?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija
Шрифт:
Lidz sim likas, ka es sapnoju:
– Tet, vai tu zini, ka cilveki sauc so akademiju? «Launa akademija»! Jo tur macas jebkurs – demoni, vilkaci, vampiri, saka, pat spoki! Vai es tur busu vienigais cilveces parstavis?
Tevs par to domaja.
– Tu parspile. Tur macas ari burvji. Vai burvji ir vairak cilveku neka demoni?
– Man nav ne jausmas!
«Tad mes vinus uzskatisim par cilvekiem,» vins, skiet, visu jau ir izlemis un paspera soli man preti, lai mani apskautu vai piesietu, lai izvairitos no histeriskas begsanas.
– Teti! – Es pasperu soli atpakal. «Lai gan vini ir cilveki, viniem ir specigas magiskas spejas!» Un ko es vinu vidu darisu?
«Bet tu nodarbosi savu galvu ar kaut ko noderigu!» – tevs atcirta. – Un peksni tevi atklasies talanti, ka tava vecmamina? Tu pamaj ar roku un tur iet, darzs ar rozem. Tad es izdzisu visus darzniekus, vinu demoniskos narstus…» vins atkal saka atcereties notikuso.
* * *
Argumenti nepalidzeja. Un visu nedelu, kamer mes kratijamies kariete, lai noklutu talaja Kingarra, man joprojam skita, ka sapnis driz beigsies. Ja, muiza man bija garlaicigi, bet tikai tagad sapratu, ka mana velme izklut no majas ir tuksa – labak bija garlaicigi but draugu un gimenes kompanija, nevis pasaules nomale. Saja laika mans tevs parliecinajas par savas idejas ieveribas cienigumu un tikai zelojas, ka pirms semestra sakuma nebija izdomajis so spozo ideju.
Akademija, neskatoties uz visiem maniem pienemumiem, izradijas loti liela: tas majestatiskas ekas izpletas ka maza pilsetina. Un tikai augstais melnais zogs apkart raisija nepatikamas domas. Svita tika atstata milzigaja zale, un mans tevs kopa ar tagad pilnigi klusejoso mani tika pavadits uz rektoratu. Protams, tetis jau pirms musu izbrauksanas ar pasta balodi atsutija vestuli ar pazinojumu, tapec bija stingri parliecinats, ka jautajums jau ir nokartots.
Rektors izradijas gars, apmeram cetrdesmit gadus vecs tumsmatains virietis ar tumsam acim. Jau vina bala seja liecinaja par vina specializacijas butibu, bet melnais apmetnis ar svitram apliecinaja, ka sis ir nekromants. Es nevilus nodrebeju. Skaidrs, ka saja amata vins maca studentus, nevis liek augsamcelt likus, tacu tik un ta agraka darbiba nekadas patikamas asociacijas neizraisija. Tomer tiesi vins teica, kas lava manai ceribai strauji pieaugt:
– Es priecajos klatiene sveikt Genzarijas hercogu. Bet man jaatzime, ka uznemsana uz pirmo gadu jau ir pabeigta. Tu laikam nesanemi manu atbildi?
«Es to nesanemu,» tevs viegli pamaja un bez uzaicinajuma apsedas kresla. Es turpinaju vilcinaties pie durvim.
Rektors tikai paskatijas uz mani, atkal apsedas pie milziga galda un salika rokas. Vins drumi precizeja:
«Vai jus gribat teikt, ka man jusu meita japienem nevis tapec, ka vina ir apdavinats berns, bet tikai jusu statusa del?»
Tevs nebija samulsis:
– Tiesi ta!
– Bet tu saproti, ka tas skoleniem nebus noslepums?
– Un kas? – tevs no sirds brinijas. «Es jau esmu vaicajis: seit macas daudzu dizciltigo gimenu, tostarp karaliskas, pecnaceji!»
«Ja,» nekromants nedaudz pacela balsi, nododot nervozitati. «Bet vini seit macas cita iemesla del: viniem ir magija, kas viniem palidzes nakotne.» Ja jus domajat princi Iniranu, tad vinam ir neiedomajamas burvestibas spejas. Vins nemantos troni, ja vien ar vina vecakajiem braliem nenotiks kaut kas slikts, bet vins klus par lielisku burvi Supreme.
Tevs tikai tagad saprata, ka Cole kungs nav laimigs. Tapec vins paliecas uz prieksu un paaugstinata toni sacija:
– Lai ta butu. Un manai mazajai Tiallai bus iespeja audzet augus un palielinat razu – ari, jus zinat, noderes veiksmiga lauliba. Nedomajiet, ka esmu ar tuksam rokam un ieguldu kaut kadu summu. Bet atteikuma gadijuma es nevilcinos atcereties savu titulu.
– Vai jus ieguldat? – peksna nekromanta noskanojuma maina sagrava manas ceribas.
– Man tas patik. «Summa,» tevs netiesi atkartoja.
Un uzreiz pec tam mans liktenis bija uzreiz aizzimogots. Tagad Coleta kungs pats saka meklet iespejas mani nekavejoties izmitinat. Vins iedeva manam tevam papirus, kurus vins ar prieku saka pildit, un atkal piecelas kajas un naca man tuvak:
– Tatad, Genzarijas Tialla?
Jautajums bija tik stulbs, ka es tikai stulbi pamaju. Nekromants izspieda gandriz labestigu smaidu:
– Apsveicam ar stasanos Augstakaja magijas akademija! Bet mums ir janosaka fakultate, kura jusu spejas tiks atklatas maksimali. Ko tu vari izdarit?
Es dzili padomaju un tad izlemigi atbildeju:
– Nekas.
Vins sarauca pieri, tad piegaja pie loga, pacela no palodzes podu ar kaut kadu augu un iegruda man rokas.
– Meginiet to uzziedet. Vai vismaz pieaudzis.
Es paskatijos uz augu, tad uz to, tad atkal uz augu. Un vina bija gatava to turpinat bezgaligi, lidz atbilde sasniedza gan vinu, gan augu. Rektors bija parsteigts, atgriezas pie galda, paskatijas uz papira lapu, kura tevs rupigi rakstija nulles, un klusi precizeja:
– Vai tas ir sudraba?
Tevs pat nedomaja, ka butu apjucis:
– Zelta, mans jaunais draugs, zelta.
Nekromants kaut ka konvulsivi ievilka gaisa elpu un atkal paskatijas uz mani:
«Mums nekad nav bijusi pasaku magijas fakultate, jo vinu spejas ir parak vienkarsas un nav jaattista.
Manam tevam skita, ka ar izcelto rindinu nepietiek, lai izrakstitu visas nulles, tapec vins noliecas vel talak un saka rakstit pavisam mazas.
– Nu, padomajiet par izeju, Cole kungs. Ja, Tialla vel neko nevar, bet vina ir loti spejiga!
«Es saprotu,» nekromants izdvesa, nespedams atraut acis no papira lapas, uz kuras vina tevs tagad bija parakstijis plasu parakstu un pasniedza to rektoram. – Es redzu, ka vina ir loti, loti spejiga…
Ja vinas tevs butu apprecejis Mirellu ar tadu pasu dasnumu, vins butu varejis atrast vinai majas desmit gadu vecuma, kad vinai vel nebija izveidojies briniskigs gimenes deguns. Vareju tikai pamirkskinat acis un gaidit spriedumu. Misters Chollet uzmundrinosi uzsmaidija man un teica:
– Neuztraucies, Tialla. Pirmkart, es jus pieregistresu pie elfiem Dabas magijas fakultate. Vini un fejas ir gandriz radniecigi cilveki. Laika gaita klus skaidrs, vai si programma jums ir piemerota, vai jums vajadzetu izmeginat citu. Ja tevi ir kaut pilite magijas, tad mes to noteikti atklasim un attistisim!