Nosaukts par e??eli
Шрифт:
Vispirms skice. Tad otas triepiens – un dazadas krasas jau ir uz audekla. Un ta, kaut ka jauna dzimsana, skaistuma iemiesojums realitate, par to, ko var redzet un aptaustit. Domas forma sak pastavet. Un tas ir lieliski.
“Atkal tu dari mulkibas! Jus vienkarsi terejat savu laiku ar savu makslu! Tu esi parazits un slinks cilveks. Acimredzot no jums nekad nebus nekada labuma. Es velos, lai es varetu tevi apprecet pec iespejas atrak, preteja gadijuma es parak ilgi esmu bijis starp meitenem. Vismaz mans virs tevi pabaros. Jus klusiet par majsaimnieci, ja, protams, jums var but berni. Preteja gadijuma ar tadu tievumu jus nevaresit dzemdet. Un viriesi nav suni; vini nemetajas ar kauliem. Kurs uz tevi skatisies? – ta Andzelinai katru dienu stastija visi apkartejie.
Protams, pec sadiem vardiem Andzelina pilniba padevas.
“Ir tadas sapes un izmisums, ka neko nevar mainit. Ja vien es varetu pardot gleznas un nopelnit ar to naudu. Tad visi uzreiz mani cienis un beigs nirgaties. Dazas papira lapas tiek vertetas augstak par cilveka dzivibu. Ir skaidrs, ka jus nevarat dzivot bez viniem, un jums ir jadzivo no kaut ka. Bet jus nevarat tas izvirzit augstak par cilveka jutam?
Mani moka ari sirdsapzina, jo vini saka, ka esmu nevertigs, tas nozime, ka ta ir taisniba. Protams, es esmu tikai nevertigs zaudetajs.
Fiziski es nevaru stradat. Un ne tapec, ka esmu slinks. Vienkarsi kermena sapes no fiziskam aktivitatem ir tik nogurdinosas. Es kategoriski nevelos teret savu dzivi tikai sai bezcerigajai, grutajai eksistencei, tikai lai nodrosinatu kermena dabiskas vajadzibas, jo visi zina, ka ar smagu darbu nevar nopelnit vairak.
Un kapec neviens neuztver dveseles vajadzibas, bet redz tikai kermena velmes? Ja dvesele velas radit, tad kermenim ir japalidz. Galu gala mes esam neskirami – dvesele un kermenis.
Varbut lielaka dala cilveku ir tikai bioroboti? Tikai kermeni, kas velas est, gerbties un sedet silta maja, bet viniem nekas cits nav vajadzigs. Un man tas tiesam ir vajadzigs. Es gribu zimet, es nevaru bez ta dzivot. Man to vajag tapat ka gaisu. Bez radosuma nosmaku ka zivs krasta.
Man sap sirds par sadu netaisnibu. Es negribu dzivot ilgak. Dzivo ta."
Daudzi domas, ka izdara pasnavibu tikai nelaimigas milestibas del. Sis tautas uzskats nav uzticams. Patiesiba cilveki daudz biezak izdara pasnavibas sabiedribas neizpratnes del. Cilveka nespeja realizet savas ceribas, nespeja atrast sevi, nevelesanas samierinaties ar netaisnibu – tie ir galvenie iemesli tiem, kas velejas doties uz citu pasauli.
Ja, nedod Dievs, musu pilsetina kadam gadijas smagi saslimt, tad izveselosanas iespeju praktiski nebija. Milzigajas, garajas rindas pie arsta klinika, ceriba izarstet hroniskas kaites, sedeja tas pasas vecenes ka pie ieejam.
Terzesana un zinu apspriesana, kamer jus gaidat, ir vel viens vinu izklaides veids. Arsti jus apmekles desmit minutes, izrakstis kaudzi papirus parbaudem, bet nearstes. Precizak, tas, ko sauc par arstesanu, nepadara cilveku veselaku. Tas ir saprotams, visi labie arsti devas stradat uz maksas privatklinikam.
Ka mes jau uzzinajam no ieprieksejas nodalas, musu varonei bija paralizeta mate. Tik jauna vecuma iegrimt slima cilveka aprupes rutina nozimeja atteikties no sevis. Kad nodarboties ar radosumu, attistities, ka tiekties pec kaut ka cildena? Ja, pat nav iespejams izveidot personigo dzivi. Nav laika doties pastaigas, nav kur satikt puisus.
Visvairak bijusais klasesbiedrs Dimka satiekoties flirtes, vai kaiminiene Serjozka pec tam pateiks komplimentu, kad Andzelina ar smagam somam lenam traucas majas no veikala.
Dazi draugi pamazam saka doties prom. Protams, kam gan patiktu tada draudziba: Andzelina vienmer ir aiznemta, iegrimusi sava grutaja dzive.
Un dazi mani draugi jau ir apprecejusies un dzemdejusi bernus, viniem ari ir sava dzive un savas rupes.
Ir palicis tikai viens klepisa draugs – Natasa. Ari Natasas dzive negaja labi, un tam bija iemesli.
Kadu dienu vinai bija romans ar puisi no nakama kvartala. Natalija ir ieverojama meitene: tumsadaina, ar gariem melniem matiem, spidiga, it ka parklata ar vasku. Skaidri Azijas saknes gimene atklaja tumsi brunas, neparastas, slipas acis. Mazais augums vinu nelutinaja, bet gan padarija skaistaku.
Un ta vina satika Viktoru: parastu krievu druknu puisi. Tads luts. Nav skaidrs, ko Natasa vina redzeja, tacu vini iemileja viens otru, un sakas deka. Draugs bija traks no laimes un sapnoja par kazam, bet Viteks pat nedomaja par laulibam.
Pec tris menesu vetrainam attiecibam Natasa uzzina, ka ir stavokli. Kas te sakas!
Viteks saka: "Izdari abortu, es tevi neprecesu." Natasa saviem vecakiem visu izstastija, un vini bija stingri, ieverojot vinu austrumu klanu noteikumus. Mums bija smaga saruna ar musu meitu un toposo znotu. Vini gribeja vinu piespiest preceties, tacu Vitja ir ciets rieksts un nepadevas parliecinasanai un draudiem. Vins devas uz citu pilsetu un tur apprecejas ar kadu citu. Un Natasa palika asaras, savas bedas stavokli. Es visu laiku gaidiju, ticeju, ka vins atgriezisies un apprecesies, ka kopa audzinas bernu. Vinai vasara piedzima zens un ari vinu nosauca par Viktoru, par godu vina nelaimigajam tevam. Un vina panema Andzelinu par savu krustmati Viktoru Viktorovicu.
Ta nu draugi dalijas savas bedas un priekos, terzejot pa telefonu vai pastaigajoties ar ratiem pa rotalu laukumu, kas atrodas tiesi preti vinas majas logiem.
Rokas supoles skumji ciksteja, it ka nozelojami ludzot, lai tas ieello.
Nobruzata smilsu kaste, kas vairakus gadus nebija piepildita ar smiltim, bernus speleties nepievilinaja. Seit atputas tikai klainojosi sunu bari: nakti tie guleja, bet pa dienu zem senites slepas no svelmes saules.
Paris vecos solinos vienmer atrodas mates, kas pieskata savus bernus. Bernu kliedzieni un zvanosie smiekli jaucas ar masu kliedzieniem, kas vero savas atvases. Troksnis uz vietas saglabajas lidz vakaram.
Tacu ari nakti miera nebija tuvejo maju iedzivotajiem.
Apkartnes “elite” pluda uz atbrivotajiem soliniem ar pilnam somam ar alkohola pudelem un uzkodam lidzi. Svetki izvertas par troksnainam pulcesanam un lamasanos.
Un, tikai, tikai no rita, saulei lecot, iestajas apbuross klusums, kura graciozitati sabojaja pec vetrainas nakts atstato zemisko pedu attels atkritumu un tuksu pudelu veida.
– Sveiks, ka iet musu mazulim? – Andzelina jautaja draudzenei.
– Ja, es atkal nelavu tev nakti gulet, kliedzot ka upuris. Un kas vinam vajadzigs? Skiet, ka vins ir labi paedis un sauss, bet vins joprojam kliedz. Ka jums tur klajas? Kas jauns?