Ziemassv?tku vec?tis un nekromants
Шрифт:
«Tu smiesies, bet ne,» vina atzina. – Un nejauta, kapec. es nezinu. Ejam jau pastaigaties.
– Noskupsti jau! – tante Asti skali kliedza pa logu.
– Vai esam noligti, lai paraditu jums izradi? – Heizela nomurminaja un aizvilka Gregu aiz vartiem. – Ludzu, nepievers uzmanibu. Viniem ir jega. Kur mes iesim?
– Tu man jauta? Vai ta ir jusu pilseta.
Heizela dzili ievilka elpu.
– Ta ir taisniba. Es biju izsists no lidzsvara. – Es paskatijos apkart – tante joprojam vinus veroja no augseja loga. Vina iztaisnoja cepuri un satvera Grega roku. – Kur jus velaties sakt? Lai sakartotu savu biznesu vai vienkarsi apskatitu pilsetu?
«Pastaigajieties un, ludzu, neesiet tik pieklajigs,» Gregs velreiz apskava vinas vidukli.
– Tu parak centies. Pasmaidi, viss ir kartiba. Nu? Jus varat sakt no pamatskolas. Lieliska atriebiba pagatnei ir iet garam vietai, kur jutaties slikti, apskaujot cilveku, ar kuru kopa jutaties labi.
«Kad tu kluvi tik gudrs,» Heizela iedunkaja vinam sanos un kikinaja. – Ejam uz. Skola ir gluzi ka skola, tiesam, nekas interesants, bet pagalma tagad vajadzetu but sniegaviram. Lielakais sniegavirs musu pilseta.
– Tradicija?
«Kaut kas tamlidzigs,» vina atkal iesmejas. – Patiesiba sis ir muzigs kars starp pasvaldibas jaunako skolu un jenotiem. – Vina paskaidroja: – Bernu sporta klubs. Kuram ir lielakais sniegavirs? Bet Ziemassvetkos vienmer uzvar skola.
«Tas ir divaini,» Gregs iebilda ar jautru satraukumu. – Es liktu uz sportistiem.
Lazda izstaipijas uz pirkstgaliem un sacija vinam ausi:
– Vecaki palidz skoleniem. Un
Vini kopa smejas, un Heizela peksni atzina:
– Ir lieliski but kopa ar jums. Kad mes kadreiz ta vienkarsi staigajam? Ne darba darisanas, ne kaut kadas izmeklesanas vai stulba prieksnieka rikojuma del, ne tiksanas vai karteja lamasanas del? Koledza?
– Klases. Biblioteka. Izveles prieksmeti. Ednica,» Gregs nirgajoties uzskaitija. – Aploki ar mantikoriem, alas ar pukiem, treninlaukums numur ceturtais, skerslu josla, trenazieru zale. Lai gan ne, tresaja kursa bijam uz kino, atceries?
– Protams! – Heizela iesaucas. – Gruti visu muzu neatcereties, zini, kad gaji ar draugu skatities filmu, maltit popkornu un atpusties, bet ta vieta sagravi kinozali un nopelniji menesi vakara darba kinoteatri. treninu laukums!
«Mums abiem,» Gregs vinam kaitigi atgadinaja. – Bet garlaicigi nebija.
Lazda pamaja ar galvu: cik divaini! Tad vina aizvainojuma reca, bet tagad smejas, atceroties. Un vina ir pat pateiciga par siem aizturejumiem; galu gala vinai patiesam bija grutibas ar kontroli. Un spontans cilveks, kurs slikti kontrole savu magiju, ir katastrofa, kas ir sliktaka par viesulvetru vai zemestrici. Tas ir tas, no ka jums patiesam ir jabaidas!
«Un tur ir skola,» vina pamaja ar roku.
– Vai iesi paskatities uz sniegaviru?
Protams, vins aizgaja. Un, protams, sniegavirs izradijas tiesi tads, kadu Heizela atcerejas no saviem skolas gadiem: uzpampis, nekaunigs, ar zilu acim un mezglainu degunu un pat salmu cepuri, ko skolas uzraugs vinam gadu no gada uzbura. palika nemainigs, ar pinkainiem, nokareniem malam un plastmasas margrietinu vainagu ap vainagu.
Un kapec lai vins mainitos? Pie Santa’s Creek tika godinatas mazpilsetu tradicijas.
Heizelai peksni sagribejas… ne, neuzvesties slikti, lai gan blakus Gregam ta butu bijusi pilnigi saprotama velme. Es gribeju vismaz kaut ko mainit. Sagadajiet berniem nelielu parsteigumu. Vina atskatijas uz skolas logiem. Acimredzot nodarbibas joprojam turpinas? Pedeja diena pirms svetkiem…
Vina skieleja aci, koncentrejot speka straumes, saverpot gaisu virves un virpulos. Sniega blivesana ir vienkarsa. Veidosana ir grutaka, it ipasi, ja nepieciesamas mazas detalas. Tacu ne velti vins kopa ar Gregu – toreiz, tresaja kursa – spitigi no vakara lidz vakaram centas iznicinat ilgi cietuso ceturto treninu laukumu. Vina atri izdomaja kontroli, bet izradijas tik interesanti sarezgit un sarezgit uzdevumus!
Sprieguma spriegums, spiediens, trieciens, temperatura… Visam ir nozime, bet ar smadzenem nepietiek, lai iztelotos un kontroletu katru faktoru atseviski. Seit, starp citu, pieauga vinas problemas ar kontroli: vina meginaja stradat ar magiju tikai racionali, matematiski, nevis izmantoja savu izteli.
Tagad Heizela sadas kludas nepielava! Magija virpuloja dzelonainos viesulos, tai paklausiga, bet briva no stingram robezam. Svarigs ir rezultats, to vina iepazistinaja, nevis soli pa solim sniegtas instrukcijas «ka noklut no punkta A uz punktu B, pareizi kustinot kajas». Nevienmerigi veidotais sniegavirs nogludinajas un, skiet, kluva cienigaks, sniega krokas ieguva formu, apjomu, teksturu – un tagad, paris solus atkapusies, Heizela apskata skaisto virieti, gerbies pukaina liela adijuma dzemperi ar bizem. un bizes, sasietas ar platu jostu ar durainiem aiz muguras, platas bikses un isos zabakos ar aprocem, ar somu pie kajam.
– Ka sis. Cita lieta. Un tagad… – Skadri atskaneja skolas zvans, un Saisels, satveris Gregu aiz rokas, kliedza, ka senos laikos: – Ejam!
***
– Un kas tas bija? – Gregs nokratija sniegu no galvas un pleciem, parsteigts paskatijas apkart un skatijas uz Heizelu. – Nestastiet man, ka jusu darbs pie sniegavira tiks uzskatits par vandalisma aktu!
«Es vienkarsi nevelos, lai kads mani tur redzetu.» Un jus gribejat redzet pilsetu. Luk, – Heizela zestikuleja apkart panoramai, – paskaties.
No sejienes patiesam bija redzams Santa’s Creek, sakot no pamestas medibu budas, kas iezimeja kalnam vistuvak esosas nomales robezu, lidz jauno eku zonai otra pilsetas gala. Sniega klata, vannota laternu maiga dzelteniga gaisma, savita ar daudzkrasainam mirgojosam vitnem. No stindzinosa ziemelu veja pasargats kalns ar jocigo nosaukumu Laca kepa – tas pats, kura nogaze vini staveja tagad.
Pilseta, kura ir parak viegli mest burvju. Dabiskais magiskais fons ir neparasti augsts. Pirms jums bus laiks atskatities, jus pieradisit, piekersieties sim vieglumam, un tad jus busiet dazu solu attaluma no degradacijas. Tapec tie burvji, kas seit dzivo, mekle darbu citas vietas. Seit apmetas magiski invalidi, izdegusi. Un Buggs gimene, kurai nav svarigi, vai magiskais fons ir augsts vai zems. Mala visur ir blakus, bet seit ir kluss.