Nodev?js

Auzi?? Edgars

Maikls atbildot pamaj.

– Vai jus zinat, kas ir Eriks Gibs?

Maikls pozitivi pakrata galvu.

– Vai tu redzi so bumbu? – parada mazu plastmasas bumbinu. «Tas ir janodod Gibsam.» Tu mani saprati?

Maikls pamaj.

– Tev nav daudz piemerotu vietu. Kura mums vinu likt? Ari soreiz nav jaatbild.

Maikls klusi paver muti, svesinieks ieliek tur bumbu.

«Tagad lenam, it ka nekas nebutu noticis, tu izej no tvaika istabas un dodies uz baseinu peldeties. Ja kaut kas notiks, jus norisit bumbu. Tu mani saprati?

Maikls atkal klusiba piekrit.

Svesinieks palaiz amerikani un pagruz uz izejas pusi.

Amerikanis iziet no tvaika istabas un pagriezas pret baseinu. Tiesi saja laika koridora paradas noverosanas darbinieks, kurs izliekas, ka negrasas uz tvaika istabu, un seko Maiklam baseina. Maikls novelk cibas un palagu, pieiet pie baseina un nokapj pa kapnem udeni, kur jau peld citi apmekletaji. Sekojot vinam, slepenais noverotajs dara to pasu.

Un taja pasa laika no hammama iznak virietis ar zemu novilktu cepuri un pilniba ietinies palaga. Vins dodas uz relaksacijas istabu, kur atri apmaldas starp citiem tvaika milotajiem.

4. nodala

Amerikas vestniecibas arvalstis vienmer ir zinatniskas un tehniskas domas darbs un nocietinajumu sedevrs. Un lai vienkarso cilveku nemaldina tie 3 vai 4 stavi, pieticigi paceloties virs zemes. Viss noslepums un speks atrodas zem zemes limena, un biezi vien tur ir paslepts daudz vairak stavu neka virspuse. Seit jus nevarat baidities no tiesiem trapijumiem no specigakajiem ierociem un veiksmigi izdzivot vel vienu menesi pec kodolenergijas apokalipses. Seit tiek glabati visi svarigakie noslepumi, kurus izmanto amerikani mitnes zeme. Cita starpa seit jus varat mierigi sazinaties par jebkuru, pat intimako temu, nebaidoties, ka sarunas butiba klus zinama tresajam personam. Tiesi tur atrodas ipasi aizsargata telpa – ipasi aprikota telpa, kas nelauj nonemt skanas vilnus no telpas sienam un ir aizsargata no dazadiem elektromagnetiskajiem izstarotajiem.

Viena no sim telpam notiek Maskavas CIP stacijas operativa un operativi tehniska personala dalas sanaksme. Galda prieksgala sez Eriks Gibss, ASV vestniecibas Krievija padomnieks, politiskas nodalas vaditajs, patiesiba CIP rezidents Maskava. Vinam labaja puse ir mums jau zinamais Maikls un vina sieva Katrina – oficiali pariet par Maikla Robbinsona sievu, vinai ir tada pati diplomatiska imunitate ka vinas viram, patiesiba – karjeras CIP darbiniece. Kreisaja puse ir vel divi stacijas darbinieki diplomatisko amatu aizsega – Kristofers un Robijs.

– Maikl, ludzu, velreiz, viss ir kartiba, nepalaid garam nevienu detalu, sasprindzini smadzenes un atceries visu, pat to, ko neredzeji! saka Gibss.

«Prieksnieci, es labprat uzrakstitu desmit lappusu zinojumu, bet patiesiba viss ilga desmit sekundes,» sevi taisnojas Maikls. – Es iegaju tvaika pirti, kur jus neko nevareja redzet. Peksni no nekurienes paradas roka un satver mani aiz rikles. Kads vajpratigais sauc tavu vardu un ludz tev piespelet bumbu. Pec tam vins iebaz so bumbu man mute. Citadi vins apsolija to uzgrust man pa dupsi. Tad vins mani izmet no tvaika istabas ar draudiem, ka FIB varetu mani arestet.

Maikls vainigi pacel rokas un piebilst:

– Es varu piebilst tikai to, ka tas tika darits profesionali. Klasiska tuliteja tiksanas. Nav ko sudzeties, ja vien nenem vera, ka tas bija spiests.

– Kristofer, ko jus varat teikt par konteineru un pielikumu? – Gibss turpina.

– Tvertne ir noslegta plastmasas bumbina, kuras diametrs ir tris ceturtdalas collas. Korpuss ir ciesi noslegts, aizverot, vienu pusi iespiezot otra. Izgatavots ar zimogosanu. Es nevaru precizi pateikt, bet skiet, ka sadas bumbas tiek izmantotas ka pildvielas letam mikstajam mebelem vai lidzigiem merkiem, iespejams, bernu rotallietas. Konteinera iekspuse atradas balta bezodereta papira gabals, kura izmeri bija piecarpus reiz cetras collas. Lapa ir rakstita ar roku, izmantojot lodisu pildspalvu un zilu tinti. Par rokturi nav ko mierinat, Maskava tadu ir miljoniem, razoti Kina. Indes vai citu toksisku vielu pedas netika atrastas. Pirkstu nospiedumi vai DNS netika atrasti, bumbina un papirs bija skaidri apstradati, lai sleptu jebkadas norades,» secinaja Kristofers.

– Robij, ko tu saki pec teksta?

Teksts ir rakstits ar drukatiem burtiem anglu valoda. Ka jus saprotat, pec rokraksta nav iespejams noteikt rakstosas personas psihotipu, vecumu un dzimumu. Visa piezime burtu lielums un liniju vienmerigums praktiski nemainas. Tas liek domat, ka rakstnieks ir lidzsvarots un merktiecigs cilveks, kas sliecas novest lietas lidz logiskam noslegumam.

– Katrina, tagad par rakstita butibu. Ko mes sanemam no musu krievu

«draugiem»?

– Autors iepazistina ar sevi, tas ir Nikolajs Borejevs, BVR pulkvedis. Vins ari raksta, ka pazist cilveku, kurs viniem nopludinaja visu informaciju par musu jaunako izstradi «Sistema». Apstiprinot to, vini noradija stingri slepenu informaciju par «Sistemu», kas zinama tikai izstradatajiem, proti, tas burta numuru, merki un galveno dizaineru vardus. Ja mus interese si tema, tad vins ir gatavs tikties un parrunat talakas sadarbibas detalas.

– Kad vins ierosina tiksanos?

– Pec septinam dienam. Japiebilst, ka tiksanas vietu vins izvelejas profesionali. Arejas noverosanas atklasana ir iespejama pat bez pretnoverosanas iesaistisanas no musu puses,» atbildeja Katrina.

– Ja, ta ir Krievija! Seit tu sodien nezini, ko sanemsi rit – patikamu parsteigumu vai sitienu pa dupsi! – Gibss entuziastiski iesaucas. – Atgadinasu, ka informacija par so temu ir starp rezidenturas prioritarajiem uzdevumiem. Lidz sim saja jautajuma nav notikusas nekadas kustibas. Sakuma es gribetu dzirdet jusu viedokli, kungi! Kada ir iespejamiba, ka tas ir iestatijums? Un ja tas ta ir, tad kadus merkus tiecas krievi?

– Panemiet musu operativo darbinieku uz sapulci, un pec tam izsutiet vinu bez vairak vai mazak nopietnam apsudzibam!? – teica Maikls. – Es domaju, ka ne, parak mazs. Un tad pasreizeja politiskaja situacija sadi demarsi, pirmkart, nenaks par labu krieviem.

«Ir ari maz ticams, ka spele tiek sakta, lai barotu mus ar dezinformaciju.» Saja gadijuma gara spele nedarbosies, jo skartie objekti ir musu riciba, un informacijas pareizibas parbaude neaiznems daudz laika,» savu viru atbalstija Katrina. «Turklat saja gadijuma krievi riske zaudet savu informetibas pakapi.»

– Ja ta butu provokacija, tad Maiklu vareja aizvest tiesi pirti. Tapec seit ir kas nopietnaks,» savus divus centus pielika Kristofers.

– Kungi, ja tas «nopietns» izradisies tas, ko mes domajam. Un mes faktiski iegusim kurmja nosaukumu, musu vardi tiks iegraveti Lenglijas goda plaksne, pat ja mes visas savas karjeras laika vairs nepacelsim ne pirkstu! – Gibss secinaja. – Es, tapat ka jus, uzskatu, ka jums ir jastrada ar so signalu un jaizspiez no ta maksimala informacija.

Gibss atliecas kresla un dazus mirklus domigi skatas apkart klatesosajiem. Pec tam vins izstrada ricibas planu: