??ir?an?s ar m??oto
Шрифт:
Stop! Uz ko vina ir dusmiga? Un vai dusmas nav neaugligas? Mums ir jarikojas, nevis janovelk vaina uz citiem. Bedziet no nista ligavaina! Nepaklaujieties pamates gribai!
Ja, protams, sabiedriba bus vinas vecaku un grafa puse, bet vai tam tiesam ir nozime?
Un peksni atnaca atturiba. Ne, tam nav nozimes.
Ianam tagad ir atverta visa pasaule, vins ir daudzsoloss jauns aristokrats. Skandals neapsaubami ietekmes vina nakotni, un, iespejams, pec daziem gadiem vina milota parmetis Renai, ka ta atnemusi vinam spozas izredzes.
Ko darit? Rena panika iekoda lupas un atkal nolaida plivuru, lai sleptu sajusmu.
Atveras ardurvis, ielaizot gaiteni nepazistamu kalpu zili peleka krasa.
– Kas noticis? – grafs bargi jautaja.
– Jusu ekselence, hercoga Holdera sutni atkal ir ieradusies muiza un mekle jus.
Pont-Arua seja satumsa.
– Thar, cik nepiedienigi! Nekada gadijuma nesakiet, kur es esmu! – vins paveleja, sulainis paklanijas un aizgaja. Un grafs versas pie satrauktas Leiras Selezijas: "Vini nevares traucet musu planiem." Tejas templi mus neviens nemekles. Sievas mantam jabut gatavam lidz vakaram, nosutisu adresi, kur sutit.
Vins pagriezas pret Rene un laipni pasniedza vinai savu kroplo roku:
– Ludzu, mila!
Ligava atri atkapas no celma un devas uz izeju.
Kads vecs kajnieks, kurs Marso bija kalpojis trisdesmit gadus, noslaucijis veca vira asaras, atvera vinai durvis.
– Ardievu, onkul Lur. Lai gaisa diena!
– Sveti tevi Sandors, jaunkundze!
Ejot leja pa lievena kapnem, Rena pieversas savam ligavainim, kurs vinu panaca.
"Vai jums ir vienalga, ka es negribu ar tevi preceties?"
Grafs neizradija nekadas pazimes, ka vins butu dusmigs, iznemot to, ka vina zoklis savilkas nedaudz ciesak. Vins dusmigi pasmaidija.
– Esmu piedodoss cilveks. Lidz zinamai robezai. Jaunam meitenem ir tendence savas skaistajas galvas dabut visadas mulkibas. Es jums apliecinu, ka rit saja pasa stunda jus smiesieties par savam bailem. Tas ir tikpat patiesi ka fakts, ka neviens zens nevar sacensties ar pieredzejusu virieti. Tu priecasies, ka appreceji mani.
Renas acis nikni pazibeja zem plivura.
– Vai tu tiesam tam tici? Tu man esi nepatikams, vai jutas var mainities?
– Tici man, vini var. Visticamak, ka tas notiks rit,” vins sacija, iecelot Renu vina toposajam sievastevam piederosajos ratos. Vins apsedas vinam blakus. Plasaja salona iepretim sedekli iederas Marceau dzivesbiedri. Iekartojusies ertak, pamate pieliecas Rene un iesnaca vinai ausi:
– Ko tu dari, necilveks? Kapec tu valka zabakus zem kleitas?
5 nodala
Kad pamate jautaja, Rena tikai paraustija plecus. Selezija neparprotami nevelejas taisit traci par divainajam kurpem zem vinas kazu kleitas, kas meitenei tiri labi piestaveja. Lai neizraisitu no ligavaina neertus jautajumus, Leirai nacas slept aizdomas skatiena, kas urbas preti sedosaja pameitai.
Kariete saka kusteties. Aiz loga pazibeja vinu ielas savrupmajas, kas bija pazistamas lidz sikakajai detalai, un Rena garigi no tam atvadijas. Bet seit ir vinas draudzenes Omelas vecaku maja, kura pirms menesa apprecejas un aizbrauca uz galvaspilsetu, un aiz tas ir krustceles. Vinu neveikla kariete pagriezas uz izeju no pilsetas, un driz vien pletas zemnieku setas, darzi un lauki. Neertais klusums, kas valdija salona, loti piestaveja ligavai, kura jutas ka visneveiksmigaka Andora meitene.
Tejas templis atradas desmit minusu attaluma no pilsetas neliela birzi. Sudraba gobas seit izauga tik resnas, ka to vainagi sasledzas kopa. Zem to zalgani drumas nojumes gandriz neredzama palika gaisa, pilniba efejas klata templa eka ar augstiem arkveida logiem.
Apkalpe apstajas taluma. Grafs atkal pasniedza ligavai roku, bet Rena spitigi vinu ignoreja un pati izkapa. Pagajusa gada lapas cauksteja zem kajam. Meitene paskatijas uz tievu zaru savijumu augspuse. Ir pirmais rudens menesis, bet koki vel nedoma par dzeltesanu un lapotnes zaudesanu. Cilveku paradisanas rezervetas birzs iemitniekus netrauceja, putni nepartrauca zvanisanu, un vairaki graciozi dambriezi ar pukainam astem bez bailem mielojas ar ziediem no puku dobes zem templa logiem.
Cels pa rasaino zali lidz viesmiligi atvertajam durvim lancesu nisa neaiznema daudz laika. Pie slieksna vinus sagaidija sirms bardains priesteris. Skatoties uz barga izskata veco viru, Irena nobijas, tikai tagad vina saprata, kas vinai jadara. Driz pienaks bridis, kad vinai jarikojas, bet vinas kajas piekapjas un mele pielip pie mutes jumta.
"Lai jums gaisa diena, mani berni, naciet un nometieties celos Sandora Saules sievas ar meness seju."
Vinus ieveda ar marmoru izklata, gaisa telpa, kur uz sienas neliela baseina prieksa ar peldosam udensrozes lapam un kosam zivim bija dievietes seja ar izstieptam rokam, it ka apskavienam. Ligavainis un vecaki negrasijas lugt svetibu no dievietes tela, vini tikai samulsusi un neapmierinati staveja apkart, gaidot ceremoniju. Rena, skatoties uz Tejas bargo, skaisto seju, garigi dedzigi ludza palidzibu, lai Lea pazino Ianam un vins laicigi noklutu templi. Un, lai jusu milotajam butu laiks, jums jagaida pec iespejas ilgak.
Stundas ceturksnis pagaja saspringta klusuma, un tad veca priesteriene atvera arkveida stikla durvis ieksdarza. Tur pie altara, kas apaudzis ar zalam sunam un rotats ar baltiem “ligavas prieka” ziediem, notiks kazas. Vai viss ir gatavs. Ligavainis pasniedza roku Renai, soreiz veselai, bet ligava peksni metas pie priesterienes un izmisigi turejas pie sava sniegbalta halata malas.
– Mat, lauj man kadu laiku pabut vienai! Es gribu lugt dievieti, lai ta mani sveti.
Vina juta lidzjutibu bezkrasainajas vecajas acis.
– Ko tu dari, izskidusais? – vinas pamate iesnuksteja ausi. Sajutusi aizkersanos, vina neatpalika no Renas ne soli.
Leira parava savu pameitu aiz rokas, meginot vinu atraut no kalpones, bet meitene pat nepagriezas pret vinu, ludzosi uzlukodama veco sievieti.
– Ta ir laba lieta. Neatruna savu meitu, mat, – priesteriene pussmaidot mierigi pagriezas pret Seleziju. – Sazinaties ar sievieti ar meness seju pirms kazam ir pirma lieta. Davat milestibu un saticibu toposajai gimenei. Ejam, skaistule, es tevi aizvedisu uz meitenu istabu.