Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi
Шрифт:
Kreisa lapstina nodevigi niezeja, jo, domajot par burvem, viriesa atmina uzpeldeja vecvecmaminas Hortenses tels, un ne vairak ka pirms nedelas kads mirusais radinieks glastija vinu ar vara svecturi, iesitot ieksa. aizmugure. Vins paraustija plecus, atstumjot atminas par ik ceturksna sazinu ar spokiem, un tikpat uzmanigi ka govs mati no puka mutes, vins izvilka aploksni no meitenes pirkstiem.
Akademija studejot atra un noslipeta lasisanas tehnika, kas lava neiedzilinaties metaforas, bet izolet galveno, mani neiepriecinaja. Virietis velreiz pacela acis uz meiteni. Noteikti ragana. Tikai vini var izradit tik daudz augstpratibas un nicinajuma ar vienu skatienu. Un tikai vinu klatbutne visa pasaule sak dziedat: hiacintes uzziedeja, tulpes ver vala samta cepurites ar tintes melnam pistolem ieksa, pat celmallapa izgaja pa grants taku!
Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vins atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu soku, vins saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.
Viriska butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pasu duri par nirgasanos.
Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!
Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi viriesa meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par savienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…
“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”
Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vins gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdinosam zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedusu meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipasuma pamatus.
Atmetis nevajadzigu jauksanu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:
– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznemsanas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vins pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…
Fraze sastinga tuksaja zale.
2. nodala
Alise staveja uz slieksna un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai sis kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vins butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.
Burvnieces nekauniba parnema krustmati Klotildi. Pazistams radinieks vareja notriekt pat jumtu kirzaku, lidojot vinam preti un kliedzot uz plausam: “Es tevi satrieksu!!!”, tapec, ar ignumu paskatijusies uz savam kuplajam mantam, Alise piegaja pie gludekla- aizseja durvis un ar roktura gredzenu no visa speka atsita durvis. Meitene nesudzejas par dzirdi, apslapetie lasta vardi taja puse kluva par balzamu teja un vina saka amuret ar divkarsu speku. Kad vinas plauksta saka mirdzet un pirkstu locitavas neparprotami liecinaja, ka ir pienacis laiks un gods zinat, ragana sakoda zobus un savaca mantas, lepni ejot pa grants taku uz savu dzivokli.
Vina jutas tik stulbi septinu gadu vecuma, kad vakarinu laika nometa uz kleitas kuku un ravas, lai to paceltu no gridas. Augstakas sabiedribas dama, kas vinus apciemoja, grasijas nogibt, bet aukle slepa savu apmulsumu, ievedot Alisi bernistaba. Tad vina nesaprata, kapec sada reakcija sekoja parastai neveiklibai. Velak tika paskaidrots, ka labi audzinatas meitenes nemet edienu un noteikti neskrape kresla kajas uz parketa. Tad vini paskaidroja, un meitene saprata, cik stulba vina izskatas. Tagad nekadu skaidrojumu nav, bet apzina, ka darba deveja iepazisana ta nenotiek, runa pati par sevi.
Vina atdzivinaja brunetes telu sava galva. Virietis bija gerbies melnas bikses un tumsi zala kamzoli. No pedejas apaksas iznira neverigi atpogats krekls. Zabaki no labas kvalitates adas, gluzi ka manam tevam. Un nekaunigais puisis izskatas apmeram trisdesmit gadus vecs. Melni, kupli mati bija nogriezti lidz kaklam, nedaudz cirtaini. Neapsaubami aristokratiska seja ir piesatinata ar riebuma grimasem. Sajuta, ka virietim izmisigi sap zobs. Vins savilkas grimase katru reizi, kad uz vinu paskatijas.
Vins smarzoja neparasti. Budama indes un pretlidzeklu meistare, meitenei bija fenomenala oza, kas padaritu greizsirdigu dresetako suni. Vina samazinaja atrumu un, aizverusi acis, lenam caur degunu ievilka gaisu: sali, garsvielas… Vetiveru? Var but. Saja aromata bija kaut kada citadiba. Vina nevareja atcereties viriesu odekolonu ar sadam sastavdalam. Un balss izradijas patikama: samtains, biezs baritons, neliels aizsmakums. Tacu vina manieres saskan ar slikti audzinata lauzu telu. Vins nepasniedza roku, neteica savu vardu, nepalidzeja nest lietas. Starp citu, tiesi vinu del Alise ienema cietoksni kauja. Tante Klu so viriesu kategoriju sauca par “suna ieksam”, tas ir, pretigiem lidz zobu griesanai. Vecaka radinieka viedoklis Alisei vienmer ir bijis butisks. Un tagad, atceroties aizcirtas durvis, meitene velreiz parliecinajas par savas vectantes gudribu un ieskatu.
Paskatijusies apkart, ragana ieraudzija saimniecibas eku. Vina berzeja savu ievainoto roku. Vina nebija zeltita apmetuma un piecmetrigu strautinu cienitaja, tacu kaut kada beigta majas piebuve ari nebija vinas sapnu robeza.
No akmens skembam veidotais celins meginaja sagrozit manas kajas. Meitene ar cirtaino matu mopu vienmer slideja, un vinas papezi smagi skira. Saimniecibas ekas durvis nebija aizslegtas. Vina pastuma to ar kaju un iegaja aukstaja kresla.
Vina tris reizes pacirta ar pirkstiem un uzlidoja tris ugunspukes, kas aizlido pat piecus gadus vecam bernam. Vina nometa somas tur, kur staveja, un piegaja pie aizkara. Vina to ar drosmigu paraustisanu atvilka un nosmaka puteklos. Smagais aizkaru audums izradijas nevis dumakaina vina krasa, bet vienkarsi bordo. Vina redzeja sadus atkritumus vinu maja beninu stava un uztvera to ka veltijumu senam atminam. Bet tie bija benini, un te var teikt, ka ta ir slimo uzgaidama telpa, un divaini, ka ta tiek tureta nobruzata stavokli.