Nodev?js
Шрифт:
Dzulija un Ella atrodas mazaja veranda. Ella ir skaista, satriecosa sieviete, kura zina savu vertibu un uzskata, ka tads cilveks ka vina neapsaubami ir pelnijis daudz vairak, neka vina ir. Ella aizdedzina cigareti un vini sak nesteidzigu sarunu par dzivi.
– Klau, kas notiek ar tavejo!? Ieprieks vins, skiet, nemaz nedzera, bet tagad vins klauve viens pec otra. Kas notika!? – Ella jauta.
– Es pats to nevaru saprast. Majas viss ka parasti. Berni izklidusi savas ligzdas, nav kam graut nervus. Ka parasti, es censos, lai vins justos labi. Skiet, ka problemu nav. Varbut si ir ta pati pusmuza krize!?
– Varbut darba, kas notika?
– Skiet, ka viss ir ka parasti. Lai gan pirms tam vins man nebija daudz stastijis.
«Es redzu, tas nozime, ka vins mekle sievieti no saniem!» Pagaidiet, jus driz dzirdesit pazinojumu:
«Es to butu jutusi uzreiz,» Dzulija vinu partrauc.
– Saki man, Yulka, vai tu nenozelo, ka apprecejies ar vinu!? Es domaju, ja man viss butu atpakal, es neprecetu Glebu. Kurs gan zinaja, ka viss izvertisies sadi!? Tagad jauniesiem ir tadas izredzes! Un musu laikos, vai nu ka diplomats, vai ka militarpersona, sliktakaja gadijuma jus varetu uznemt kadu inzenieri. Es kludijos: vajadzeja appreceties ar banditu! Paskaties, katrs no musdienu oligarhiem ir kadreizejais bandits.
– Tev ir greks sudzeties! Glebs ir ieverojams, gudrs, izskatigs un tevi mil. Tu dzivo labi, tev ir viss. Jums pat nav jastrada.
– Kas tas par visu!? Man vairakas reizes javelk viena un ta pati! Brauciet uz tiem pasiem kurortiem, uz sim resoru sanatorijam, kur skataties uz tam pasam sejam!
– Neuztraucieties, iespejams, Glebs driz atkal tiks nosutits uz kadu vestniecibu. «Tu atkal varesi justies ka dama no augstakas sabiedribas,» vinu mierina Julija.
– Visas izrades ir letas! Diplomati! Ir tikai viens vards, kuru perk tikai piesucekni. Esmu vinus pietiekami daudz redzejis, kaktos skaitot santimus, un visu komandejumu vini valka vienu un to pasu uzvalku! Un vini visu muzu valka vienus un tos pasus apavus! Eh, kaut es varetu atgut savus divdesmit, nu, vismaz trisdesmit! Es dotu to blastu!
– Ejam likt musu virus gulet, tu esi karsts, ir par velu!
Sievietes piecelas un atgriezas maja.
***
Dzulija sez uz divana pie kamina, Nikolajs gul, galva ir sievas klepi. Dzulija noglastija vina matus. Telpa neviena cita nav.
– Vai atceries, ka tu mani bildinaji!? Gruti bija to nosaukt par priekslikumu, drizak par ultimatu! Mes nakti staigajam pa Maskavu, uzgajam uz sava tilta, pa vidu tu uzkapi uz parapeta un saki draudet, ka, ja es nepiekritisu klut par tavu sievu, tu tulit metisies leja. Man joprojam patik doties uz so vietu.
Nikolajs skumji pasmaidija.
«Un taja vakara tu man iedevi so kulona pusi,» rada to Nikolajam. – Un otro es patureju sev. Es joprojam valkaju to visu laiku.
Nikolajs turpina klusiba melot, ja sieva tagad redzetu vina acis, vina bez vardiem saprastu, ka vinas virs sobrid atrodas kaut kur loti, loti talu.
«Un taja vakara es biju laimigaka pasaule.» Jo labakais puisis pasaule man atzinas milestiba! – noglastija matus. «Viss bus labi, jo musu puses nekad netiks skirtas.» ES tevi loti milu!
Nikolajs klusedams apskauj sievu, bet nesaka ne varda.
6. nodala
Personala politika BVR, tapat ka daudzas citas valsts iestades, ir slegta. Protams, sis apstaklis biezi rada daudz jautajumu padotajiem un dazreiz klust par klusas neapmierinatibas celoni. Pats interesantakais ir tas, ka, pa karjeras kapnem virzoties uz prieksu kads ieprieks neapmierinats, vinam pat ne mirkli nerodas trakuliga doma, ka butu labi so jautajumu izvirzit visparejai diskusijai. Subjektivs punkts? Noteikti ja! Bet es jums apliecinu, ka aiz katras sadas tiksanas slepjas rupigs personala darbs, kas reizinats ar daudziem faktoriem, tostarp tiem, kas saistiti ar noteiktas vienibas uzdevumu izpildi.
Plass kabinets, nodalas prieksnieka vietnieks generalmajors Bikovs sez galda galvgali, vina padotie atrodas sanos. Notiek tiksanas ar augstaka limena vadibas darbiniekiem. Starp tiem ir Nikolajs un Glebs.
Svaigi kalts generalis, jauna darba joma, iespejamas nakotnes perspektivas! Protams, neiztikt ari bez
«Biedri, mes sodien esam seit sapulcejusies, lai apspriestu nozelojamo disciplinas stavokli musu nodala,» Bikovs draudigi skatas uz visiem klatesosajiem. «Ar nozelu jaatzist, ka pirms manas iecelsanas amata vieniba tika kultiveta kaut kada nedarba atmosfera!» Stingru oficialu attiecibu vieta starp darbiniekiem valda neizprotams pseidobiedribas gars, kolektiva piesegsana, un es nebaidos pat no si varda – pazistamiba!
Generalis apzinati ietur teatralu pauzi. Nav iebildumu, loti labi, varam turpinat:
– Kamer sarezgita pasreizeja politiska situacija pasaule prasa koncentresanos un valsts vadiba cer uz musu godapratu un disciplinu uzdoto uzdevumu risinasana, dala darbinieku ar prieku, bezcelonu smiekliem un nepiedienigu humoru strada arkartigi nopietnas jomas!
Vel viena pauze, bez iebildumiem, uz prieksu un ar zobenu:
– Varbut sadi darbinieki nedaudz kludaini izvelejusies darba vietu!? Un pasmaju teatra skatuve ir zaudejusi daudz neizmantota talanta!? Bridinu visus klatesosos, ka pavirsibas un bezatbildibas laiki ir beigusies! Un es ludzu jus to nodot katram savam padotajam!
– Atlaujiet, biedri generalmajor! – Nikolajs neiztureja.
– Tu runa, Borejev.
«Man skiet, ka valsts vadiba izlukosanas darba limeni, pirmkart, verte pec iegutas informacijas kvalitates un nozimiguma, ka ari pec musu sniegtas palidzibas panakumiem, virzot musu intereses starptautiskaja arena. Kas attiecas uz musu komandas moralo un psihologisko stavokli, es uzskatu, ka tas atbilst musu organizacijas garam un tradicijam.
Bikova acis nevilus izspiedas no dobumiem divreiz talak no ierasta stavokla, un vina vaigi sasutuma izspiedas, pec ka vinam nacas dzili elpot.