Шрифт:
Matriarhata jedziens
Matriarhats (no latinu varda mater – mate un grieku varda ???? – sakums, vara) ir agrins periods primitivas komunalas sistemas vesture, ko raksturo sieviesu vienlidzigs un pec tam dominejosais stavoklis ekonomika un sabiedriba. Termins "matriarhats" attiecas ari uz primitivas komunalas sistemas agrina perioda socialo sistemu.
Visas zemeslodes tautas ir izgajusas cauri matriarhata stadijai, kas nak tulit pec primitiva ganampulka laikmeta un arheologiski dateta ar velo paleolitu.
Matriarhatam ir milzigs arheologiskais apmers no vela paleolita lidz progresivajam neolitam. Paleolits (vecais akmens laikmets) ilga no cilveka paradisanas (apmeram pirms 1 miljona gadu) lidz apmeram 10 tukstosgadei pirms musu eras. Fosila cilveka pastavesanas perioda, kurs izmantoja skembu, koka un kaula darbarikus, nodarbojas ar medibam un vaksanu, macijas lietot uguni. Neolits (jaunais akmens laikmets) ilga no 10 lidz 3 tukstosgadei pirms musu eras. Parejas periods no piesavinatas ekonomikas (medibas, zveja, vaksana) uz razojoso ekonomiku (lauksaimnieciba, lopkopiba).
Matriarhatu raksturo produktivo speku daudzpuseja attistiba. Ekonomika attistas medibu, makskeresanas, kaplu audzesanas un majdzivnieku audzesanas virziena. Razosanas attiecibu pamata ir razosanas lidzeklu sociala ipasumtiesibas.
Ir nepieciesams atskirt agrino matriarhatu un attistito matriarhatu. Pirmais arheologiski atbilst velajam paleolitam un agrinajam neolitam. Nesena pagatne Australijas un dazu Afrikas un Dienvidamerikas regionu pamatiedzivotaji atradas saja posma. Ekonomikas joma agrino matriarhatu raksturo vaksana, medibas un primitiva makskeresana; taja pasa laika vaksana ir sieviesu darba nozare, medibas ir viriesu nozare, un abi dzimumi nodarbojas ar zvejniecibu. So periodu raksturo sieviesu un viriesu lidzvertigs statuss, kas izriet no vinu aptuveni vienada ipatsvara ekonomika. Galvena sociala vieniba ir mates klans, kas saistits ar citu klanu caur dualo eksogamiju (obligatas laulibas tikai starp so divu klanu locekliem). Nav konsolidetas cilts. Attiecibas tiek izsekotas caur mates liniju. Grupas lauliba tiek saglabata, parejot attistitaka forma – para lauliba, ka ari laulato atseviska (dislokala) apmetne, ko aizstaj ar vinu apmesanos sievas cilsu grupa (matrilokala).
Grupas laulibas ir vecaka laulibas forma, kas rodas, parveidojot primitivu ganampulku par cilsu kopienu, mija starp lejas un augsejo paleolitu ka pirma laulibas attiecibu sakartosanas forma. Ar sada veida laulibam cilts tika sadalita 2 grupas ("laulibas klases"); katrs vienas grupas virietis vareja but katras citas grupas sievietes laulatais, laulibas starp vienas grupas locekliem bija aizliegtas. Faktiski grupu lauliba parstaveja laulato laulibu, kas bija vairak vai mazak pastaviga, tacu viegli izskiras un ko pavada islaicigas laulibas saites. No sis laulibas izveidojas radniecibas grupa jeb klasifikacija, kura radniecibas attiecibas attiecas uz radu grupam (cilveks tevu sauca ne tikai par savu isto tevu, bet ari visus teva laulibu grupa ieklautos viriesus; attiecigi visas sievietes kas bija dala no gimenes, vinam bija “mates”)).
Para laulibas ir laulibas forma, kas pastaveja primitivas komunalas sistemas laika, kas saistita ar matriarhata attistibu. Sabiedribai attistoties, lauliba mainijas laulato loka sasaurinasanas virziena; kopdzive paros, kas primitivas komunalas iekartas sakuma stadija ar grupu laulibam bija tikai loti isa, primitivas komunalas iekartas ziedu laikos klust par galveno laulibas formu. Gimene, kas jau bija monogama, tomer nebija sabiedribas ekonomiska vieniba. Katrs laulibas para loceklis joprojam bija ciesi saistits ar savu cilsu kopienu. Precetais paris neveica atsevisku ekonomiku, viniem nebija ipasuma. Saja zina si lauliba nebija stabila, laulato kopdzive bija viegli izskirama. Berni bija saistiti ar mates cilsu kopienu un palika taja skirsanas gadijuma. Ta bija paru lauliba starp australiesiem, ka ari starp irokeziem un daudzam citam indianu ciltim 18. un 19. gadsimta. Ta ka paru laulibas radas matriarhala cilsu kopiena, kura sievietem bija liela loma razosana, sievai bija vienlidzigas tiesibas ar viru un vina ienema augstu amatu.
Pareja no para laulibam uz monogamiju ar patriarhalas gimenes starpformu ir saistita ar primitivas kopienas sadalisanas sakumu, privatipasuma rasanos, kas noveda pie gimenes atdalisanas no klana un gimenes parveidosanas. gimeni patstaviga vieniba ar gimenes teva – ipasnieka varu.
Attistita matriarhats arheologiski atbilst velajam neolitam. Ekonomikas joma to raksturo kaplu audzesanas parsvars, socialaja joma – sievietes dominejosais stavoklis sabiedriba, sievietem bija galvena loma razosana, vinas pildija galvenas funkcijas, bet viriesi medija un makskereja. So posmu raksturo ari dualas organizacijas attistiba par braligu, pareja no stingras dualas eksogamijas uz cilts eksogamiju un speciga cilts konsolidacija. Para lauliba klust dominejosa, dislokalo apmetni nomaina speciga matrilokalitate. Produktivo speku turpmaka attistiba, jo ipasi pareja no majdzivnieku audzesanas uz lopkopibu un no kaplu audzesanas uz arklkopibu, kura galvena loma pieder virietim, nosaka pareju no matriarhata uz patriarhatu – primitiva laika pedejo periodu. komunala sistema.
Viriesu nami, arodbiedribas – sava veida sabiedriskas ekas, kas pazistamas daudzu tautu vidu primitivas komunalas sistemas stadija un starp tautam, kuras ir saglabajusas tas paliekas. Pec izcelsmes tie ir saistiti ar primitivas kopienas vecuma un dzimuma sadalijumu. Sajas majas pulcejas vientuli viriesi vai viriesi kopuma. Nosaukums "viriesu majas" ir nosacits, jo daudzu tautu vidu tos noteiktos apstaklos izmantoja sievietes, jo ipasi meitenes. Viriesu majas pie Jaungvinejas papuasiem ("buamramra") aprakstijis izcilais krievu celotajs N. N. Mikluho-Maklajs. Sajas majas pulcejas ciema viri, lai runatu par biznesu, pavaditu laiku, daudzi tur gul. Tajos glabajas svetku aksesuari – muzikas instrumenti, signalbungas u.c., uznem cieminus ari no citiem ciemiem. Pec izmera tie parasti ir daudz lielaki neka gimenes budinas. Tur, kur pastav viriesu arodbiedribas, viriesu majas parasti kalpo ka vinu darbibas centrs. Tos pazist ari daudzas Polinezijas, Mikronezijas, Indonezijas, Dienvidaustrumazijas uc tautas. Viriesu maju paliekas – publisku ta saukto "klubu" maju veida – ir zinamas ari to tautu vidu, kuras bija vai bija daudz. augstaks attistibas limenis: Senaja Indija (“sabkha”), Senaja Kina (“macibu nams”), starp senajiem griekiem (“andria” Kreta), starp Vidusazijas tautam (“mehmon-khona” vai “alou-khona”), Anglija (slegti dzentlmenu klubi) utt. Viriesu savienibas (nepareizs nosaukums ir “slepenas biedribas”) ir daudzu tautu pieauguso viriesu apvienibas primitivas komunalas cilsu sistemas un tas sabrukuma laikmeta. . Pec etnografiskajiem aprakstiem tie ir labi pazistami Melanezija, Ziemelamerika un Rietumafrika. Burzuaziskie idealistiskie zinatnieki viriesu savienibas uzskatija par viriesiem it ka raksturiga sabiedriskuma instinkta produktu, atskiriba no sievietem; vini viriesu savienibas saskatija valsts diglu formu. Patiesiba viriesu arodbiedribas ir dabisks produkts noteikta primitivas komunalas sistemas attistibas posma, pareja no matriarhata uz patriarhatu. Tie ir saistiti ar senakam parazam – ar vecumu saistitiem iniciacijas ritualiem jeb iniciacijas ritualiem. Sakoties primitivas komunalas sistemas sabrukumam, lidz ar ekonomiskas nevienlidzibas rasanos klana un cilts ieksiene, seno ar vecumu saistito iniciacijas ritualu vieta, kas bija obligati un vienadi visiem cilts locekliem, izveidojas arodbiedribu sistema. tiek raditi veltiti viriesi, kur piekluve ir atverta tikai ar noteiktiem nosacijumiem, parasti par ievada ieguldijumu. Krievija, kad zenam bija 11 gadu, cilts viriesi rikoja iesvetisanas ceremoniju, kas iezimeja pusaudza iestasanos pilngadiba. Saskana ar vienu versiju, ceremonija tika veikta speciali sim nolukam celta maja, kas apmaldijusies meza tuksnesi. Seit zens tika paklauts nezeligiem parbaudijumiem, parbaudot vina izturibu. Velak biedejosais parejas rituals tika pardomats krievu folklora, kur tas tika uzslanots mitiem par Baba Jagu – ta radas pasaka par meza budu, kur launa ragana spidzina mazus bernus. Viriesu savienibas ieguva visskaidrako un tipiskako formu dazas Melanezijas salas. Piemeram, Jaunhebridu salas un Banku salas ir zinama arodbiedribu sistema "sukve" ("kuce"), kas sadalita pa rindam. Kandidata pienemsana katra "sukves" pakape ir nosacita ar iestasanas maksu (caulas nauda u.c.) un svetku organizesanu uz kandidata rekina ar obligatiem atspirdzinajumiem arodbiedribas biedriem. Par katru nakamo "sukves" pakapi palielinas iemaksas apjoms un svetku krasnums. Tadejadi tikai turigs kopienas loceklis var klut par augstaka ranga locekli. Papildus publiskas varas funkcijam sis savienibas nodarbojas ar ipasuma aizsardzibu un veicina savu biedru mantas uzkrasanu. Vinu darbibas ir verstas pret sievietem un nabadzigiem kopienas locekliem, kas nav viriesu arodbiedribu biedri. Lai abus iebiedetu, vini maskas sariko ipasus ritualus un dejas, attelojot "garus", terorizejot publiku. Biezi vien viriesu arodbiedribu sistema klust sarezgitaka. Dazas no tam pasam Banku salam joprojam pastav paralelas, "slepenas" savienibas "tamats", kas saistitas ar miruso kultu, ka ari ar arodbiedribam "sukve". Nubritanijas un citas salas ir zinamas divas paralelas viriesu savienibu sistemas – “dukduk” un “ingiet”. Pedeja, piemeram, daleji slepena teroristu organizacija, koncentrejas 19. gadsimta beigas. vinu rokas visa vara par iedzivotajiem. Ziemelamerikas indianu cilsu vidu viriesu savienibas ir mazak raksturigas. Tie bija saistiti vai nu ar vecuma grupam (piemeram, starp preriju ciltim), vai ar religiskiem un magiskiem uzskatiem un patronu garu kultu (piemeram, starp irokeziem, algonkiniem), vai ari raditi uz cilsu pamata (starp Pueblo indiani ), vai saistiba ar skiru noslanosanos (ziemelrietumu piekraste). Dienvidafrikas un Austrumafrikas tautu vidu viriesu savienibas izpaudas ka jauniesu organizacijas un nepreceti karaviri. Rietumafrika tas kluva par politiskam organizacijam ar policijas un kulta funkcijam.
Конец ознакомительного фрагмента.