P?d?j?s tr?s dienas
Шрифт:
– Man vienalga! Man ir vienalga par jums visiem! Avaresim – pie velna! Labak sadi, neka dzivot ka mes, sudos!
Iesupojas uz kartejo plauku.
"Bet mes patiesam sabruksim," domaja Miroslavs. "Pilots stridas veltigi."
Un vins mierigi teica:
– Labi, Karli, nomierinies.
Vins pieversa skatienu pilotam un ar draudiem balsi piebilda:
– Dari, ko vins saka.
Vins ar bailem paskatijas uz gliti apgriezto, labi gerbto puisi. Atkapies vins stajas pie stures.
Veca dzive bija beigusies uz visiem laikiem.
Miroslavs uz mirkli aizvera acis, atcerejas sava atmina Juleckas jauko seju un skumji nodomaja: vins vinu vairs nekad neredzes.
14 nodala
Musu dienas. Karlovi Vari
Vecais vins jau sen bija beidzies, uz letes staveja tuksas glazes. Ganuss noguris atspiedas antika (vai, pareizak sakot, vienkarsi veca) kresla. Julija Nikolajevna, gluzi preteji, sedeja uz pasas kusetes malas, izstiepusies, it ka butu gatava atraisities, begt… Spriezot pec sapnainas, apgaismotas sejas, begt pec milota. .
– Nu, ka tas viss beidzas? – vina nepacietigi jautaja. – Vai tiesam lidmasina nolaidas Vacija?
"Ja," Ganuss pamaja. – Vacija. Sporta lidlauka Veidena. Un Rietumvacijas valdiba atteicas izdot noziedzniekus Cehoslovakijai. Karlis tomer tika notiesats par pilota nogalinasanu. Bet vini man iedeva tikai piecus gadus un pec diviem atbrivoja ar amnestiju. Parejiem paveicas vel vairak. – Vina balsi bija dzirdamas skaudibas notis. "Vini cietuma atradas tikai isu laiku." Un tad visiem, ari Miroslavam, tika pieskirts politiskais patverums. Preti vini ludza tikai vienu: runat preses konference un aprakstit socialisma sausmas. Maza cena, kas jamaksa par tiesibam dzivot briva valsti!
"Vienkarsi brinumi…" nomurminaja Julija Nikolajevna.
"Miroslavs, protams, bija noraizejies," Hanuss paraustija plecus. – Man pietruka maju, man pietruka vecaku. Tev, – galants paklanisanas Julijas virziena. "Tomer es atri atradu mierinajumu sava darba, tikai taja." Es vareju apstiprinat savu arsta diplomu. Operets. Ta uzplauka tik loti, ka tika runats pat – tepat Karlovi Varos -, ka lidmasinas nolaupisanu organizejusi specdienesti no Vacijas.
– Par ko? – Tatjana bija parsteigta.
– Lai jusu riciba butu talantigi specialisti. Tas pats Miroslavs. Kopuma izradijas interesanta lieta: starp tas lidmasinas pasazieriem bija daudz slavenu cilveku. Matematikis. Biologs. Vairaki ieverojami inzenieri. Vini visi viena reize ludza atlauju izcelot, tacu Cehoslovakijas valdiba tos atteica.
"Nu, mulkibas," Sadovnikova jaunaka iesmejas.
– Nekadas mulkibas. Vienkarsa prakse. 1951. gada – pec Vacijas izlukdienestu paveles! – Viss vilciens tika nolaupits. Vins devas no Pragas uz Asu, kas atrodas tiesi pie Vacijas robezas. Piecpadsmit minutes pirms ierasanas lokomotive ielauzas tris cilveki. Vini versa ieroci uz soferi un vina paligu un lika nesamazinat atrumu Asa, pabraukt garam stacijai un steigties talak uz Vacijas Federativo Republiku. Parasti vilcieni, kas brauca uz Esu, tika novirziti strupcela. Tomer seit viss bija lieliski aprekinats: isi pirms incidenta Vacija iebrauca vilciens ar oglem, parmijas vel nebija pagrieztas atpakal, un vilciens drosi skersoja robezu. Robezsargi nespeja vinu noverst – vini bija tik apstulbusi, ka tikai saka saut pec vina… Puse pasazieru tika bridinati un speciali vinam nopirka biletes. Atlikusie piecdesmit septini cilveki taja nokluva nejausi. Starp citu, tikai desmit atgriezas atpakal Cehoslovakija.
"Ap tiem gadiem es lasiju, ka viens cehu puisis, skiet, no Pragas, meginaja nolaupit lidmasinu," atcerejas Julija Nikolajevna. – Bet viss beidzas loti slikti…
"Ja, Pjotr Havelka," Hanuss pamaja. – Kravas masinas vaditajs. Apmeram sesus menesus velak – un vinu iedvesmoja Karla un vina biedru piemers. Par lidzdalibniekiem vins panema ari brali un divus draugus. Bet vini lidoja ara no Pragas, un tur jau bija metala detektors. Vins reageja uz ieroci, Havelka tika aiztureta. Vina draugi vareja aizlidot, tacu neapbrunoti, un pat bez vadona vini neuzdrosinajas nolaupit lidmasinu. Visus cetrus tiesaja, Havelkam deva devinus gadus.
No Julijas Nikolajevnas garlaikotas sejas bija skaidrs, ka sis detalas vinu neinterese.
– Nu, kur tagad ir Miroslavs? – vina izblava.
– Zini?..
"Ja, protams," Ganuss pasmaidija. – Vins praktizejas Turcija, pec tam parcelas uz Kanadu un tagad dzivo Spanija. Tagad, cik man zinams, vins ir partraucis darbibu, bet turpina aktivi konsulteties. Celo pa visu pasauli.
– Vins ir precejies? – Julijas balss nedaudz triceja, Tanja smaidot paskatijas uz mati.
Ganuss bija neizpratne:
– Es… es, godigi sakot, isti nezinu. Es domaju, ka vins bija precejies, bet tagad ir skiries. Sen.
"Es redzu," Julija Nikolajevna noputas.
Tatjana nejausi jautaja:
– Kapec vins mus tomer uzaicinaja uz so veikalu?
– Kas tev ir prata? – pardeveja bija neizpratne.
– Kapec manai matei Rusalkinas buda bija skaidri rakstits: “Ganuss zina”?
"Ja?…" vecais virs izlikas parsteigts.
– Vai Miroslavs ieradas Karlovi Varos? Kad?
– Vel 1990. gada. Uzreiz pec tam, kad Vaclavs Havels izsludinaja amnestiju.
"Ja, Tanja, jus to teicat," mana mate priecajas, "ka lapenes zimite tika izgatavota pirms divdesmit gadiem!"
Tacu, meitene pamanija, pardeveja acis saudijas.
– Divaini. "Loti divaini," Tatjana domigi sacija. – Teiksim. 1990. gada Miroslavs sanema amnestiju, vareja atgriezties Karlovi Varos, pastaigajas pa pilsetu, atcerejas savu seno milestibu… Bet kapec atstat zinu lapene? "Vina versas pie mates: "Vai nebutu bijis vieglak atbraukt pie jums uz Maskavu?"
"Es… es apprecejos 1990. gada," apmulsusi atgadinaja Julija Nikolajevna. – Varbut Miroslavs par to uzzinaja? Un tu negribeji sabojat manu dzivi?
Tatjana nicinosi paraustija plecus:
– Vareju rakstit agrak, pirms jusu laulibam, no Vacijas vai Turcijas. Vismaz paskaidrojiet, kapec neieradaties uz randinu. Un vins pazuda pavisam.
"Vins rakstija," Ganuss klusi sacija. – Miroslavs man teica. Dazas dienas pec tam, kad es nokluvu Vacija, un pec tam daudzas reizes. Vestules acimredzot nekad nesanaca.
– Nozelojams attaisnojums! – Sadovnikovas meita to atmeta.
"Tu, Tanja, nezini, ka bija toreiz," mate iestajas par savu milako. – Sarakstijos ar kolegi no Bulgarijas – un zinas vienmer pienaca atvertas. Un te – no Vacijas!.. Un pat no terorista!