Mans piek?nieks demons
Шрифт:
Apstajos un ievelku elpu. Ak, Luba, tu atkal dari savu biznesu. Jus zinat, ka iniciativa nogalina iniciatoru. Tagad abi svist. Un Valerijevics un Saposnikovs. Un, lai ka tas butu, man nav lidzi neviena salvete.
– Cik vins velas par parbaudi? – generalis nomurmina pec dazam sekundem.
– Vins neteica. Bet es domaju, ka jums ir janosuta vismaz palete. Neredzu jegu taupit. Diez vai jus atzistat domu, ka Zdanovs velas gut pelnu uz musu rekina.
No Saposnikova kustigajam acim redzu, ka vins atzist sadu ideju, un jau simto reizi brinos, ka sim alkatigajam, saurpratigajam resnajam viram izdevas vadit iestudejumu. Un Zdanovs saka "sievietes". Es velos, kaut es butu klausijusies vina teiktaja un tikusies ar musu generali aci pret aci. Ak, es domaju, ka es pat maksatu naudu par sadu izradi.
"Labi, aiziet," generalis piekapigi pamaj ar savu kuplo plaukstu. – Es sedesu un domaju.
Vins doma. Tas ir tas, kas mani biede.
*****
– Kadi ir tavi plani vakaram, Lyu-yu-yu-yub? – Leva izvelk patskanus. "Es gribu tevi redzet, man nav speka."
Nu, kas ar mani notiek? Kapec Leo, visos aspektos briniskigais, mani pastavigi kaitina? Vins ir izskatigs, galants, pieklajigs, izglitots, vada Maskavas Valsts universitates starptautisko attiecibu nodalu, nav precejies un nekad nav bijis, un man acimredzami nav vienaldzigs.
– Esmu mazliet nogurusi, Leva. Es gribu majas, un pedeja laika reti redzu savu meitu. Rit kaut ko izdomasim, labi?
"Nu, Lu-yu-yu-yuub," klausitajs ilgstosi gaudo.
Varbut vini ir pieradusi ubagot dotacijas augstskolas? Kapec tava balsi tik daudz lugumu?
– Leva, es tiesam nevelos sodien nekur iet. Seit, starp citu, celu policists uz mani skatas draudigi, un es runaju pa telefonu. Sazvanisimies velak.
Negaidot Levas reakciju, es nepieklajigi noliku klausuli. Jo celu policists tiesam skatas.
Sonedel esmu patiesam noguris. Labi, ka rit sestdiena. Vai man vajadzetu doties uz masazu? Ja, lieliska ideja. Rit no rita es apmeklesu savu Milu. Vinas rokas ir briniskigas. Un tad mes ar Niku varam braukt ar velosipediem uz Zarjadi. Pasedesim sava milakaja kafejnica, iesim uz kino.
Mans talrunis atdzivojas sava turetaja. Hmm. Valerijevics zvana.
"Seit ir lieta, Lub…" vins iesak bez ievada. “Rit sutam krasu uz Zdanovu parbaudem… Nupat piezvaniju uz vinu razotni, lai apspriestu detalas un laiku…
Pauze palielinas.
– Runa, Vit.
– Nu, pec piecpadsmit minutem man atzvanija Zdanova paligs… Kopuma Zdanovs pieprasija, lai inzenieris, kurs bija sanaksme, nak lidzi ar krasu.
4. nodala
"Kur jus dodaties agri sestdienas rita?" – no virtuves durvim uz mani skatas miegaina Nika. "Es domaju, ka sodien ir Mates un meitas diena."
"Un vins noteikti bus tur pec tam, kad es atgriezisos no darba." Bija steidzama lieta.
– Vai iesi uz darbu dzinsos? – meita draiski paspelejas ar uzacim.
– Tur ir razosana. Es izskatisos smiekligi kleita un papezos. Kas, vini neder labi?
– Tie lieliski der. Tev tajos ir tik garsigs dibens.
"So apetiti rosinoso dibenu aizsegs negarsigs balts halats," es atdodu kruzi uz galda un, pienakusi, noskupstu Niku uz vaiga. – Tas ta, es skreju. Uzvara kafiju, uzsilda piragus.
Gaiteni es vilcinajos ar savu izveli. Varbut man tomer vajadzetu valkat papezus? Mazs? Ak ne. Man var but vairakas stundas japavada uz kajam, un es vairs neesmu jauna meitene. Varikozas venas ir nepatikama lieta.
Ka vakar zinoja Valerievich, sodien notiks pirmais krasas tests ar vienu no Zdanova pastavigajiem klientiem. Patiesiba tapec es biju vajadzigs: personigi noverot procesu. Sados gadijumos mes parasti nosutam vaditaju vai tehnologu, tacu neviens neuzdrosinajas apstridet Zdanova prasibu.
Deltaflex kontrolpunkta mani ieterpj balta halata un dod man lidzi isu, lieko svaru virieti. Virietis izradas galvenais razosanas tehnologs, vinu sauc Konstantins un, spriezot pec atseviski izmestajam frazem, ar somu krasu ir vairak neka apmierinats. Bet mans izskats ar nevelamu jauninajumu spaini nav.
"Man personigi nav nekas pret jums," vins labsirdigi sudzas. "Bet es esmu razojis ilgu laiku un esmu redzejis daudz dazadu krasu." Musu izgudrotaji ir tikpat talu no Eiropas, cik vini ir no Pekinas.
Man nepatik aizspriedumi un konservativisms. Tie palenina progresu, un razosana tas ir neizbegami.
“Man tevis ari zel,” Konstantins raiti pariet no burkana uz kocinu. "Sodien ir sestdiena, un jus drosi vien velaties but majas ar savu viru," seit vins paskatas uz manu zeltnesa pirkstu. – Vai jus, starp citu, esat precejies?
– Esmu skiries jau daudzus gadus. Tapec es iesaku beigt serot par manu zaudeto brivdienu un doties uz tipografiju.
Konstantins kaut ko neapmierinatu nomurmina zem deguna un sak iet atrak. Nu labi. Es joprojam ceru, ka skirsanas sestdiena brauksu ar savu meitu ar velosipedu.
Pa celam uz milzigo drukas kolosu man ir iespeja paskatities apkart. Neskatoties uz galvena tehnologa konservativismu, parejais uznemums izskatas progresivs: visapkart valda sterila tiriba, katrs darbinieks ir aiznemts ar savu biznesu, un visi valka kombinezonus. Vini ari ar zinkari skatas uz mani no saniem, kas tomer neparsteidz. Es seit esmu vieniga sieviete.
"Dima, apturiet masinu," Konstantins saka ar acimredzamu nevelesanos. – Izmeginasim citu krasu.
Puisis formas cepurite sniedzas pec pazistama spaina un peksni sastingst. Ari Konstantins sastingst, un gaisa karajas navejoss klusums, smarzojot pec skidinataja.
– Kapec jus esat nosalusi, vergi? – pazistama rupja balss atskan gar razosanas sienam. – Vai tev pietrukst sava saimnieka? Pastastiet mums, ka jus nonacat saja dzive.
Jutos ka zinatniskas fantastikas filmas varone, kur notikumu dalibnieki zaudejusi speju kusteties. Visi, iznemot mani. Es pagriezos un saskaros aci pret aci ar rupjo magnatu, kurs skatas uz mani. Zdanovs bija gerbies sviniga uzvalka un pat nebija uzvilcis halatu. Tas ir veltigi. Pat italu kimiska tiritava nevar nonemt krasu no savam dargajam biksem. Bus zel. Skaistas bikses un labi piegul vinam.