, ka iestajies par Leinu. Lane, nezavajieties, lai gan es redzu, ka jus jau esat izveidojis labu bandu savai aizsardzibai. Tas ir viss, pazudiet,” paskatoties uz to, ka puse no grupas joprojam meginaja parvaret sienu, Rorns ievaidejas un devas viniem preti.
Laimigi un apmierinati, sesi devamies uz hosteli, vajadzeja nomazgat netirumus.
"Viv, skiet, ka tu neatrodies saja stava," Kirans iesmejas, kad es devos viniem lidzi uz otro.
"Seit dzivo Vivjena," Makss nedaudz saspringa, mes negrasijamies so faktu slept, vienkarsi negribejam nekadus liekus jautajumus. Lidz sim to zinaja tikai Elors, kurs palidzeja vilkt manu ladi.
– Ak, jus esat kopa? – Es precizeju.
"Ne," es izteicu, neatliekot laika domat. Es negribeju, lai mani braleni par mani domatu slikti.
"Vivjena ir mana pusmasa," Maksimilians vienmerigi sacija, un nav ta, ka vins meloja, Vivjena Leina patiesam ir vina masa. "Mes negribetu, lai tas butu zinams visiem," vins izskatijas nozimigi.
Конец ознакомительного фрагмента.