???ru?ies ?ener??a padomniece
Шрифт:
Mana sirds sitas. Ielistu istaba, uzvilku halatu, zem ta ari pidzama sortu forma un T-krekls ar kakeniem, un pilns apaksvelas komplekts. No jauna, samaitata.
Es ieskatos istaba. Prieksnieks mierigi gul mana vira gulta un skatas zinas. Ieprieks man skita, ka gulta istaba ir diezgan liela, bet lidz ar Renata ierasanos ta saka skist viengulama gulta. Un… mana gulta tiek nonemta no gridas, un sega un spilvens mierigi gul blakus prieksnieka kermenim. Un aiz loga gaudo putenis.
"Renat Georgijevic, es nevaru ar tevi gulet," es skali atzimeju, turpinot kautrigi skatities ara pa durvim, nevis ieiet ieksa.
"Nesen nekas jums neliedza gulet ar mani un darit daudz ko citu," atbild generalis, pagriezoties pret mani un aicinosi paglaudot blakus gultai. – Neuztraucieties, es varu aiziet, man tas nav gruti un mani tas neaizvainos. Vai nu tu guli uz gultas vai mes gulam kopa, izvelies.
Vina ieslideja istaba, paslideja zem segas, apsedzoties ar to lidz zodam. Nu padoma, es gulesu blakus prieksniekam. Tas tiesam neko nenozime, vai ne?
Vai vins tur, nez, kails zem segas?
Es par vinu neko nezinu, bet mes gulam kopa.
– Vai ta ir taisniba, ka esat no militarpersonam? – Nolemu uzsakt sarunu. Mums kaut kas janoskaidro par to, kas atrodas mums blakus.
"Es kadreiz dieneju, bet izvelejos beigt savu militaro karjeru," Renats atbild, izsledzot televizoru.
– Jums drosi vien ir ari tituls?
"Ja," prieksnieks saka smaidot. "Vai jums neskiet, ka ir nepiedienigi kaut ko darit, kad mes gulam viena gulta?"
– Censos saglabat darba attiecibas un atbilstosu distanci. Ka vel mes varam stradat nakotne?
– Anya, atzisim, tevi pienema darba caur gultu. Jebkura gadijuma tiesi tur vina piesaistija vislielako uzmanibu. Ja sadi sakas darba attiecibas, tad kada jega ieverot formalitates? Darba vieta, ja, tas ir saprotams, bet seit var neizdoties.
– Tad kapec jus… nolemat pamest militaro dienestu?
“Ne tik sen mans tevs pameta so pasauli, man bija jaatgriezas, lai parnemtu biznesu un parnemtu kontroli par biznesu, un bizness labi nesaskan ar militaro dienestu.
"Piedod," vina lidzjutigi pavirzijas nedaudz tuvak Renatam. – No kurienes tu seit atgriezies?
– Pirms tam vins pildija parstavja pienakumus kada ziemelu valsti. Anya Ir diezgan vels, un rit mums agri jacelas, un mums ir saspringts darba grafiks.
– Protams, protams!
Vina nekavejoties parcelas no pussedus stavokla uz pusgulu un ciesi aizvera acis. Generalis iesmejas. Man skiet, ka vins izsledza televizoru. Tagad putenis un gaudojoss vejs aiz loga dzirdams daudz labak.
Es nez kapec nevaru aizmigt. Man ir bail ne tikai atkal kusteties, bet ari elpot.
– Anija.
– Mm?
–Esi nomoda?
– Kaut kas neizdodas.
– ES ari. Nac pie manis.
Mana sirds ieleca krutis, veica neiedomajamu salto un tad saka nikni pukstet.
20. nodala
"Es nevaru," es klusi cukstu lidz naktij.
"Ooo," aiz loga nosodosi duko putenis.
– Kapec? “Es burtiski ar savu adu jutu, ka Renats griezas un karajas par mani. – Vai paliekat uzticiga savam vieglpratigajam viram, vai ir kads cits iemesls? man nepatik?
Pieskarieties. Viriesa plauksta uzmanigi pieskaras manam vaigam, vina ikskis izseko manu lupu konturu.
"Es tevi nemaz nepazistu," es tikko dzirdami nocukstu, runat klust arvien grutak, un mana vedera lejasdala viss saldi saspiezas.
"Jus pazistat savu viru jau ilgu laiku." Vai tas jums kaut kada veida palidzeja?
Eh, tas sap. Man nav laika neko atbildet, Renats noliecas un satver manas lupas, tveriens ir drosmigs, augstpratigs un loti parliecinats.
Eh, tas sap. Man nav laika neko atbildet, Renats noliecas un satver manas lupas, tveriens ir drosmigs, augstpratigs un loti parliecinats.
Es kapituleju, pat nesavacot pietiekami daudz speka, lai cinitos preti. Es pati nesaprotu kas notiek, vienkarsi laujos mirklim, jo man tas ir vajadzigs, Renats man dod tiesi to siltumu, ko es stulbi meginaju kompenset ar kazoku, bet man vajadzeja kaut ko citu, tapat ka .
Karstums skraida pa venam, paatrinot asinis, un tagad es pats aktivi reageju uz skupstu, un generalis apbrinojami skupstas. Renata rokas jau meistarigi attaisa mana halata jostu, iespiezas zem mana T-krekla, kircinot mani.
Skiet, ka es pat daleji saku vibret un… zvanu? Ak ne, tas tiesam ir zvans! Par laimi, vismaz ne pie durvim. Spilgti iztelojos savu viru atgriezamies no komandejuma nelaika. Ka slikts joks.
Renats attalinas. Es tumsa klistu pa gultu, meklejot vibracijas un troksni, un prieksnieks pirmais atrod telefonu.
"Virs," Renats smaidot saka, isi uzmetot skatienu ekranam, pasniedzot man savu mobilo talruni. – Vai tiesam jutat, ka aug ragi?
Es nervozi pakeru telefonu, bet generalis nesteidzas atlaist gadzetu.
Конец ознакомительного фрагмента.