?pa?i. Ce?? uz izcil?bu
Шрифт:
Deivijs uz minuti devas prom, lai panemtu zarus ugunij. Vins kludijas par silto laiku. Kads mulkis ir sis puisis. Vins sev nepiedos, ja vina saslims. Atri savacis sausos zarus, vins atgriezas pie Zanetes, kura sedeja, pabazusi kajas zem vinas, un kaut ko rakstija sava dienasgramata. Davijam ir stingri aizliegts tur skatities. Un vins isti negribeja. Pusaudzis aizdedzinaja uguni ka ists profesionalis. Izdzivosanas zina vins vienmer ir augsgala.
Uguns patikami sildija vinu kermeni. Davijs skatijas uz liesmam, nenoversdams skatienu. Vins mileja uguni un uzskatija to par savu elementu. Meitene vinam devusi iesauku Fenikss, bet pati Zanete vairak mileja udeni, tapec vinu sauca par Naru. Ta divi preteji elementi speja milet viens otru.
Ari Davijs sovakar neko nejuta. No rita vinu gaidija viss interesantakais…
* * *
– Dakter Piters, pagaidiet! Mes nevaram vinu vienkarsi atstat liktena vara! – rudmataina meitene ludzas, panakdama virieti klinikas gaiteni.
– Elina, saproti, mes vinu neglabsim. Sakotneji bija maz iespeju,” arste mierigi saka, apstajoties.
Elinas acis paradijas asaras, vina nevareja to izdarit, vina nevareja aukstasinigi noversties no pacienta.
– Tu neesi Dievs, lai izlemtu likteni. Vina laiks ir beidzies.
– Ne ne ne. "Es nepadosos," meitene proteste, aktivi kratot galvu.
Doktors Piters aplika vinai roku ap pleciem un meitene saka raudat vel vairak.
"Jusu asaras vinam nepalidzes." Neviens vinam nepalidzes. Tatad, Elina, nomierinies, noslauki punkus un ej uz darbu. “Macieties but atturigakam,” iesaka arsts un atbrivo trauslo meiteni no apskavieniem.
Elina pagriezas un aiziet, snaukdama. Vina paskatas uz rokas pulksteni un saprot, ka ir pienacis laiks iedzert zales. Bet balss televizija vinu aptur. Vina paskatas uz plaso melno plazmu un ierauga taja izskatiga viriesa seju.
– Labdien, mani sauc Kupers Raiss, un es velos jus iepazistinat ar jauna veida vitaminu, kas var mainit jusu dzivi uz labo pusi. Tikai viena tablete diena, un alergija paries, televizija saka virietis. Si ir vel viena reklama. Ka vini sanikno Elinu.
Vina nopusas un dodas uz personala istabu, lai beidzot izdzertu tabletes. Vinas klepi draudzene Sara sez biroja, vina sveicina Elinu ar milu smaidu. Meitene atbild laipni un iznem no skapja iepakojumu ar savam tabletem. Sara ar riebumu vero, ka vinas draudzene dzer tabletes un piecelas no kresla.
– Tatad, mila, pietiek ar so cirku. Ir pienacis laiks to izbeigt,” vina saka, izraujot meitenei no rokam iepakojumu un iemetot to miskaste. Elina soketa skatas uz vinu un nezina, ko teikt.
– Ko tu dari? Pazaudeja pratu? – vina kliedza.
– Vai esat dzirdejusi par Cooper Rice vitaminiem?
Elina neticigi skatas uz savu draugu un gribas raudat.
– Ja, es redzeju sludinajumu.
– Nu, tas ir lieliski. Tatad, pargerbsimies un dosimies uz aptieku, kur tas pardod,” pavel Sara.
– Tu joko? Es neticu vinu ricibai, jo ipasi tapec, ka man nav naudas, lai tos nopirktu.
Sara nobola acis un panem no kresla maku.
– Mila, man uz kartes ir uzkrajumi. Es kraju celojumam uz Italiju, bet domaju, ka tava veseliba ir svarigaka par kadu nozelojamu atvalinajumu.
Elina saka negativi kratit galvu.
– Ne, pat nedoma par to.
Vinas draudzene satver vinas roku un velk uz izeju. Elina pretojas, tacu speki nav vienadi. Protams, ja salidzina to izmerus, tad Sara svara zina ieverojami parspej Elinu. Tapec vinai bija apzinigi jaseko draugam.
Izgajusi no klinikas ekas, vini iegaja liela aptieka. Sara piegaja pie kases un pasutija vitaminus. Elina staveja mala un apskatija spiediena merisanas iekartu. Vinai nebija vienalga sis "burvju" tabletes. Vinai isti nerupeja tas, kas notiek vinas dzive. Vina ir neveiksminiece Elina, vina nezina, ka saja dzive kaut ko darit. Vina var pat desmito reizi pagatavot pamata olu kulteni, un pec tam so kulinarijas sedevru nevar est.
Sara laimiga pasniedza draudzenei tablesu kastiti, un Elina nespeja valdit emocijas. Vina raudaja tik sirsnigi un berniskigi, ka Sara neiztureja un apskava vinu, skupstidama vinas pakausi. Vina mileja Elinu no visas sirds, lai gan bija vinu pazinusi tikai nedaudz vairak ka gadu. Meitene vinas laba bija gatava darit visu, lai vismaz reizem draudzene justos laimiga.
Elina iznema tableti no iepakojuma un apskatija to no visam pusem. Skiet, ka ta ir visparastaka un neieverojamaka tablete. Vina joprojam vinai neuzticejas. Tacu Sara izskatijas ar tadu skatienu, ka meitenei sis vitamins jaliek mute un janomazga ar mineraludeni, ko vina nopirka kopa ar zalem.
Meitenes saskatijas un smejas. Protams, Elina neko nejutis tagad un pat pec trim stundam. Rezultatu vina uzzinas rit…
* * *
Kalebs gaidija citu klientu sava kabineta, kura sienas bija nokrasotas gaisi zala krasa. Apkart bija daudz dazadu ziedu veidu, vina masa tos vienkarsi dievinaja. Puisis griez rokas zimuli, jo vins ir noraizejies, un pec minutes atskan lustosa koka skana. Mani nervi pazuda.
Martins driz bus seit, vins ir klients un ari Kaleba labakais draugs. Un ari skarbs kritikis. Ne tikai pec dveseles, bet ari pec profesijas. Tiesi vins deva Kalebam parliecibu un uzvareja vina ieksejos demonus. Tikai puisa nemitigas kritikas del vins kluva drosmigaks un vareja macities par psihologu, lai gan patiesiba neko no ta nesaprata. Vinam nepatika “saraujas”. Tagad Kalebs sez plasa biroja pasa Dalasas centra, darga adas kresla un sika melna biznesa uzvalka. Vins ir bagats, ne pasakaini, bet pietiekosi bezrupigai dzivei. Kalebs nav prasigs finansiali. Dvesele vins ir tukss.
Un nelaimigs.
Neviens Martina parmetums vai sauciens nevar iemacit Kalebam kadu sirsnigi milet. Tukss. Ta vins sevi sauca.
Martins ielauzas sava drauga personigaja telpa bez klauvesanas vai atlaujas ienakt. Ka vienmer. Tik bezceremoniski un egoistiski.
Keilebs nolika zimula paliekas uz galda un meginaja smaidit. Vinam neveicas. Sirsniba nav vina stipra puse.
"Sveiki," Martins sveicina un apsezas uz klienta kresla. Vins izskatas nopietns un uz kaut ko koncentrejies. Lai gan vins nekad neatskiras.