K? k??t bag?tam no nulles
Шрифт:
Atskiriba starp bagatajiem un nabadzigajiem
Bagatie cilveki daudz neatskiras no jums vai manis. Vini vienkarsi vairak izmanto savus Dieva dotos talantus un strada nedaudz savadak neka citi cilveki. Redziet, kads briniskigs atklajums: ja jus atkal un atkal darat to, ko dara bagati un veiksmigi cilveki, jus galu gala sasniegsiet tos pasus rezultatus. Finansialie panakumi nav brinums, ta nav veiksme. Tas ir celonu un seku likuma iemiesojums. Ja jus uzsakat celonus, jus iegustat sekas.
Saja gramata jus uzzinasit, ka sakt tur, kur atrodaties, pat ja esat parados, un iegut finansialu brivibu. Stradajot ar tukstosiem klausitaju visa pasaule, esmu stingri parliecinats, ka cilveki, kuri velas klut bagati savas darba karjeras laika, iegus velamos rezultatus, ja izmantos pareizo pieeju.
Apbrinojama iepazisanas
Pirms daziem gadiem ar mani notika atgadijums, kas man atvera acis uz daudzam lietam. Uzrunajot vairak neka tukstos klausitaju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri parliecinats, ka ikviens, kurs patiesi velas gut panakumus, spej to sasniegt, vinam tikai jasper pareizie soli un jaizvelas pareizais cels. Partraukuma laika man apkart bija apmeram trisdesmit labi gerbti viriesi un sievietes, un mani apbera ar daudziem jautajumiem. Peksni puli mala atgruz kads garigi invalids jaunietis, kurs ari bija klat seminara: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man ari izdodas?»
Esmu apjucis. Manas smadzenes drudzaini stradaja. Saprotot, ka visi klatesosie gaida manu atbildi, es nezinaju, ko teikt. Taja bridi tika parbaudits mans apgalvojums «var gut panakumus jebkuram» un vispar mana reputacija. Par laimi, jauneklis turpinaja intereseties: «Treisija kungs, es dzivoju patversme, mes remontejam mebeles. Katru menesi es perku krajobligaciju par simts dolariem. Vai tas man palidzes klut bagatam?
Salikto interesu brinums
Par laimi, nesen biju lasijusi, cik daudz cilvekam vajadzetu ietaupit, lai klutu finansiali neatkarigs. Es zinaju, ka, ja cilveks no 21 lidz 65 gadiem ietaupis 100 USD menesi un nopelnitu 10 procentus no sis naudas, vins 65 gadu vecuma klutu par miljonaru. Tadejadi sis jauneklis patiesam var klut par miljonaru, lai gan vins dzivo garigi atpalikuso patversme un, no pirma acu uzmetiena, tam nav ne izredzu, ne iespeju. Ja vins turpinas ietaupit 100 USD menesi, vins aizies pensija bagataks neka 95 procenti iedzivotaju.
Vinam bus labak neka vairumam arstu, juristu, arhitektu, inzenieru un mazo uznemumu ipasnieku. Viss, kas vinam bija jadara, bija ietaupit simts dolaru, un vins butu finansiali neatkarigs. Ja vins to izdaris, salikto procentu brinums parupesies par parejo. Ikviens var to izdarit.
Jus varat iemacities jebko
Galvenais, lai var nopelnit. Tas prasa zinasanas un praksi. Bet, ja simtiem tukstosu cilveku prot pelnit, tad to var iemacities. Ja jus spejat vadit automasinu, lietot mobilo talruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespeja nopelnit tik daudz naudas, cik jums nepieciesams.
Velak pastastisu, ka panakt finansialu neatkaribu un labklajibu, ka klut bagatam no nulles. Tas ir atkarigs no jums, vai jus uzdrosinasities spert pirmo soli un vai jus neatlaidigi turpinasit tiekties. Nav nekadu ierobezojumu, iznemot tos, kurus jus uzliekat savai iztelei.
Iedomajieties, ka jums jau pieder tas, ko velaties… Uztveriet to ka savu ipasumu, kas pilniba pieder jums.
Roberts Koljers
1. nodala. Ka klut bagatam
Ja tavas velmes ir arkartigi specigas, skiet, ka esi apveltits ar pardabiskam spejam tas realizet.
Napoleona kalns
Ja pat cilveks ar ne tas lielakajam spejam var klut bagats, kapec ir tik maz bagatu cilveku? Kapec pasaules bagatakaja valsti, kur lielaka dala cilveku dzives laika pelna un tere bagatibu, daudzi, aizejot pensija, ir atkarigi no sociala nodrosinajuma, pensijam un radiniekiem?
Ja cilveks, kas nopelna 25 tukstosus dolaru gada, ietaupa tikai 2500 no tiem gada, tas ir, 10 procentus, un sapratigi iegulda tos pasus 10 procentus visa darba muza – no 21 lidz 65 gadiem -, tad pec 44 gadiem tie pieaugs. lidz 1 794 762 USD.
Ja garigi atpalikusam jaunietim, bez jebkadam prieksrocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kurs pelna 25 tukstosus gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vins to patiesam velas.
Kapec cilveki neklust bagati?
Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. Seit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.
Kapec es?
Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkarsi neienak prata. Vienkarss cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vins iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veidosanas perioda, tad pieaugusa vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.
Tapec cilveki, kas uzaugusi turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.
Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domajusi par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus saja virziena.
Pienemt lemumu!
Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vins lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vins saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vins paliks taja pasa vieta.
Kamer darisi to, ko esi darijis lidz sim, tev bus tas, kas tev ir.