Шрифт:
1. nodala
– Vienkarsi skiries no vina un beidz!
Vina ilgi, smagi ievilka elpu un iesnaukas. Kaut ka es neesmu gatavs sadam solim.
– Natasa, to nevar ieteikt! Tad tu busi pedejais. Anh, atriebies sim nodevejam un aizmirsti par to. Ja neaizmirsisit, tas vismaz nebus tik aizskarosi,” iesaka Tonija.
Es nervozi iekozu lupas, acis sariesas asaras. Vel nesen likas, ka ar Kostju un mums viss ir tik labi, es vinam pilniba uzticejos, bet vins…
Asaras joprojam teceja par maniem vaigiem, lielas salas pilites iekrita tejas kruze. Es esmu tik nozelojams. Man vajadzeja visas savas rupes izmest uz kolegiem darba. Es vienkarsi nevareju izturet, kad vini saka jautat, kapec man nav sejas. Es par to domaju pedejas divas dienas. Musu komanda, protams, ir draudziga ar dazada vecuma meitenem, bet tenkas un tenkas noteikti radisies. Tatad, mans virs krapa Anku, nabadzite, varbut tapec, ka vinam joprojam nav bernu, tapec vins devas kopa ar kadu citu izmeginat veiksmi?
Bet mes ar Kostju negribejam bernus radit parak agri, karjera ir pirmaja vieta, tapec es iesaistijos sava karjera, parguleju ar savu prieksnieku, lai sanemtu paaugstinajumu. Ka jus to uzzinajat? Un ka parasti, es atradu vinu saraksti, tad jautaju vinam tiesi, un vins neko neslepa, godigi atzina, ka ja, vini saka, tas notika, bet tikai vienu reizi korporativaja ballite, nedomajot un biznesa del , varetu teikt, vina vinam nepatik, vina ir daudz vecaka, vina nav vina tips, un kopuma vina joprojam ir mazliet svaka, bet tagad vina vismaz ir laipnaka. Bet, vins saka, kads labums, mums tagad gimene ir vairak naudas, vins ir sanemis paaugstinajumu, karjeras izaugsmes perspektivas ir dzirkstijusas jaunas krasas, un vispar tagad var gaidit atru pareju no filiales uz centralais birojs. Velak es atradu so “baidigo, veco, drumo lietu” socialajos tiklos un neko sausmigu nesaskatiju, vina bija slaida, uzpustam lupam, kopta un tikai piecus gadus vecaka par manu viru. Un tagad Kostja peksni gatavojas doties komandejuma, vini teica, ka suta vinu prom no darba. Es nejausi pajautaju, vai es iesu ar savu prieksnieku, un vins atbildeja, ka ne, brauks tikai kolegis virietis. Vai man vinam ticet? Es nevaru iedomaties, ka. Vins ari dodas uz Jauno gadu, tapec nav fakts, ka vins atgriezisies, pirms tas bus beidzies.
Tas ir smagi manai dveselei, tas ir tik sapigi, ka mani pirkstu gali klust nejutigi.
– Es neatriebsos un nekrapsos. Es labpratak skirtos. Es vienkarsi nezinu ka. "Es nevaru iedomaties sevi bez vina," vina skumji noputa. "Vins drosi vien mani pametis un dosies pie si prieksnieka."
"Pfft, vins aizies un atgriezisies," Tonija noraidosi saka. "Gandriz visi vispirms aiziet un pec tam to nozelo." Bet nelaujiet tam nonakt. Padomajiet par to, ko jus varat darit. Tu vel esi jauns, labi izskaties. Es domaju, ka vinam vienkarsi trukst aizrausanas. Jus visi esat tik mili, majigi, klusi. Tikai paskatoties uz tevi, ir skaidrs, ka tu nekriti vinam uz nerviem, tu vinam nepieskir vina emociju intensitati. Paradi sevi savadaku. Maini savu frizuru, grimu, garderobi uz provokativaku… nomaini vinu beigas, tads dupsis!
Kolegi man apkart izsmejosi snac, bet es nemaz neesmu uzjautrinats.
– Ak, tiesam, padoma. Vins parguleja ar savu prieksnieku uz paaugstinajumu, un guli ari tu. Driz tuvojas Jaungada korporativa ballite, saka, visi bus savakti lauku viesnica. Tur bus tada atmosfera, jautri, busi apjucis. Mes izvelesimies jums jaukaku prieksnieku. Tiri ari vienreiz pagulet.
2. nodala
– Mihalics! – Natasa priecigi kliedza. "Vins ir vientuls, apskauzams, labsirdigs, vins, iespejams, nevares sanemt paaugstinajumu, mums seit nav kur augt, vins vinu neliks sava vieta, bet vins var ieteikt vinu centralajam birojam." Ne jau paaugstinasanai, bet vienalga tur algas lielakas, un vieta daudz pieklajigaka par musejo.
Mes ar kolegiem domigi skatijamies uz nobruzatajam vecajam biroja sienam, uz galdiem, kas bija noseti ar noputejusam biezam gramatam un mapem, un ne tikai uz galdiem, dokumentacija bija sakrauta visur, zem galdiem, uz nobruzatajam palodzem, izspiezot lekno. iekstelpu pukes, ko gadiem rupigi laistijusas musu dabas un komforta karojosas sievietes. , aizlimetas ar lenti, ne mazak nobruzati un veci, caurvejs logi, un arpus logiem rupnicas teritorija ar valigiem, izjauktiem celiem tumsa un sniegs , sunu bari un skursteni. Musu vieta, protams, apkartnes zina ir tada, bet te mierigi, kolektivs kopuma labs, var mierigi palugt atvalinajumu vai agri doties prom.
"Nu, Mihalics jau ir vecs, vins var iztikt bez musu jaunas Aneckas," Sofija Petrovna, vecaka gadagajuma dama, mieriga, lepna, saritina degunu.
– Kads ir viriesu vecums? – Natasa ir parsteigta. "Vini vienkarsi klust konsekventaki un labaki."
– Kapec vins, tik labs un savtigs, vel nav precejies? – Sofija Petrovna snac.
– Cilveks, vins ir virietis, kapec pacelt degunu? – Natasa iebilst.
– Kapec tad tu ar vinu neguli?
– Labdien, esmu precejies. Tas bija Mihalicam, kuram vienkarsi nepaveicas, ka mes visi seit esam precejusies, godigi un uzticigi, un mums nav neviena, par ko atkapties.
Izcelas negaiditi karsts strids par to, ar kuru no musu darba viriesiem man pargulet. Kolegi pat iznema jubilejas albumu ar visparigam musu komandas fotografijam un atseviskiem ar lielajiem prieksniekiem. Vini visus apsprieda, visiem nomazgaja kaulus un beigas klusedami un soketi no notiekosa izvelejas divus man piemerotakos kandidatus.
“Se, Anka, izvelies,” vini man zem deguna pagruz albumu, piemeram, kaut kadu smarzu katalogu, kur var izveleties jebkuru sev tikamu variantu un viegli to iegadaties.
Pielagojusi brilles uz deguna un laujoties visparejam vajpratam, panemu albumu roka. Vismaz teoretiski izveleties virieti naksnosanai sava darba kolektiva ir daudz interesantak un jautrak neka domat par vira nodevibu.
"Nu noteikti, sis, jaunakais, ir labaks par musu Mihalicu," es ieveroju, skirstot albumu. "Mihalicam driz pienaks pensija, vina veders ir tads, ka vins, iespejams, ilgu laiku nav redzejis neko vertigu." Un sim ir tikai trisdesmit septini. Gandriz lidz nominalvertibai, augstaka pozicija.
Es saku stulbi kikinat par situacijas absurdumu. Ceru, ka Mihalics nebus informets par so musu sarunu un manu vertejumu par vina ka milaka potencialajam ipasibam. Interesanti, vai vinam sobrid ir kadas zagas sava biroja? Mes to jau ilgu laiku apspriedam.
"Ak, nu, tas ir veltigi," Natasa velreiz snac. "Mihalics ir musu pasu, gandriz dargais, ar vinu butu mierigak."
– Zini, patiesiba seit, albuma, mani vispar neviens neaiztiek. Es joprojam milu Kostju.
Nu atkal nelugtas asaras birst par vaigiem.
Vini mani atkal mierina, sak ar mani runat, novirza manu uzmanibu, un tagad mes plapajam par visu pasaule. Pusdienas jau sen ir beigusas, bet Mihalics ir savejais, nesteidzas nakt un atjaunot kartibu.
Pamazam saruna par viriesiem un jo ipasi prieksniekiem nonak pie cita aktuala temata. Uznemuma jaierodas jaunam izpilddirektoram, lai aizstatu veco. Pagaidam neviens nezina, kas tas bus, cilveks no arpuses vai kads ieksa. Tagad par so temu ir daudz diskusiju, tenkas un intrigas. Drosi vien mainisies ari kadri, vecos viksnus parcels liela prieksnieka paklautiba, un vins saverves sev jaunus, ari sis temats satrauc daudzus, kuri ienems mikstas vietas.