Zem zvaig??u ku?a sp?rna
Шрифт:
– Piemeram?
– Talants noteikti ir izsalcis. Gruti laiki rada specigus cilvekus, specigi cilveki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vajus, vaji cilveki rada smagus laikus – ar paris piemeriem, manuprat, pietiks.
– Un kadi tagad ir laiki?
– Savadi, ka cilveki ir viegli un attiecigi vaji.
–Vai tu esi par to tik parliecinats? Ir tikpat daudz dazadu problemu: globala sasilsana, dabas resursu izsiksana, parapdzivotiba,” vins atkal meginaja atrast trukumu mana pasaules attela.
– Un kas? Ka tas trauce parastam cilvekam dzivot? Globala sasilsana – es nopirksu gaisa kondicionieri, dabas resursu izsikums – tas ir pilniba pagajis, parapdzivotiba – tas ari nav manams. Neironu tikli, maksligais intelekts, roboti, droni. Kads jau dara smago, vieglo, radoso darbu cilveka vieta. Valsts pabalsti ir pietiekami, lai apmierinatu pamatvajadzibas. Kapec attistities? – Es turpinaju ieverot savu liniju.
– Bet jus pats nesen teicat, ka jums ir nepieciesama attistiba, pasrealizacija?
– Bet es teicu, ka esmu parasts, bet ne visi. Vai jus piekristu parcelties no lielas pilsetas uz tuksnesi taiga?
– Noteikti ne.
– Un kosmoss ir tikai taigas tuksnesis.
– Zini, Vasilij Andrejevic, tu esi mums piemerots.
– Pec visa, ko es seit teicu? – tagad ir mana karta parsteigt.
– Tiesi pec si. Sakuma nedaudz saubijos, bet tagad esmu pilnigi parliecinats.
"Bet es nevelos doties kosmosa," es izteicu savas saubas.
“Mums ir vel viens projekts, kuram tu esi ideali piemerots,” man atbildeja Pavels Dmitrijevics.
– ieintereseja.
– Vai esat kaut ko dzirdejusi par projektu “Maija zieds”?
– Vai tas ir ka svetcelnieku kuga nosaukums?
– Ja. Jusu vardi par to, ka esat labi lasiti, gust negaiditu apstiprinajumu," vins iesmejas.
– Nekas.
"Tad klausieties," vins pat nedaudz paliecas uz prieksu. Skiet, ka sis projekts vinam ir ipass.
– Ceru, ka ta nav slepena informacija, pec kuras noklausisanas man nebus izveles? – noskaidroju.
– Noslepums, bet izvele paliks. Ka jus drosi vien dzirdejat, Krievija pabeidz Konstantina Ciolkovska zvaigznu kuga buvniecibu Meness talakaja puse,” vins saka stastit.
– Dzirdets. Gruti to nedzirdet. Vini raida no katra gludekla.
"Uz to desmit tukstosi kolonistu dosies tala lidojuma uz planetu Teagarden b, tapat ka svetcelnieki uz kuga May Flower." Abos gadijumos tas ir cels uz nezinamo un vienvirziena cels.
– Turpinat.
– Sobrid izstradajam universalu virtualo paligu kolonistiem, kas sniegs padomus par ricibu jebkura kritiska situacija.
– Ja tas nav noslepums. Ka es saprotu, tas ir balstits uz generativo maksligo intelektu, apmacitu neironu tiklu. Ko tu vinai iemaciji? – Mani sokeja Pavela Dmitrijevica uzdevuma merogs.
– Jus busiet parsteigti, bet gramatas vai drizak kosmosa zinatniska fantastika mums palidzeja. Tajas musu eksperti konstateja daudz reakciju uz noteiktam kritiskam situacijam. Asistents tika apmacits tos izmantot.
– Un kada ir mana loma saja? – noskaidroju.
"Parbaudiet sevi," atbildeja Pavels Dmitrijevics.
"Bet es nevelos doties kosmosa," es atgadinaju.
– Tas nebus vajadzigs. Datorsimulacija,” skaidroja Pavels Dmitrijevics.
"Tad es piekritu," es piekritu.
"Pat nejautajiet par procesa materialo pusi," vins velreiz pasmineja.
"Es nedomaju, ka jus mani aizvainosit," es atbildeju.
– Tad parunasim ar tevi rit. Mes sakam nekavejoties astonos. Ludzu, nekavejieties.
2. nodala. Milestiba, nave un meteoriti
Nakamaja diena piecas minutes lidz astoniem es jau staveju Roscosmos ekas pirma stava zale. Skaista meitene registratura sodien bija savadaka, visticamak vini strada katru otro dienu. Noskaidrojusi manus datus, vina man iedeva plastikata karti piekluvei iekstelpam ar maniem datiem un fotografiju.
Tiesi astonos no lifta durvim paradijas Jurijs un aicinosi pamaja ar roku. Uzsmaidiju meitenei, ar visu savu izskatu paradot, ka labprat parunatos vel, bet serviss sauca, un apnemigi virzijos uz Juri.
"Labrit, Vasilij Andrejevic," Jurijs sveicinaja. Sodien vinam ari pie halata karajas datu karte. Un sodien vins bija daudz laipnaks.
"Labrit, Jurij," es sveicinaju atbildi.
"Sodien mums ir ieplanota plasa programma, tapec tulit kersimies pie laba darba tempa," sarunu turpinaja Jurijs.
– Pilnigi jusu riciba. Radiet celu, es teicu.
Jurijs pamaja lifta virziena. Mes devamies pie vina. Lifta Jurijs turpinaja skaidrojumus.
– Tagad mes dosimies uz parbaudes telpu. Tur pargerbsies darba uzvalka. Pec tam mes jus nodosim musu arstu maigajas rokas. Vini jus pilniba parbaudis. Nakamais ir pusdienas. Pec pusdienam jabut gatavam arstu zinojumam un, ja nav isti biedejosu momentu, tad pec tam dosimies tiesi uz parbaudem.
"Labi," es teicu. Kas man vel atliek? Es neesmu spejigs sacelt nekadu traci. Ko vini saka, to es darisu. Un pats galvenais ir censties visu izdarit labi.
Lifts apstajas piektaja stava un mes izgajam no kajites. Mes nekavejoties pagriezamies pa kreisi un pec kadiem desmit metriem apstajamies pie durvim ar uzrakstu “Testetaju istaba”. Istaba bija parasta gerbtuve ar metala skapisiem. Istabas aizmugure bija redzamas durvis uz dusas telpu.
Apstajamies pie viena no skapisiem, uz kura ieraudziju savu uzvardu un inicialus. Jurijs atvera skapiti un, iznemis treninterpu Roskosmosa krasas, pasniedza to man.
– Tagad sis ir jusu skapitis, piedaloties projekta. Atveras ar jusu karti. Tu taja atstaj visas savas drebes,” Jurijs paskaidroja.