P?das pag?tn?
Шрифт:
"Atvainojiet, ka ludzu jums pastastit par saviem vecakiem," Dusja stostijas, parvaredama neveiklibu.
– Viss ir kartiba. Esmu jau pieradusi, ka vini nav kopa. Tevs teica, ka matei jau kads ir un vins ari ir militarists. Taja pasa laika tetis no manis slepa, ka sis kads ari ir robezsargs un macijas ar vinu viena kursa.
Dusja domaja, skatidamies lejup.
– Kura augstskola tu ieiesi? – Klims vinai jautaja.
"Es meginasu teatri, bet tur ir liela konkurence – septini cilveki uz vienu vietu."
"Es nesaubos, ka jus to izdarisit." Tu esi loti skaista meitene, no tevis bus laba kinoaktrise, un es iesu uz visiem filmu seansiem, kuros tu spelesi galvenas lomas…
Negaiditais kompliments, kas naca no puisa lupam, lika Dusjai piesarkt. Asinis pluda vinai seja no apmulsuma, kas vinu satvera, padarot to neparasti pievilcigu un pat saldu.
"Klim, ludzu, neruna par manu velmi stunda," vina jautaja. – Man nepatik piesaistit sev uzmanibu. Ja tas notiek, tad es gribu izkrist pa zemi…
Klims vinai uzsmaidija.
– Esi mierigs. "Es neteiksu," vins apliecinaja vinai, atvadoties…
Vina sekoja vinam ar savu skatienu. Klima jaka un dzinsi bija tadi pasi ka daudziem vinu skolas berniem, tacu vina gaitai bija parlieciba, kas lika vinam izcelties no pula. Dusja vinu pat apskauda.
Varbut ari vina kadreiz bus tikpat parliecinata par sevi ka Klims, vina domaja.
"Nu, meitin, ka jums pagaja pirma diena jaunaja skola?" mate, kas gaidija pie ieejas pasta, sveicinaja vinu ar jautajumu.
– Pilnigs dupsis.
Mate, paskatijusies apkart, atri nokapa pa kapnem.
– Kadi izteicieni, Dusja! Nerunajiet to publiski.
"Es vienkarsi nevaru atrast citus vardus, un tuvuma nav neviena."
– Esi pacietiga, meitin, nedaudz, un viss izdosies. Tas bus tikpat labs ka jusu veca skola.
– Nebus. Visi skatas uz mani un jau sauca par Dulsineju.
"Tas ir tapec, ka jus esat jauns un skaists." Turklat Dulcinea ir neaizskaross segvards. Ari tavs tevs tevi biezi ta sauca.
– Vai varbut vinu acis es esmu provinciale?
Mate pasmaidija.
– Nu, kads tu esi provincialis. Paskaties uz sevi spoguli. Tu esi gerbies lidz deviniem. Ne visi pilsetas berni ir gerbusies ka tu…
– Bet es gerbjos savadak.
– Neviens tev neaizliedz gerbties ka vini.
– Luk, vel viens! Seit visi valka sauri dzinsus un platformas zabakus.
– Un?
– Man nepatik sauri dzinsi, tie ir karsti. Ka meitenes var valkat rupjus apavus? Tas ir kics!
– Tatad, valkajiet visu, ko velaties. Neesiet ka visi citi. Parasto aitu ganampulka ir ari astrahanas jeri,” smejas mate.
Dusja nobolija acis. Sirdi vina atzina, ka matei ir taisniba. Lai ari vina nedzivoja galvaspilseta, pateicoties mammas gaumei un susanas prasmem, vina gerbas ka meitene uz zurnala Burda Fashion vaka.
Un vinai tas patika.
– Un ari, mammu, tur ir loti skals. Sie trakie kazahi ka savvalas dzivnieki steidzas pa gaiteniem, kliedzot no sirds.
Mamma pasmaidija.
– Un krievi klusi stav mala? Maz ticams, ka vini ir tik mezonigi ka berni, vardu sakot. Pastasti man, labak, kas bija labs.
"Nu… Es satiku jauku puisi," sacija Dusja, satverot mates roku. – Vinus sauc Klims vai Klimentijs, kaut kas lidzigs…
– Dusja, tu mani biede. Parvacamies uz Alma-Atu, vedu tevi uz vienu no labakajam galvaspilsetas skolam, lai tu varetu iegut zinasanas un pec tam iestaties koledza, un pirmais, ko dari, ir satikt puiku!
"Tu kludies, mammu, es saprotu." Es sezu ar vinu pie viena galda, tapec es vinu satiku…
– Labi, es jokoju. Ejam uz partikas veikalu un pirksim partikas preces, citadi musu ledusskapi ir pakarusies pele.
– Ejam! – Dusja jautra balsi piekrita.
Otra nodala
Iespeja diviem
Pagaja divas nedelas. Vinai par parsteigumu Dusja atcerejas daudzus puisus un viegli sazinajas ar viniem. Vina jau sakusi pierast pie jaunas skolas. Ar macibam problemu nebija, jo vina vienmer macijas ar “labam” un “izcilam” atzimem.
Vientulibas un zaudejuma sajuta pargaja, un Gaziza un “Red” klatbutne klase, kuru sauca Toliks, nebija tik nomacosa ka pirmajas tris dienas. Visi Klimas draugi un vinu draudzenes tagad ir kluvusas par vinas draugiem.
No meitenem Violeta bija vinai vistuvaka, vinas jautri plapaja gandriz katra partraukuma. Pirmo reizi pec aiziesanas no Aktobes Dusja jutas viegli.
Kad vina majas ar apbrinu stastija par saviem jaunajiem skolas draugiem, mamma ar gandarijumu atzimeja, ka labi, ka vinai ir daudz draugu. Vienigi padzivojusi vecmamina, ar skieletam acim virs lielajam brillem skatidamas uz savu mazmeitu, atzimeja:
– Draudzenes, mazmeita, biezi vien ir neuzticamas un censas puisi atnemt. "Mana garaja muza man bija iespeja to redzet," vecmamina saka stastit. – Mana ciema, kur dzivoju agra berniba, pie vienas vedeklas ieradas savedeji. Meiteni sauca Natasa, vina bija neparasti skaista: vinai bija skaista seja, labs raksts, bizes zem vidukla…
Sabiedrotaji panema ligavu un devas uz kamanam, un tad, par nelaimi, zirgi negribeja nekur iet: vini celas, sekdami, un atvienoja ratus…
Sabiedrotie un ligavainis nobijas un nolema, ka darijums ar so ligavu ir netirs un viniem jadodas majas…
– Kapec tas ir netirs, vecmamin?
– Ja, jo tur bija kaut kada magija un launa acs…
– Kurs vinu samulsinaja?
– Kas zina, mana mila mazmeitin. Ciemata sievietes cuksteja, ka si lieta nevareja notikt bez vienas vietejas vecmaminas burvibas, kurai bija tads greks. Domajams, ka iepriekseja diena pie vinas ieradas jauna sieviete, un ari Natahinas ligavainis bija pret vinu jauks. Vins solija vinu nemt par sievu, bet vecaki nez kapec pretojas…