Mans piek?nieks demons
Шрифт:
Zdanovs pagriezas un dodas uz katafalku, kas vinu gaida. Es palieku stavam uz vietas un veroju vina atkapsanos. Galu gala es neesmu apmacits suns, lai staigatu pec komandas.
– Nu, kapec tu esi augsa, Luba? – vins norej, pamanot manu dezertesanu. – Vai tagadejiem inzenieriem vini suta ipasu ielugumu?
"Es neesmu pieradis bez prata paklausit cilvekiem, kas man ir svesi, nesaprotot merki.
– Paskaties, cik vina ir izveliga. Tatad, varbut man vajadzetu doties prom?
Es apviju rokas sev ap sevi un kareivigi pacelu zodu.
– Tapec es jau teicu, ka es tevi nepatureju. Aiziet.
“Tu, Luba, neizskaties pec mulka, bet uzvedies ta,” igni atbild poligrafijas magnats. "Es saku, kapiet kopa ar mani masina." Es jus aizvedisu uz pilsetu, lai jus aizvestu.
6. nodala
Zdanova automasina ir daudz vietas un patikami smarzo pec salona adas. Es kaut kur dzirdeju, ka vina statusa cilveki nebrauc prieksa, tapec tas izradas taisniba, jo poligrafijas magnats sez uz aizmugureja divana man blakus.
– Misa, aizmarsigajam inzenierim beidzas akumulators. Dodieties uz tuvako automasinu veikalu, lai iegutu dazus vadus.
Galu gala tas Zdanovs nav nemaz tik slikts. Vins butu varejis laut man pasam to izdomat, tacu vins tere savu laiku.
"Nu, Luba," mans kaimins pagriezas un, skieledams, skatas man acis. – Tagad Igors Zdanovs izglabs tevi un tavu trahomu. Ka tu pateiksies?
Esmu pat apmaldijies uz sekundi. Uz ko vins tagad dod majienu? Vai ari vins joko? Skatoties uz vina seju, to uzreiz nevar pateikt.
– Par pateicibu izradas, ka tirgojaties ar dzentlmeni?
– Kapec, Luba Vladimirovna, tev radas doma, ka esmu dzentlmenis?
Ne, es atsakos ticet, ka Zdanovs to saka ar seksualu nokrasu. Prieks kam es vinam esmu vajadziga? Ar savu bagatibu un iespaidiga, sirmo filmu aktiera izskatu vins var dabut sievieti bez veikaliem un vadiem. Un nav ta, ka es sevi nenoverteju par zemu. Ja es to nenoverteju, es apprecejos ar Romu pagajusaja gada, kad vins bija uz celiem ar gredzenu. Es vienkarsi esmu pieradis skatities uz dzivi realistiski.
– Man patik cilvekiem dot uzticibas kreditus. Un, starp citu, es tiesam varu jums pateikties.
Zdanovas uzacis jautajosi uzlido, kad es sniedzos soma un iznemu konteineru ar piragiem. Domaju, ka, ja vizite aizkavesies, varetu masina uzkost, bet tad radas tada iespeja.
Magnats acimredzami nebija gaidijis no manis tadu veiklibu: vina piere bija saburzita, acis neizpratne mirkskinaja. Es atzistu: izsalkusi viriesi, suni un berni ir mans Ahileja papedis. Es vienmer gribu vinus pabarot. Nika biezi joko, ka esmu dabigi dzimusi vecmamina.
– Tu pienem, nekautrejies. Sorit izcepu so. Parbaudita, zemnieciska gala.
Adama abols uz Zdanovas kakla raustas. Es nespeju noticet savam acim: skiet, ka vins norij siekalas. Nabaga virs. Kad vins kluva tik izsalcis? Vai vins tiesam ieveroja dietu?
"Man tas nav vajadzigs," vins saknieba lupas un pagriezas pret logu. – Jums, sievietem, ir aizrausanas ar konteineriem. Tad jus saksit sudzeties katram sunim, ka Igors Zdanovs edis jusu piragus un neatdeva plastmasas gabalu.
Es pat ignoreju nepatikamo vardu “sievietes”, vins man tik loti aizkustinaja ar savu raustoso Adama abolu. Galu gala izsalcis. Varbut tapec vins ir tik kaskigs? Vai vinam nepietiek majas gatavota ediena?
Ak, Luba. Kaut kas tevi aizrava. Zdanovs var atlauties gan restoranus, gan personigo pavaru. No otras puses, nenemiet davanu atpakal.
– Man nav jaatdod konteiners. Jus pat varat to izmest. Galvenais ir izmeginat piragus. Un neuztraucies, tu mani neapedisi. Man tas joprojam ir majas.
Uzmanigi novietoju konteineru starp sevi un Zdanovu un pagriezos pret logu. Vai vins bija samulsis, vai ka? Labi, laujiet vinam kadu laiku pasedet klusuma un atjaunot savu viriskibu. No otras puses, vai galas piragi to kaut ka grauj?
Veikala ar uzrakstu “Auto Universe” nonakam divdesmit minutes.
"Tikai sediet, Dieva del," Zdanovs nomurmina, kad meginu izkapt no masinas pec vina vaditaja. "Preteja gadijuma Mihails bez tevis neaizies."
– Laujiet vinam izveleties, bet es gribetu maksat pati.
Zdanovs kaut ko aizkaitinami nomurmina zem deguna, panem konteineru, kas joprojam atrodas starp mums, un noliek to pa kreisi.
– Uzskatiet, ka esat samaksajis. Ja man bus jacies pec jusu piraga ar ieksam, jusu generalis kuilis var aizmirst par krasas piegadi.
Man janolaiz zods, lai pasleptu smaidu. Visparejs nurdesana. Labak nevaretu pateikt.
******
– Nu, vai zummers stradaja? – Zdanovs atdod kabata telefonu, pa kuru vins visu laiku runaja, kamer klusais Mihails apgaismoja manas Fiestas terminalus.
"Es to nopelniju," es pieticigi rezume. – Liels paldies. Un tev, Mihail.
Soferis, nepaskatidamies uz mani, pamaj, klusedams apstaiga manu masinu un ari klusejot ieliek bagaznieka vadus.
"Tas nebija ta verts," meginu iebilst, neizpratne skatidamies uz poligrafijas magnatu. – Jus par tiem samaksajat.
– Un, kad virietis tev dod dimantus, tu acimredzot nogibsti? – vins snac. "Mums seit ir patiesi apdraudets ipatnis." Kautrigs inzenieris ar pavara prasmem. Labi, ejam. Un uzzimejiet krustinu uz rokas, lai neaizmirstu izslegt prieksejos lukturus.
Visu majupcelu es smaidu. Tomer vins ir parsteidzoss cilveks.
7. nodala
"Tu esi tik nopietns, Lyu-yu-b," Leva sniedzas pari galdam un aizsedz manu roku ar savejo. – Paradi man savu skaisto smaidu, vai ne?