Nodev?js
Шрифт:
– Katrin, ko tu saki? – Eriks pagriezas pret vinu.
– Viss ir gatavs operacijai. Mes planojam izmantot rezerves iespeju ar koda nosaukumu «Teatris». Ir izstradata riciba nelabveligas situacijas attistibas gadijuma.
Ta ieviesana zinoso cilveku loks ir samazinats lidz minimumam. Mes konsulu uzturesim gataviba visu operacijas laiku.
– Nu, puisi, atliek tikai aka so resno asari! Laiks spardit krieviem pa dupsi un paradit, kurs ir boss! Ar Dieva svetibu! – Eriks novilka svitru.
***
Vakara Maskava, brivdiena. Pie teatra piebrauc masina ar diplomatiskam numurzimem, skaisti gerbusies Maikls un Katrina izkapj ara un dodas uz ieeju. Masina brauc prom.
Maikls un Katrina stav pie liela spogula teatra vestibila, taisno drebes un kemmejot matus. Katrinai ir atmina paliekosa balles frizura, kosa kleita un tumsas brilles, pat no spiegu spelem vistalak esosais cilveks nedomatu, ka sada terpa var veikt stingri slepenas un jutigas operacijas.
Lai gan uzstasanas sakas salidzinosi nesen, Katrina piecelas no vietas un dodas uz tualeti, vinas virs turpina baudit prieksnesumu. Protams, sadi amerikanu izlukdienesta virsnieku fragmenti nevar bridinat Krievijas pretizlukosanas virsniekus. Un tapec gandriz uzreiz pec Katrinas iziesanas no zales aiz vinas no aizmugurejas rindas klusi pacelas arejais noverosanas darbinieks.
Katrina iziet no auditorijas un dodas uz sieviesu tualeti. Vina ieiet tualete, skatiens nokrit uz aizvertajam durvim, uz durvim ir zime ar uzrakstu:
Atveras stura kabine, un ara iznak sieviete, gluzi ka Katrina. Dubults pieiet pie spogula, uzliek lupu krasu un dungoja to pasu melodiju, ko Katrina tikko dziedaja. Pec tam vina dodas uz izeju, kad tiek pie tehniskas telpas durvim, sieviete apstajas un saplestas lapas vieta ar zimogiem pielime tiesi tadu pasu papiru, pec ka nevilcinoties iziet no tualetes.
Noverosanas darbinieks, nepacelot skatienu no avizes, vero, ka «Katrina» iznak no tualetes un atgriezas auditorija, it ka nekas nebutu noticis. Vins klusi uzliek roku uz radioaustinam un pazino partnerim, ka noverosanas objekts atgriezies zale. Vinam pasam te vel mazliet japastrada.
Sagaidijis, kamer amerikaniete vairs nebus redzama, pretizlukosanas virsnieks atri dodas uz tualeti, vina merkis ir parliecinaties, ka sis telpas apmeklejuma laika Katrina ar nevienu nav tikusies un neatstajusi ieksa spiegu gramatzimes, vai, precizak sakot, vai tur nenotika slepena operacija.
Apsargs ieiet sieviesu tualete un, neejot ieksa, skala balsi jauta:
– Atvainojiet, ludzu, vai ir kads? Nostradaja ugunsdzesibas signalizacija, man tas japarbauda!
Nesanemis atbildi, vins dodas ieksa un rupigi apskata visus stendus, izlietnes, tualetes aprikojumu, ari atkritumu tvertnes. Vina kustibas tiek noslipetas, un meklesana notiek pec apstiprinatas shemas, kas simts reizes parbaudita prakse. Neko aizdomigu neatradis, dodas uz izeju, apstajas pie tehniskas telpas durvim, apskata salimeto papiru ar zimogiem, pagruz durvis, tas ir aizslegtas. Darbinieks aiziet un dodas atpakal uz zali.
Uzvedums turpinas, Maikls uzmanigi skatas uz skatuvi, vinam blakus apsezas «Katrina», kura maigi atspiezas ar elkoniem uz vina pleca un uzmanigi vero uz skatuves notiekoso burvibu.
Dazas rindas aiz Maikla un Ketrinas sez pretizlukosanas virsnieks, vero amerikanus un slepus, parkapjot stingrus vadibas noradijumus, izbauda prieksnesumu, kuram sava saspringtaja darba grafika diez vai atrastu laiku.
9. nodala
Vakars, pilsetas parks, Nikolajs sez uz solina, rokas tur kvasa pudeli, ta ir zime vina kontaktam no Amerikas vestniecibas. Sieviete pa parka celinu pieiet pie solina. Si ir sieviete, kuru neviens nekad nesauks par daila dzimuma parstavi. Tas nenotiks, jo ir gandriz neiespejami saprast vinas vecumu, vinas dzimumu ir gruti noteikt, un tas ir tapec, ka vina ir gerbusies sievietem raksturigaka apgerba neka viriesiem. Spriezot pec vinas garderobes, varam drosi teikt, ka vina nevar lepoties ar augstiem ienakumiem. Sievietes galva ir parklata ar salli, vinas seja ir ar brillem ar biezam lecam, nekas vinas izskata nenodod Katrinu no teatra.
Katrina nostajas uz solina, apstajas preti Nikolajam, pagriezas vina virziena un sak sarunu. Vins runa krieviski, bet ar nelielu akcentu.
– Cilvek, vai tev ir kadi serkocini?
– Ne, bet es varu piedavat citu variantu. Ludzu apsedies.
Katrina apsezas uz solina, bet nedaudz talak no sarunu biedra, un skatas apkart.
– Sveiks Nikolaj!
– Sveika Katrina!
– Ka tu mani pazisti!? Vai mes esam ieprieks tikusies?
«Jus lieliski saprotat, ka jusu rezidencu sastavs musu valsti un musu – juseja – ir mazakais noslepums, kads vien var but pasaule. Jautajums tikai, kurs ieradisies uz tiksanos?
– Sveicieni no Erika. Jus rakstijat, ka varat mums palidzet atrast informacijas nopludes avotu. Kadi ir jusu nosacijumi?
«Tulit runasim versim aiz ragiem un iedzersim viens otru, lai iepazitos!»
– Man nav laika jokiem! Esmu ierobezots laika.
– Piekritu, man ari nav daudz atlicis. Mans lugums ir vienkarss lidz banalitatei, klasiskas tris velmes: jus izvediet mani no sis sasoditas valsts, desmit miljonus skaidra nauda un maju pie juras, austrumu krasta dienvidos. Florida vai Dzordzija man butu lieliski.
– Kadas jums garantijas, ka jus mus neapmanisit?
– Garantija ir visvertigaka, kas man ir – mana dziviba. Ja, un velos precizet, ka musu agenta vardu atklasu tikai pec tam, kad busu ievakusies sava maja, registrejusies uz sava varda un sanemusi naudu skaidra nauda. Vesture zina daudzus gadijumus, kad isti krievu «patrioti» palidzeja jusu organizacijai, bet pec tam neveiksmigi skreja cauri tiesam, lai tiktu pie gruti nopelnitas naudas. Es negribu but viens no siem neliesiem.
– Kas versi pie ragiem, tas esi tu, Nikolaj! – Katrina spelejas vinam lidzi.