??ir?an?s ar m??oto
Шрифт:
Grafs Pont-Arua sarauca pieri, neapmierinats ar kavesanos, tacu neprotesteja.
– Es iesu vinai lidzi! – Leira pazinoja. Apnemusies nedarit neko mulkigu, vina sekoja Renai pa sauro gaiteni dzilak templi. Neskatoties uz vecas sievietes iebildumiem, ka saja vieta drikst atrasties tikai jaunavas, Leira Selezija tomer ienaca. Priesteriene tos atstaja un aizsledza durvis no arpuses, ka noteikts templa statutos.
Stavot mazas, gaisas istabinas vidu, Rena paskatijas apkart uz vienkarso rotajumu – koka soliniem gar balinatajam sienam. Tejas attels tika novietots preti lielam logam ar divam durvim ar skatu uz birzi. Aiz stikla veja drebeja lokani zali efejas dzinumi.
– Ludzieties, atri, iesim! Ligavainis gaida…” Leira smagi apsedas uz solina, aizkaitinati skatijas uz savu pameitu.
"Vins pagaidis," Rena vienaldzigi sacija, pieversoties dievietes telam. Tejas rokas saja attela bija satverusas sniegbaltu ziedu puski, vinas seja nebija stingra, lupas viltigi izliektas.
– Luk, nekaunigais! Es vinu atradu par aristokrati, bet vina liek vina ekselencei gaidit! – pamate turpinaja spiest savu punktu.
Rena neatbildeja, liekot mala aizkaitinajumu, vina garigi versas pie dievietes ar dedzigu lugumu.
“Palidzi man, Gaisa meitene! Pasteidzies Ian! Dargais, atri lido pie manis!
Ievas zarins atsitas pret stiklu.
– Tiesi ta, Irena! Lai cik ilgi jus gaiditu, hercoga dels nenaks jus glabt. Ejam! Ja tu to izturesi, tu iemilesi! Es to labi zinu!
Selezija piecelas, izlidzinaja kleitas zida krokas un nesteidzigi devas uz durvju pusi, parliecinata, ka pameita vinai sekos. Istaba peksni kluva tumss, it ka ara kads bloketu balto gaismu.
Satverusi durvju rokturi, Leira nepacietigi pagriezas.
– Irena, kam es teicu…
Un tad logu rutis neiztureja vetraino efejas uzbrukumu, kuras lokanas vinogulaji uzreiz iespiedas istaba. Stikls noskaneja, sabirstot tukstosos lauskas, un istaba ielauzas rudens rita svaigums.
– Kas tas ir? – Selezija kliedza. Vina ar sausmam veroja, ka lokanos asnus, pagarinot un izlaizot arvien vairak svaigu lapu, stigu cirtas nogruda no gridas un metas kajas.
"Zemes magija," Rena atri atbildeja, dodoties uz logu. Vina pacela svarkus, lai neuzkaptu uz dzinumiem.
Pamate izmisigi parava durvis, bet tas bija aizslegtas.
– Beidz, tu zini, ka es neesmu burvis un man riebjas visas sis lietas, ko tu dari! “Leira dauzija kajas, meginot samidit asnus, bet pat lidz pusei saspiesti, vinogulaji apvijas ap potitem, piekeras pie apaksmalas un notraipija kleitas zidu ar sulu. Selezija saka tos plest nost no svarkiem, bet augu stigas neatlaidigi satvera vinas rokas, rapjoties augsa uz pleciem. Pirms vina paguva atjegties, drosmigakie asni jau bija pilna spara vinas matos, kas bija atkal savilkti sviniga matu sakartojuma, ciesi pielipusi pie skipsnam. Tad sieviete kluva histeriska, vina saka kliegt ka traka un sauca pec palidzibas.
Kads dauzija durvis, meginaja tas atvert, un no arpuses atskaneja izbiedeti izsaucieni. Rena vairs nevilcinajas, uzmanigi pastuma mala efeju un parcelas no sola uz augsto palodzi. Stikls krakskeja zem zoles, un meitene pateicas Gaisajam Jaunavam par to, ka tas izdomajusas uzvilkt zabakus. Plivurs aizkeras pie ramja un tika nezeligi norauts. Panemusi svarkus, Rena uzleca uz mikstas zales zem loga.
6 nodala
Jau stavot uz zales loga prieksa, Rena atskatijas, dzirdot istaba troksni. Caur vinogulajiem, kas plosijas ieksa, vina redzeja, ka uzvareta Leira Selezija ir nokritusi uz gridas. Vina vesi pasmaidija par to, kas vinu tik daudzus gadus mocija ar nirgasanos, un tagad pardod vinu par titulu. Vinai nekas nenotiks! Iedomajieties, vins gules efejas kokona, lidz ieradisies palidziba. Spriezot pec klauvejieniem pie durvim, palidziba ir tuvu, kas nozime, ka ir laiks skriet.
Bet kur? Lija vel nevareja tikt pie Iana, pat ja vinai izdevas izbegt no Adzijas uzraudzibas. Man vienkarsi nebutu laika. Tas nozime, ka jums ir japaslepjas kaut kur tuvuma un jagaida, kad jusu milotais steigsies uz templi. Pacelusi svarkus, lai neatstatu platas pedas uz rasas klatas zales, Rena metas prom no templa. Koki auga biezi, dazi stumbri bija savijusies ar loznajosiem augiem – tada birzi zemes locinam nebutu gruti noslepties.
Bet meitene nenema vera, ka vinas sniegbalta kleita, kas mirgo starp kokiem, piesaistija vinas nepacietiga ligavaina uzmanibu.
Grafs nereageja uz troksni, atstajot priesteri un Leir te’Marso, lai noskaidrotu, kas notiek. Arnie dei'Albert, Pont-Arois muizas ipasnieks, bija nikns par so laika zudumu. Tas, ka vina ligava velejas palikt viena, vina acis izskatijas ka kartejais triks, par kuru vins labprat soditu neratno meiteni. Garigi domadams, ka vins to izdaris, grafs staigaja pa laukumu iepretim bernudarza izejai un izklaidigi klausijas histeriskajos saucienos no majas dzilumiem. Vai vina dumpiga ligava kliedz? Vinas vecaku zina ir nomierinat kipari un atgriezt vinu pie ligavaina.
Un tad birzi starp kokiem pazibeja balta kleita.
Irena aizbega?! Bet ka? Un kurs tad tur kliedz?
Grafs bez domasanas metas zoga virziena. Sutot sev prieksa nelielu vetru, vins izdedzinaja gliti apgrieztos krumus, bet aiz tiem atklajas kiegelu zogs, kuru, Pont-Arois neapmierinot, nacas vetraini ka parastam mirstigajam. Pazaudejis roku stulbas kludas del ar burvestibu, grafs ipasi nerupejas par fiziskas formas uzturesanu un, zelodams, centas izvairities no stresa, tapec tagad diezgan neveikli parkrita pari barjerai. Nemitigi atceredamies vai nu Taru, vai pardroso ligavu, vins metas uz turieni, kur pamanija begli.
Rena, kura sapigi baidijas attalinaties no templa, baidoties pazust Iana, no talienes dzirdeja grafa smago elpu. Vina nolida aiz tuvakas gobas sapludinatajiem stumbriem un sastinga, piesaucot zemes stihiju. Protams, vina nezinaja kaujas burvestibas, un diez vai vina butu uzdrosinajusies tas izmantot skaitisanai. Ja, vins ir augstpratigs arods[1], bet tomer ne ienaidnieks. Bet meitene juta kokus un augus ta, it ka tiem butu pie samanas, tapec grafs driz vien paklupa aiz saknes, kas bija izlidusi no zemes, un, atceredamas Taru, smagi izstiepas uz zales pilna auguma.