?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija

Auzi?? Edgars

– Beidz! Ko tas nozime?

Vins atbildeja, nepagriezoties:

– Pretbanditu burvestiba parkapejiem. Soda laika jus nevaresit ieklut saja eka.

– Kas ir bandits? Es esmu bandits?! – sasutusi uz nekurieni jautaju.

Un atbilde bija veja viesulis. Vins iesita man pa muguru un aiznesa uz izeju, izmetot uz lievena. Vina nokrita, sapigi sasita sev un zeligi teica:

– Ah ah…

Tas drizak bija bezspecigs neizpratnes sauciens. Meginaju piecelties, bet mana skolas soma ar lekcijam uzreiz ielidoja sanos. Diemzel macibu gramata palika uz galda. Ka jus varat sadi iztureties pret cilvekiem? Galu gala es neesmu bandits vai parkapejs, es vienkarsi nezinu, ka uzlikt skanas vairogu. Inirans ar tiesi tadiem pasiem smiekliem pargaja man pari un devas talak. Mana pazemojosa pozicija lika man acumirkli aizmirst par sapem un uzlekt augsa. Es vinam neko vairak neteicu, bet iztaisnoju muguru un meginaju ierobezot savas emocijas. Notikusais ir vienkarsi negodigi. Ja, es uz isu bridi pazaudeju seju, bet tas vairs neatkartosies. Neviens neuzdrosinasies par mani nirgajoties smieties vai, ipasi, mani no kaut kurienes izsist. Pat ja tas ir spoks! Pat tresais karaliskas gimenes dels! Lai gan no sis sekundes es vinus abus loti ienidu, es grasijos to neizradit. Jo patiesi laba izglitiba lauj cilvekiem veidot jebkuru seju jebkura iekseja vetra.

Vina atskatijas uz durvim. Mans cels uz turieni ir rezervets tris dienam, man bus jasaprot lekcijas bez gramatu palidzibas. Nekadu problemu. Es nevaru iedomaties situaciju, kura nevaretu atcereties savu staju un necaurredzamo seju. Jaiet uz akademisko darzu un vismaz ar so koku jaiepazist savam acim. Pareizi. Viss, kas ir izdarits, var tikt izmantots par labu. Tikai tapec, lai neizplustu asaras no aizvainojuma, lai tikai neizraditu savu vajumu nejausiem lieciniekiem.

Tikai si iemesla del es vilcinajos, dodot sev laiku, lai ierobezotu savu sajusmu. Bet vina nodrebeja, izdzirdot balsi aiz muguras:

– Vai tu esi ievainots? Palidzet?

Vina pagriezas un piespieda sevi pasmaidit. Lai gan iepazisanas ar alfa vilkaciem bija loti divaina, tagad vins runaja mierigi un bez izsmiekla enas. Taja bridi es biju gatava priecaties par jebkuru atbalstu, un tapec mans smaids kluva dabiskaks:

– Ne. Bet paldies par rupem. Zel, ka biji liecinieks tik neglitai ainai.

Vina atbalsta grupa staveja taluma, lukojoties uz mums ieintereseti. Bet neviens no viniem nenaca tuvak. Vini drosi vien traucas bara aiz sava vadona, gatavi jebkura bridi izpildit vina paveles. Laurs Kingarra pasmaidija – un es atkal pamaniju, ka vina smaids padarija vina seju patiesi pretimnakosu un atvertu. Pat tad, kad vins pats pasaka kaut kadas mulkibas, piemeram, pirmo reizi. Bet tagad vins bija skaidri cita noskanojuma, kas bija labi:

– Aizliegts? Neuztraucieties. Spoki ir launi, bet vini ievero noteikumus. Pirmaja gada es izlidoju no sejienes reizi nedela, ka bija paredzets. Man ir dabiski pavelosa balss, es neko nevaru darit lietas laba.

Es smejos, saprotot, ka vina vardi sniedza vismaz nelielu mierinajumu:

– Luk, es esmu… manai pavelosajai balsij. Labi, es velos noklut darza pirms vakarinam, lai izpilditu uzdevumu. Paldies velreiz, Laur.

Bet vins pargaja pari, liekot man apstaties.

– Saglaba kompaniju?

Es biju parsteigts:

– Nevajag, paldies.

– Protams?

Nepatikamais uztraukums, kas nesen bija atkal uzliesmojis:

– Ja. Ludzu, laujiet man paiet.

Laurs uzreiz atkapas un atkal plati pasmaidija.

– Labi, aizbeg no manis vel mazliet. Tas ir interesantak sada veida, ja tas neaiznem loti ilgu laiku.

Es sastingu:

– Kada zina?

– Tava smarza. Sakuma saubijos, bet tagad esmu gandriz parliecinats – tu esi mans lidzinieks.

– Par ko tu esi parliecinats?! Kads vel paris?

Vins veltija man tadu pasu burvigo smaidu un devas pie saviem draugiem. Traka maja. Patversme trakiem, ragiem idiotiem, nevis macibu iestade!

5.nodala

Atri atradu darza isto koku, noravu vienu lapu no apaksas, ieriveju pirkstos un uzsmereju uz plaukstas locitavas – precizi atkartoju visus macibu gramatas noradijumus. Atliek tikai izlasit burvestibu, preteja gadijuma Alhanova koka lapas paliks tikai lapas. Ar savu ierasto dedzibu meginaju pareizi atkartot katru skanu:

«Nuash-sh-sh,» vina pacietigi izstiepa pedejo skanu un atkartoja nedaudz skalak: «Nuash-sh.»

Vina iedura to ar nagu un saprata acimredzamo – nekas nenotika, jutigums nebija pilniba notrulinats. Tas ir divaini, bet tikai tagad es sapratu, ka zemapzina gaidu brinumu. Galu gala tikai mirstigajiem ir reti atrast magisku seriju! Piemeram, tie, kuru ciltsrakstos pat nebija fejas. Un, lai gan speja veikt burvestibu biezak tika mantota, bija daudz iznemumu. Diemzel ar mani ta nenotika. Interesanti, ka skolotaji jutisies par manam nevainojamajam zinasanam, kad tas paradisies, bet par absoluto nespeju praktiski noburt pat visvienkarsako burvestibu? Man tas drizuma bija janoskaidro. Bet es nedeva sev ceribas: zinaju, ka mani tik un ta neizslegs no akademijas, lidz profesoru sudzibas saka tik loti saniknot rektoru, ka vins piekrita atdot manam tevam visu sanemto summu un atvainoties. … Pedeja doma bija atturosa sava acimredzamiba.

Bet tiesi ta! Ja meginasu atbildet kaut uz teoretiskiem jautajumiem, tad skolotaji redzes manu centibu. Ja, no magijas viedokla vina ir viduveja, bet vina nav tik slikta skolniece, lai neizraisitu nekadas simpatijas. Bet, ja es vispar neparadisu nekadas pozitivas ipasibas, tad tas loti driz saks kaitinat rektoru Coletu. Un agri vai velu vinam no manis bus jatiek vala. Protams, sis lemums nabagam uzreiz netiks dots, it ipasi, ja vins jau ir paspejis izteret dalu no sanemta zelta. Bet agri vai velu vins tiks iedzits strupcela! Pec tam es atgriezisos majas. Kapec man uzreiz neienaca prata tik acimredzama ideja? Pierakstiju lekcijas, baidijos palaist garam nevienu vardu, pierakstiju temas no pasa sakuma, skreju uz biblioteku – tas ir sekas manai atbildibai macibas, urbusas mani kops bernibas! Bet saja gadijuma si attieksme ir jaizsvitro, jo mans merkis tam nebut neatbilst.

Un, tiklidz lemums tika pienemts, mana dvesele uzreiz jutas labak. Kapec es pat atcerejos Alkhan koka paradisanos, ja es nekad neizmantosu sis zinasanas? Man visiem japarada, ka esmu absoluti ne uz ko spejigs un pat necensos, un sim varondarbam man vajadzetu atgriezties majas.

Bet strategija mana galva likas vienkarsa un logiska. Realitate izlemt izskatities ka apsmieklam nav tik vienkarsi. Pat ar milzigu neuzmanibu no manas puses, pirms izraidisanas paies nevis dienas, bet nedelas, ja ne menesi. Sliktakaja gadijuma bus jagaida lidz semestra beigam! Augstpratigie elfi smiesies par mani, radis ar pirkstiem, baumas par manu necaurredzamo stulbumu klis pa visam fakultatem. Ir loti gruti pievilt ikvienu, ja esi pieradis izpildit visaugstakas ceribas.

Turklat es labi apzinajos, ka sada attieksme var izversties atklata apspiesana, un nevareju lepoties ar fizisku speku, lai cinitos preti. Gimenes lepnums maz ko nozimes, ja iebiedesana parsniegs verbalu izsmieklu… Izradijas, vajadzeja vilties visiem skolotajiem, bet taja pasa laika parak nekaitinat skolenus. Es par to padomaju un nolemu: tas ir gruts ne macibam, savac visus iespejamos trukumus; attiecibas ar studentiem – stingra ja, izpelnieties sev draudzigas un pieticigas meitenes reputaciju, kas nekad neizraisa konfliktus.nodala jau domasanas stadija izskatijas gruts, bet es to uztveru ka izaicinajumu pasam gribasspekam. Varbut mana teva lemums mani sutit seit nesis vismaz kadus auglus. Es vismaz centisos iemacities izdarit to, ko ieprieks uzskatiju par neiespejamu.