P?d?j?s tr?s dienas
Шрифт:
Miroslavs no attaluma nopetija Juliju tuvplana. Vins pieversa uzmanibu visam: ka vina bija gerbusies, kadas kurpes vinai bija, vai vinas rokas bija koptas. Salidzinajuma ar citam krievu sievietem vina izskatijas diezgan labi: terpi acimredzami nebija no tirgus, apavi, lai ari nebija moderni, bija adas un kvalitativi. Tomer vinai, protams, pietruka spiduma, kas piemit pat Eiropas damam ar videjiem ienakumiem. Manikirs – pastaisits. Mati bija pilnigi nomacosi: balinati, ar “kimikalijam”.
Meitene, kas pavadija Juliju Nikolajevnu (vins jau zinaja – vinas meita), izskatijas iespaidigaka. Vina bija pec izskata pieticiga, valkaja jakas dzinsus, tacu drebes vinai piestav ka cimds, un visadi sikumi – piemeram, Prada kakla lakats vai stiligs zelta pulkstenis – nepieludzami liecinaja: skaistulei ir gan gaume, gan speja iegadaties terpus. dargos veikalos. Ari sejas izteiksme radikali atskiras no manas mates. Julija Nikolajevna, tapat ka lielaka dala krievu, kas nonak arzemes, fotografijas izskatijas nedaudz nobijusies un saspringta. Jauna meitene, gluzi preteji, ir atvieglota, pat nekauniga. Vina noteikti zina svesvalodas, ir pieradusi apmeklet Eiropu, tapec vina neapmaldas. Pat doma pazibeja: "Man ar vinu nebutu nekadu problemu!"
Dzive, protams, ir padarijusi Juliju gudraku, tacu vina joprojam izskatijas acimredzama un skaidra. Un vinas meita – ak, vinai nav viegli! ..
Miroslavs iedzera vel vienu malku vina un paskatijas pulksteni. Astoni vakara. Cehijai tagad ir tads pats numurs. Vins zinaja, ka Julija pirmo reizi bija iegajusi vina veca drauga Hanusa veikala pirms trim stundam. Vai tiesam vini joprojam sazinas?! Vai ari vini sen runaja, vina bijusi milota sanema vinas kaklarotu, izgaja no veikala – un viss?.. Nu, nav izslegta sada notikumu attistibas iespeja. Vina apmierinaja savu zinatkari, sanema davanu, lavas jaukam atminam – un izsvitroja vinu no savas dzives. Soreiz tas ir galigs.
"Ne. Neviena sieviete nevar pretoties: redzet, ja peksni rodas iespeja, savu veco milestibu,” vins meginaja sevi mierinat. Vins pabeidza vinu un pieversa skatienu no garlaicigas juras uz krastmalu. Ak, te ir vesela drama: lejas kaimina taksis no majas otraja linija reja uz retriveru, saimnieki (protams, abi sirmgalvji) veltigi centas partraukt stridu. Smiekligas, sikas, provincialas attiecibas un bazas. Ne, vins nemaz nejutas dala no mierigas vietejas dzives.
Ja Yulka nezvana, jums tas bus jadara pasam. Lai gan labak – daudz labak! – lai vina butu pirma, kas uznemas iniciativu. Vai man tas javelk, Ganusa? Ne, jums nevajadzetu izradit parak lielu interesi. Mums jadod vinai laiks to pardomat un sagremot.
Antonio, pavars no restorana pari ielai, aizdedzinaja grilu – Almunekara ogles tradicionali tureja laivas, kas veidotas ta, lai tas izskatitos ka istas. Nak pavasaris, zivis dievigas… Vai jaiet vakarinas?
Un taja bridi iezvanijas telefons.
– Ola? – Miroslavs steidzigi atbildeja.
"Sveika," atbildeja nedrosi sievietes balss.
Krass pasapmierinati pasmaidija.
Ta bija vina.
16 nodala
Musu dienas. Karlovi Vari. Tana
Skabekla terapija ir smiekliga lieta. Cilveki sez saulosanas kreslos, degunos tiek ievietotas caurules, caur tam tiek piegadats skabeklis. Uzlabojas, ka rakstits proceduras reklama, smadzenu asinsriti. Noderigi, patikami, nav apgrutinosi. Bet Tanja nespeja atbrivoties no izniekota laika sajutas. Es vienkarsi nespeju noticet, ka vina – kaujinieciska, vienmer aiznemta piedzivojumu cienitaja – sedeja kresla ar salmiem deguna. Nem perlu vannas, dodas uz sals alu un apmekle Kneipa hidroterapiju. Un pa celam vins ar citiem (tikai gados vecakiem!) spa centra apmekletajiem parruna ozona slana retinasanu un eiro nestabilitati.
Seit vina ir! Es ierados seit, lai uzlabotu savas mates veselibu un vinu izklaidetu, bet izradijas, ka vinai pasai jaarste. Mamma pilniba izbauda svetku romantiku.
Noslepumainais kirurgs Miroslavs Krass paradijas Karlovi Varos – tiklidz mamma svilpa. Vins izradijas loti iespaidigs, gars, dizciltigs sirms virietis. Vins gerbas gliti un runaja krieviski ar patikamu akcentu. Vins nekavejoties vilka mati un meitu, lai svinetu tiksanos – restoranu, Tatjana noverteja, izvelejas labu. Vins lika viniem pasutit “visu, ko dvesele prasa”. Ziedu pardevejs, ienacis zale, izvelejas divus labakos puskus. Un vispar es centos visu iespejamo, lai parsteigtu un parsteigtu. Vins uzrunaja viesmili cehu valoda, pateica paris frazes, kuras sievietes nevareja saprast, un vins uzreiz saka trakot un skraidit. Pec vakarinam pasutiju ne tikai taksi – limuzinu. Vins uzmeta tadus skatienus uz Juliju Nikolajevnu, ka vina samulsa un nosarka ka meitene. Vins bija vienkarsi galants pret Tatjanu.
Par sevi vins runaja taupigi: darbu pameta pirms desmit gadiem, bet ik pa laikam turpina konsulteties. Bija precejies, skiries jau sen. Nav bernu. Dzive ir garlaiciga, pensija: "Celoju, lasu, esmu slinks…"
"Un musu vecajiem cilvekiem ir jaaudze kartupeli, lai nemirtu bada," Tatjanas prata iesavas doma.
Maminramis, Tanja pati nesaprata, kapec, vina bija aizkaitinata. Vins ir par daudz – ka lai es to nosaku? – uzvedas ariskigi. Ka varonis no Sandras Braunas romantiska romana. Mamma, protams, ir septitajas debesis: vinas skupsta rokas, vinai tiek atvertas durvis, restorana apmaksats rekins. Un Tanja, vai jums tas patik vai ne, vienmer uzdod jautajumu: "Kur tu biji agrak?…"
Maman ir skiries vairak neka desmit gadus. Vina noteikti neatteiktos dzivot Eiropa kopa ar savu milako, "celot un lasit". Tomer Miroslavam kaut kadu iemeslu del vajadzeja pagaidit, kamer Julija Nikolajevna ieradisies Karlovi Varos (ja vina vispar nekad seit nebutu ieradusies?) un nodibinat ar vinu kontaktu ar starpnieka – pardeveja Ganusa starpniecibu. Vai vinam bija svarigi, ka vina noteikti piezvanija pirma?.. Ja ja, tas nozime, ka vecais virs kopuma uzvedas ka berns.
–…Ka tev vins patik? – Mamma ar elpu sacija, kad Miroslavs pec vinu pirmajam kopigajam vakarinam aizveda vinus uz viesnicu un smalki paklanijas.
"Kaut kas dublains," Tanja paraustija plecus.
– Kapec?! – mate bija parsteigta.
–Parak censos apburt. Tu. Un mani ari. Omari, ziedi, limuzins. Parak daudz.
– Bet, Tanja! Kas tam vainas? – Julija Nikolajevna bija sasutusi. – Miroslavs ir vienkarsi labi audzinats cilveks. Un kas izskatas skaisti – kapec ne? Ta ka vins to var atlauties?
– Tas nav svarigi, mammu. Ja es butu tava vieta, es butu loti uzmanigs.
– Kungs, Tanja! Kapec man butu jabaidas?! Ka Miroslavs ir maniaks? Smiekligi. Ko vins daris ar manu stavokli? Uz manu milzigo,” vina sarkastiski pasmaidija, “vienistabas dzivokli Rjazanskas prospekta?!
– Ak, mammu. Patiesiba es jus neatpazistu," Sadovnikova pakratija galvu. "Tu vienmer esi tik atturiga un sapratiga… Un tagad tu esi ka pusaugu meitene."
"Protams, jus veletos, lai es visu muzu grieztos ap jums." "Es cepu pankukas un atrisinaju tavas problemas," aizvainota sacija mana mate.
– Par ko tu runa? – Tanja pasmineja. "Man ir vel labak, ja tu esi aiznemts ar savam lietam un neiejaucas manejas." Vienkarsi, kad cilveks peksni maina savus ieradumus, piemeram, jus, piedodiet, vecumdienas, tas var beigties slikti.