???rsielas
Шрифт:
– Laid vala, necilveks! Tu mani padari slimu!
Vins tika izmests no manis tik peksni, ka es kliedzu. Maksims lidoja pret sienu, bet nekrita. Gandriz uzreiz vins iztaisnojas un pasmineja:
– Ja, tas ir joks, Kosa! Es vinai neko neizdariju.
Kosa palika bezgala mierigs:
– Humors. Saprast. Par tadiem jokiem, Maksim Ivanovic, man lugs tris vietas salauzt zokli. Tad vini maksas par arstesanu. Bet es zinu, ka saluzt ta, lai tas butu atgadinajums uz visu atlikuso muzu.
Maksims nobaleja – vins baidijas no Kosas vairak neka no manis. Es varetu izmest draudus, kas neko nemaksa, bet Kosa Ivana zina ka neviens cits. Ja vins ta saka, tad ar gandriz absolutu varbutibu tas notiks. Es steidzos doties prom, bet tomer apstajos eja un klusi jautaju:
– Kosa, nevajag Vanu apgrutinat ar tadam mulkibam. Mes vienkarsi sastridejamies, un Maksims man nedeva nekadus divdomigus majienus.
Vinai izdevas nokert izlutinata idiota pateicigo skatienu un devas prom. Maksims man bija pretigs, bet vins ari dzirdeja Kosas vardus – tas vairs neatkartosies. Un nekada gadijuma es nevelos, lai Ivans manis del kroplu pats savu delu. Kosa mums abiem sniedza atbildi uz neuzdoto jautajumu, kas butu noticis, ja es butu aizbegusi ar sudzibam. Tomer ne velti Maksims tik loti velas sanemt apstiprinajumu par teva milestibu, jo patiesiba vina milestiba ir loti relativa. Ivans ir spejigs aizskart jebkuru… nu, iznemot to, ka mums ar Kosu ir pilniga imunitate. Bet tikai tapec, ka mes abi nekad nedevam iemeslu mums parmest.
Atri aizmirsu par parpratumu, iesaistisanos inovacijas. Pat iesana uz sporta zali man skita ka piedzivojums. Protams, mes ar Vanu izgajam sabiedriba – uz izstadem, teatri, pienemsanam. Bet tur viss ir nepareizi, pretenciozitates ir vairak neka cilveku zem ta. Bet zale tas bija savadak, un tapec aizraujosi, lai gan man apkart bija visas tas pasas sejas ka majas. Instruktors baidijas pieiet man klat zem puisu garajiem skatieniem. Viniem es biju radijums bez dzimuma, tacu tas bija tikai mierigak. Un man patika, ka parspileti muskuli vakara stiepas, it ka caur sim sapem tajos paradijas speks. No nakamas nedelas saksu iet uz kursiem, lidz tam laikam Ivans bus izvelejies miesassargu, kuram var uzticet manu dzivibu.
Dzives merku un virzienu maina bija tik iedvesmojosa, ka pec vakarinam es atkal saku dziedat Ivanam, atsakot musu veco tradiciju.
3.nodala
Pec nedelas es kritu bezceriga eiforija, it ka es gadiem ilgi butu gaidijis atbrivosanu cietuma, un tagad gimenes laimei vairs nebija skerslu. Man patika ari mans miesassargs – smaidigais Sasa, kurs ar vardu vien izcelas no galvenas bandas. Dizains man bija gruts, bet es izbaudiju katru nodarbibu un braucienu. Tiesi eiforija pastiprinaja sapes no sitiena tiktal, ka es lavos histerijai – precizak sakot, otrajai histerijai visa mana lauliba.
Es dzirdeju, ka Vana ir atgriezusies majas, un nolemu ar vinu parunat par bernu. Vins nekad neiebilda, bet tomer labak ir velreiz parliecinaties, ka vinam tas vismaz nav pret. Es panemu no virtuves tejas paplati un devos uz biroju – man kopuma patika si majiga privatuma vieta. Bet, ieejot ieksa, sapratu, ka mans virs nav viens. Vina prieksa sedeja virietis, kuru es jau pazinu no ratsnama, un Kosa staveja pie loga. Es nedomaju iejaukties biznesa sarunas, tapec atri atkapos. Tomer man nebija laika doties prom, kad dzirdeju Ivana vardus, kurs nepamanija manu izskatu:
– Kapec jus, Sergej Sidorovic, uzreiz nenoradijat par savu problemu? Neuztraucieties, vini atdos jusu paradus un ari piemaksas jums par moralo kaitejumu. Kosa, vai tam nelagam ir gimene? Uzziniet visu. Gudri cilveki parasti doma bez lodamuriem dupsa.
Kosa neatbildeja, gaidot, kad es aiziesu. Un man saka tricet rokas, un kaut ka man izdevas nenolaist paplati. Tacu Vanas uzmanibu piesaistija kruzes zvanisana.
– Liza, tu esi seit?
– Es… es gribeju… teju… Labdien, Sergej Sidorovic…
– Ak, paldies, mana skaistule! – virs labsirdigi reageja. – Loti erti! Mila, vai tev viss kartiba?
Man nebija labi – es biju sausmiga haosa, un man nav ne jausmas, ka man izdevas ievietot paplati uz konsoles galda. Es gribeju aizbegt, lai neviens neredzetu asaras – es gandriz nekad raudaju, bet tagad nevareju notureties. Vai ta vins iegaja politika, ta vins draudzejas? Kam es visu so laiku esmu melojis? Vanai ir sakari un apmaciti puisi – bija stulbi domat, ka vins kadu dienu parvertisies par likumpaklausigu cilveku. Nekas nebeidzas – ja vins vispar grasijas beigties – vins vienkarsi mainija savu arejo telu…
Es biju gatavs turpat kliegt – un nerupeties par svesiniekiem. Bet Ivans apklusinaja manu impulsu ar paceltu roku:
– Mila, man ir ciemini. Es naksu pie tevis velak. – Un pamaja Kosai.
Uzticigais suns izveda mani no biroja, satverot komandu “fas” ar prieksnieka zestu. Ta vins mani aiz elkona vilka pa gaiteni uz kapnem – atrak un talak, ja es saku kliegt. Tagad man gribejas vel vairak kliegt, bet man nebija ko teikt Kosai, tapec izspiedu:
– Ar mani viss kartiba. Es pats tur noklusu.
"Ta neizskatas," atbildeja sis viriesa izskats. – Es tevi aizvedisu uz istabu.
Man bija kauns raudat vina prieksa, kauns izradit savas emocijas, bet pec daziem soliem es burtiski izspraga:
– Kad tas beigsies? Vismaz atbildi man! Paradu izspiesana, draudot gimenem? Cik cilveku jus nogalinajat pec vina paveles? Cik daudz?! Vai ari neskaitiji?
Puisis peksni mani satvera un ar roku aizsedza manu muti. Vins ta vilkas, nemazinot atrumu. Laikam ari pavariem nevajadzetu but manas histerijas lieciniekiem. Es saviebos, pretojos, bet nevareju atraisit dzelzainos tverienus. Kosa mani iemeta gulamistaba, bet pats neiznaca ara – vins apstajas durvju prieksa. Vins drosi vien gribeja parliecinaties, ka es vairs neieskreju biroja ar tadiem pasiem kliedzieniem. Un vins negaiditi atbildeja, kaut ari ne tiesi:
– Paradniekus nenogalina, Elizaveta Andrejevna, vini ir iebiedeti. Mirusais klients naudu neatdos. Tas ir viss? Vai ari par to ir jaraud?
Es neraudaju, asaras pasas teceja par maniem vaigiem, tacu vairs nepieversu tam uzmanibu un kluvu arvien dusmigaka – saznaudzu dures, bet zinaju, ka nevaru uzdriksteties un sist. Tapec sakiet vismaz ta:
– Tatad tas ir normali?! Es… es gribu bernu! Gaju vinam pateikt, ka gribu laist pasaule vina bernu! Tikmer vins draud kada berniem?!
– Kas man rup? – brunete vienaldzigi paraustija plecus.