?pa?i. Ce?? uz izcil?bu
Шрифт:
Deivis paris reizes eksperimenteja ar uguni un saprata, ka apgut stihiju. Vinam japarada uguns visa tas skaistuma, speka un postosaja. Galu gala si speja ir navejosa.
Milosais paris ieradas banka stundas laika. Vini staveja pie ieejas un nezinaja, ko darit talak. Davijs satvera Zanetes roku un ciesi to saspieda. Vins baidijas par vinu. Galu gala meitenei nebija tadas pasas spejas un vina vareja tikt ievainota.
Bet ta bija vina, kura spera pirmo soli, uzliekot galva kapuci. Davijs darija to pasu un sekoja vinai. Mana sirds puksteja krutis, meginot caurdurt krutis. Vins bija nobijies, tik loti, ka vina celi padevas.
Banka izradijas milziga, ieksa bija daudz cilveku, parsvara darbinieki.
"Kungs Jezu, cik biedejosi!" – domaja Davijs, stavedams Zanetas prieksa.
Vins pacela roku, un taja pasa sekunde ta aizdegas. Stradnieki, kuri uzreiz pamanija atbraukusos pusaudzus, bija nobijusies. Vini nekad agrak neko tadu nebija redzejusi. Vini bija soketi.
– Mums vajag naudu, un daudz no tas. Mes tev nenodarisim nekadu launumu, ja tu izdarisi mums nelielu labvelibu un aizvedisi mus uz noliktavu,” Deivijs paveleja, vins meginaja padarit savu balsi stingraku, tacu ta nodevigi triceja.
Bankas darbinieki staveja nekustigi.
"Es teicu, aizvediet mus uz glabatuvi!" – Deivijs iesaucas, negaidot to no sevis. Vina roka saka degt intensivak, un vins juta, ka ari vina otro plaukstu apnem uguns. Tad puisis saka pamatigi krist panika.
Zaneta to nepamanija uzreiz, jo vinu aizrava koncentresanas uz darbiniekiem. Viens no viniem izsauca policiju.
"Vini izsauc policistus," meitene krita panika, un tad vina pamanija Deivija stavokli.
Uguns izplatijas pa visu kermeni, puisis zaudeja kontroli par to. Vins pagriezas pret meiteni, kura nobala no redzeta. Zaneta paspera paris solus atpakal, un pec sekundes Deiviju pilniba parklaja spilgtas liesmas.
Zaneta nevareja uz to paskatities, un vinas sirdi plososais kliedziens atbalsojas visa telpa.
Policisti ieradas un sastinga uz bankas slieksna, soketi lukodamies uz degoso puisi un kliedzoso meiteni.
Un Davijs juta tikai energijas un siltuma piepludumu. Bailes ir pazudusas. To aizstaja apzina par savu speju pilno speku. Ja vins veletos, vins varetu nogalinat visus, kas bija istaba.
Vins to sajuta un taja pasa mirkli uz policijas pusi aizlidoja uguns lode. Cilvekiem izdevas izvairities, par prieku Zanetai un puisa skumjam.
Meitene saka atkapties, neticot savam acim. Vina nekad nebutu domajusi, ka Davijs ir spejigs uz ko tadu.
Vaina bija uguns, tik briesmigs un nekontrolejams elements, kas speja uzvaret Devi apzinu, padarot vinu par briesmoni.
Ugunsbumbas lidoja cauri bankas ekai, biedejot cilvekus un radot haosu. Deivijs meta caulas, nekam nepieversot uzmanibu. Pat lidz policijas savieniem.
Ja, vini nolema atklat uguni uz pusaudzi, kurs meginaja vinus nogalinat. Un si darbiba Zanetu biedeja ne mazak ka satrakuso puisi. Vins varetu nomirt.
Un tiesi taja bridi nezinams speks parnema meiteni. Vina pieskreja tuvak policijai, cerot vismaz meginat vinus apturet. Vina pat uzreiz nepamanija, ka pret vinu lidoja milzigs uguns savins.
Zaneta apgriezas bridi, kad bumba atradas paris metru attaluma no vinas. Meitenes seja savijas sausmu grimase. Vina nolika rokas sev prieksa, saprotot, ka tas ir vinas beigas.
Un tiesi taja bridi, kad meitene aizvera acis, vinas prieksa paradijas udens siena, kas aptureja bumbu. Zaneta kliedza un nolaida rokas. Udens pazuda, it ka tas nekad nebutu bijis.
Meitene saprata, ka vina to izdarija. Ka ari vina kluva neparasta.
Zaneta iztelojas milzigu udens bumbu, un ta acumirkli paradijas vinas prieksa. Policija partrauca saut. Ar vienu rokas majienu meitene lika udens bumbai lidot preti Davijam. Udens vinu atdzeseja, uguns pazuda, un parsteigtas publikas prieksa staveja nobijies un slapjs puisis, kura drebes, parsteidzosi, bija neskartas.
Meitene satvera Daviju aiz rokas un burtiski izvilka vinu no bankas ekas. Neviens neuzdrosinajas vinus apturet, jo vini saprata so pusaudzu speku un vinu mirstigas briesmas.
* * *
Elinu nevareja dabut pie prata. Ap vinu pulcejas arstu un medmasu pulis, kuri nevareja saprast vinas gibona iemeslu.
Tikai pec paris minutem meitene atvera acis un bailes paskatijas uz apkartejiem cilvekiem. Un tad vina peksni uzleca no gridas.
"Klusi, Elina," saka doktore Rota, satverot vinas roku.
– Dievs, kas tikko notika? – Elina tricosa balsi jautaja.
–Tu zaudeji samanu. Es domaju, ka tas ir tapec, ka tu uztraucies. Vajag atpusties, doties majas, pagulet.
Meitene pamaja ar galvu un atri izgaja no tualetes. Vina lieliski atcerejas, kapec vina nogiba. Bet vina nespeja tam noticet. Pargerbusies no slimnicas halata, vina atri devas majas.
Dzivoklis bija tukss un kluss. Elina nostajas pie ardurvim, tad noslideja pa sienu un saka raudat. Vina jutas ka vajs, kas baidas no kaut kadas optiskas iluzijas vai iluzijas. Galu gala neredzamiba nevar but realitate. Vina nav seriala vai filma, ta ir dzive, un ta seit nenotiek.
Elina pacela galvu, noslaucija asaras un ievilka elpu. Vinai ir jaaizmirst tas, ko vina redzeja tualete. Vinai tas vienkarsi jauzskata par halucinacijam.
Nav speju, nav superspeju. Tas viss bija stress.
Ta meitene iznema no somas telefonu un uzrakstija Sarai zinu, ka velas vinu satikt kafejnica. Vina dabiski piekrita.
Pec trisdesmit minutem vini apsedas pie galda leta iestade un pasutija sev nelielu picu. Sara priecajas, ka draudzene vinu izvedusi pastaigaties, jo meitene parsvara sez majas un skatas filmas.
"Pasutisim juras velsu picu," Sara iesaka, un Elina piekrit. Tagad vinai ir vienalga, kada pica vinai ir.
Viesmilis pienema pasutijumu un meitenes saka runat. Sara runaja par jaunu draugu, kurs vinai tik loti patika. Un Elina tikai ik pa laikam pamaja ar galvu un pasmaidija.