P??a ?na. Saimniece
Шрифт:
Pukis atkal pacelas augstak un paskatijas apkart.
"Vini skrien," vins noteica. – Un vini velk laivu.
– PVO?
– Meitenes. Skiet, Asya, Risanna, Kiana un Rosa.
Kiana bija skala un speciga dama, bet nedaudz saurpratiga. Paradijusies pili, vina uzreiz uznemas velas mazgatajas pienakumus. Gluzi preteji, Rosai bija klusa un negaiditi augsta balss. Vina tirija un palidzeja virtuve, nenogurstosi stradajot no ritausmas lidz kreslai. Nez kapec Rosa loti baidijas no Rizannas, kura izskatijas pec mikstas maizites. Tur noteikti bija kaut kas personisks, bet es to vel neesmu izdomajis.
– Njera, tur stavet ir bistami. "Tev vajadzetu atgriezties ieksa," Pirans sauca.
– Nyera Lina, par ko tavs kaiteklis civina? – Silans neiztureja un izkapa uz dzegas.
Nez kapec vins rapoja cetrrapus.
– Sonics saka, ka pie mums jau nak palidziba no pils. Un vins nav kaiteklis!
Saja bridi no apaksas atskaneja specigs slakatas, kas piesaistija visu uzmanibu.
– Kas tas ir? Nyera, nac surp atri! – Pirana tonis nelava iebilst.
Man nebija velesanas ar vinu strideties, man bija jaatgriezas mitraja ala. Ari Silans metas atpakal, un Sonics, gluzi preteji, lidoja mala, lai parbauditu.
– Lina, ne jau nogaze bruk. Udeni ir kaut kads briesmonis! – teica pukis, lidojot mums preti.
– Kas?! – mes unisona teicam un saskatijamies.
Jura varetu atnest krasta lidzi dzilu iemitniekus. Nebutu divaini, ja starp tiem butu kads vietejais haizivs analogs. Vispar mums paveicas, ka, kamer mes bezspecigi plosijamies, neviens par mums neinteresejas.
– Zivis? – noskaidroju.
– Ne, kaut kas melns un tam ir taustekli! Un skiet, ka tas te censas rapot, piekeroties augumam… – pukis izskatijas apmulsis. Vins velreiz paskatijas ara, lai labak aplukotu draudus. – Skiet, ka tas ir slepts.
Ar taustekliem varbut astonkajis vai astonkajis? Vai kaut kads kalmars? Skiet, ka tie ir loti lieli. Zinkare mani uzvareja.
– Vai jus zinat, kas tas ir? Melns un ar taustekliem? – jautaju puisiem.
Vini aktivi kratija galvas. Un es uzkapu uz dzegas, neklausidamas iebildumos. Vina uzmanigi paskatijas pari malai, ar vienu roku turedama pie vinogulaju augiem, tacu vina neredzeja neko citu ka tikai tumsu, netiru udeni, lai ari cik cieta vina izskatijas.
"Sonic, es tev neradisu…" Man nebija laika pabeigt.
Taja pasa mirkli no apaksas uz augsu vienlaicigi izsavas vairak neka ducis planu un zvinainu, cuskai lidzigu piedeklu ar tadu ka “lapstu” gala. Vini saka izmisigi kladzinat pa nogazi un pastiepties man klat.
Sirdi plososi kliedzot, es metos ala, pa celam samida zinkarigo Silanu un nometu Piranu vinam uz muguras.
"Piedod," es neveikli nokapu no puisa, kuru jau sodien biju vel vairak samulsinajusi. "Tas ir tikai… tur," es nodrebeju no riebuma ar visu savu kermeni.
"Un izskatas, ka si "lieta" velas mus aprit," sacija Silans, kurs beidzot uzkapa uz dzegas un paskatijas uz leju.
– Ej prom no turienes! – Mes ar Piranu unisona iesaucamies.
– Cik pretiga lieta! "Es nekad neesmu redzejis tadu rapuli," Silans ar sajusmu pazinoja, atgriezoties ala. – Tas mus noteikti apedis!
Zena intonacija neatbilda teiktajam.
– Kapec tu esi laimigs, mulkis? – Pirans vinam jautaja tada ipasa nogurusa toni, kad virietim vairs nebija speka nervozet.
"Es nedomaju, ka vins seit ieklus."
"Tatad mes netiksim ara," Pirs sarkastiski sacija.
– Tiesi ta! Sonic, pasaki Skaistulei, lai bridina parejos, ka ar laivu nevares noklut.
Pukis uzreiz aizlidoja.
Glabeji nema vera ziedu vardus un pec aptuveni desmit minutem piecelas no augsas:
– Nyera, tu esi dzivs! – Aisana kliedza.
–Tu tur? – Rizanna ieinteresejas.
– Mes esam seit! – mes atbildejam, baididamies parak daudz izlist no alas.
Radijums, kas gaidija leja, nekavejoties atbildeja uz balsim un veica jaunu meginajumu tikt pie mums. Ieraugot tausteklus, kuru skaits jau krietni parsniedza simtu, meitenes kliedza, un sis breciens divainu radijumu, pat ne tuvu nelidzigu astonkajam, satracinaja. Es nevareju atrast piemeru tam, ko tiesi tas man atgadina. Varbut citplanetiesu butne no zemas kvalitates zinatniskas fantastikas filmas?
– Aizveries tur! – Pirans uz viniem noruca.
"Sonic, paskaidrojiet viniem, lai vini ta nekliedz," es jautaju pukim, kurs atkal atgriezas, lai saskanotu musu darbibas. "Lai kada butne leja slepjas udeni, man skiet, ka ta vairojas no kliedzieniem."
Visticamak, skalas skanas piesaistija citus, piemeram, vinai vienu vietu, tacu tas izskatijas pretigi, it ipasi, ja jus nezinat, ko sagaidit no siem taustekliem. Es sliecos domat, ka tas nav nekas labs. Vini grib est, tas ari viss. Vini tevi sagrabs, vilks zem udens un tad…
Manas izteles pietika, lai attelotu apalu muti ar tukstos asiem zobiem, ka viniem patik attelot zinatniskas fantastikas filmas.
Pec isas tiksanas, kura Sonic un Pretty Woman stradaja ar sava veida raciju, tika nolemts mus uzvilkt pa virvi. Ar laivu braukt bija bistami to radijumu del, kas bija sakrajusies leja. Pat ja tie butu pilnigi nekaitigi, neviens speks nebutu piespiedis mani nokapt.
Parejie bija ar mani solidari.
"Es skriesu uz pili pec virves," sacija Roza.
Un tad es sapratu, ka es vienkarsi nevaru uzkapt pa virvi. Nejutos labi.
– Rosa, tur skuni es ieraudziju virvju kapnes, kad mekleju izkapti. Vai ari nevis skuni, bet torni?.. – es nodomaju, censoties atcereties, kur tiesi atrodas man tagad vajadzigas kapnes.
"Pajautajiet zeniem, vini jau ir izrapojusi pa visu pili," Risanna vinai ieteica.
"Cvetodraks palidzes," piebilda Asija, klausoties Skaistumu.
– Asja, vai tev ir udens? – ES jautaju. "Es esmu izslapis, un nav kur palikt pa nakti."
– Ak! Kaut ka neiedomajamies…” Aisana atdzivojas. – Tagad esmu seit.