?pa?i. Ce?? uz izcil?bu
Шрифт:
Tagad vins velas smieties, jo tas viss ir pagatne. Vins vairs nav vaimanatajs, vins ir kluvis citadaks. Tagad vinai nav tadu mulkigo bernibas fobiju ka bailes no klauniem vai tumsas.
Tikai bailes no vientulibas vinu nogalina.
Pie durvim atskaneja skali klauvejieni, un Kalebs uzlidoja no divana, atri izsledzot muziku. Martins ieradas agrak neka solits. Tas ir vina gara.
Draugs staveja uz slieksna tuksam rokam, kas Kalebu loti parsteidza, jo vins domaja, ka iedzers viskiju vai degvinu. Martins ienaca maja, pasveicinaja un apsedas uz divana.
"Es redzu, ka jums seit ir jautri," vins atzimeja, noradot uz Coca-Cola pudeli.
– Ir nedaudz. Jus sodien esat bez alkohola, apbrinojami.
– Ja, esmu sokets. Man vienkarsi radas labaka ideja.
Kalebs ieinteresejas un apsedas uz divana blakus savam draugam.
– Valai.
"Man ienaca prata doma, ka mums ir jaizklaidejas." Manuprat, klubs ir lieliska vieta. Turklat tur ir forsas meitenes.
– Ne, es esmu pret. Es neatbalstu sadu prieku.
– Vai nevelaties izklaideties? Pastasti man, kad tu pedejo reizi biji kopa ar meiteni? – Martins jautaja.
Kalebs saspringa. Sadas runas vinu kaitinaja.
– Tev tas nav jazina.
– Nac, saki man, es esmu tavs labakais draugs.
– Ne.
Ari Martins saka dusmoties.
– Kaleb, neesi glevulis.
Un tad puisis tika nomests no kedes. Vins pieleca no vietas, uzmeta niknu skatienu draugam un jau gatavojas vinam sist. Martins iesmejas.
"Tu esi dusmigs, neticami." Tatad, par ko jus stavat? Iesit man; parsteidz mani! – vins speleja, kas puisi loti parsteidza. – Vai ari tu esi vajs?
Un tad Kalebs neiztureja un no visa speka iesita draugam pa degunu. Taja bridi visas maja esosas spuldzes uzspraga ar spilgtu zibspuldzi, Keilebs metas prom, aizsedzot seju ar rokam, un Martins pat klusi kliedza.
–Kas pie velna ir sis? – jautaja draugs, turedams degunu, kas asinoja.
"Es… Es nezinu," Kalebs atbildeja un pacela galvu.
Lampas dzirkstija vietas, kur bija stikla spuldzes. Puisis nevareja saprast, ka tas var notikt.
Un vins piecelas kajas; kaut kas vinu pamudinaja to darit. Vins piegaja pie galda lampas, kas dzirkstija spozi, bet mazi zibeni. Kalebs bija parsteigts par tik skaistumu, ka vins pat nepieversa uzmanibu Martina lugumiem but uzmanigiem.
Vins pieskaras dzirkstelem, tacu nebija satriekts, ka gaidija. Energija gaja cauri katrai kermena sunai, sasildot mani ar siltumu. Vins jutas ka kluvis par kaut ko citu. Pat citi.
Var teikt, ka tas ir pardabiski.
3. nodala. “Tas ir neprats!”
"Ieelpo izelpo. Ieelpo izelpo. Tas viss ir nereali, sasodits, tas ir nereali! – Kupera Raisa zemapzina kliedza.
Vins joprojam atradas sava maja un sedeja viesistaba uz balta adas divana. Vina galva ir parak daudz jautajumu un nulle atbilzu. Tas vinu kaitinaja, jo virietis bija pieradis zinat burtiski visu. Bet seit logikai nebija jegas.
Kupers piecelas no divana un staigaja surpu turpu pa istabu. Tad vins apstajas pie spogula. Skiet, areji vins nemaz nav mainijies: tads pats garais, ne parak muskulots, bet ari ne tievs, isi mati un nogurusas acis. Vins neredzeja nekadas izmainas. Bet es to jutu. Es jutu kaut ko divainu. It ka vins var darit visu, ko velas. Vismaz aplaupit bankas, vismaz iznicinat kadu eku un nogalinat cilvekus. Vins var. Bet jautajums ir cits – kapec vinam tas vajadzigs?
Virietis taja nesaskata neko interesantu vai svarigu. Un uzreiz nak prata doma, ka ja nenogalini, tad glab. Pievienojieties supervaronu rindam. Tikai vins neatcerejas, kur atrodas Avengers galvena mitne.
Vins jutas jocigi. Tik loti, ka no smiekliem saka sapet veders. Vins nekad par to pat nedomatu. Klusti par supervaroni? Cik stulbi! Bedziet un glabiet pasauli, izliecieties, ka esat tik forsi, izdomajiet spilgtu uzvalku, aizstajvardu, izveidojiet stabu, savervejiet komandu, izdomajiet lielisku vardu un vienkarsi izglabiet so sasodita pasauli.
Kupers izskatijas pec vira, kurs bija kluvis traks. Bet patiesiba vins bija loti nobijies. Riss nezinaja, ko darit talak, ko darit un kadus pasakumus veikt. Galu gala virietis saprata, ka pie sim metamorfozem vainojamas vina pasa rokam izgudrotas tabletes.
Un vins saprata, ka vins nav vienigais, kas tos pienema. Bija ari citi cilveki, un drosi vien ari vini mainijas. Varbut viniem pat bija sliktakas spejas neka vinam.
Kupers pastiepa roku pec mobila telefona. Vins nolema, ka vel nav par velu vismaz kadu izglabt. Tapec vins izsauc Stendlera numuru. Vina kolegis atri atbild, par ko Kupers bija neticami priecigs.
"Standler, ir noticis kaut kas sausmigs, mums ir jaiznem narkotiku partija no pardosanas. Tas ir steidzami!" – Kupers pec sveiksanas skarbi saka.
"Tu esi traks? Kuper, tas nav iespejams! – atbildeja Stendlers.
"Es to neatkartosu. Tabletes nav pietiekami petitas un var kaitet pateretajiem.
Stendlers noputas, tad piekrita. Vins bija loti dusmigs, sasutis, satracinats, bet Kuperam bija vienalga. Tad vins izsledza telefonu un atviegloti uzelpoja. Lidz sim virietis darijis visu iespejamo.
Vina galva pazibeja doma, ka vinam bus jaatrod visi cilveki, kas nopirka tabletes, un janoskaidro, kas ar viniem noticis. Galu gala ne visi gribes paturet varu noslepuma un nedarit sliktas lietas.
* * *
Aili ieskreja eka, kura vina strada, iegaja sava mazaja kabineta un aizsledza aiz sevis durvis. Vina visu laiku triceja, elposana nevareja normalizeties. Vina ir kluvusi traka, tas ir skaidrs. Galu gala lietas nevar kusteties, tikai skatoties. Telekineze neeksiste!
Meitene nezinaja, ko darit, kur iet un pie ka versties pec palidzibas. Kaut kas ieksa kliedza, ka vinai vajag izmantot so speku, nozagt vairak naudas un doties kaut kur uz Meksiku vai Panamu, kur vina nekad netiks atrasta.