?pa?i. Ce?? uz izcil?bu
Шрифт:
Stulbs sapnis. Turklat izmantojiet sos briesmigos spekus pret cilvekiem. Aili nevelas nevienam nodarit pari.
Tapec vinai vienkarsi javirzas uz savu dzivi, nepieversot uzmanibu notikusajam, neizmantojot spejas, un jaturpina intervet slavenibas.
Aili noputas. Cik viss ir sarezgiti. Viena mirkli vinas dzive mainijas un ne uz labo pusi. Vina aizvera acis, atslaba un meginaja aizmirst notikuso.
Bet taja bridi pie vinas durvim skali klauveja. Vina drebeja un sakustejas, lai ielaistu apmekletaju. Tas bija vinas prieksnieks Ridsa kungs, kurs neparprotami bija slikta garastavokli.
– Sveika, Aili, vai tu interveji Risu?
"Protams," vina atbildeja un iznema no sominas piezimju gramatinu. Tad vina to pasniedza savam prieksniekam.
Rids paskatijas uz piezimju gramatinu un tad nometa to uz galda.
– Neka jauna, Aili, neka. Veca informacija, garlaicigi jautajumi.
Meitene parsteigta paskatijas uz vinu, neticot savam ausim.
– Es tik loti centos! Rida kungs, ludzu, neatsakieties publicet interviju.
Virietis neapmierinati paskatijas uz Aili un negativi pakratija galvu.
– Nav publikacijas.
Un tad meitene neiztureja, vina saka raudat, aizsedzot seju ar plaukstam. Tacu misters Rids bija nesatricinams, vins izgaja no kabineta, skali aizcirzdams durvis.
Meitene raudaja. Vina nebija gaidijusi sadu notikumu paversienu. Sai intervijai vajadzeja but vinas laimigas dzives sakumam.
Ta ir jega, ta vajadzetu.
Vina satvera rokas piezimju gramatinu, izrava no tas teksta lapas un saplesa tas mazos gabalinos. Vinu parnema naids un izmisums.
Aili gandriz kliedza aiz dusmam. Vina pieversas dokumentu skapim, kur bija vinas vecie darbi, kurus vina tik loti ienida. Taja pasa sekunde visas mapes izlidoja no plauktiem un sastinga gaisa Aili prieksa. Peksni vina saka smaidit, vinai saka patikt speks un speks, ko vina bija ieguvusi.
Mapes lidoja gaisa, un tad meitene ar rokas majienu lika drukata teksta loksnem izlauzties no mapem un izmetaties pa biroju.
Pec minutes birojs jau lidoja, Aili telpa radija istu apokalipsi. Bet vinai vins patika. Meitene izbaudija so skaistumu.
* * *
– Ka tas var but? – Carlijs krita panika.
Rens paraustija plecus. Vins pats neko nesaprata. Tas viss likas nereali.
"Nomierinies, mes noteikti uzzinasim, kas tas ir," Rens saka meiteni nomierinat.
– Ka mes to uzzinasim? Vai mums ir slimnicas sadiem gadijumiem? Un, lai gan, ir. Un tas sauc par psihiatriskajam slimnicam.
– Nekriti panika, ludzu. Turklat jus nevarat, jus saprotat.
– Tas nav iespejams, tas nav iespejams. Nedari mani bezpalidzigu, es vienkarsi esmu stavokli! – Carlijs iebilda un apsedas uz kebla.
Rens sakrustoja rokas un paskatijas uz meiteni. Vinam nez kapec skita, ka sis ir laimigas dzives beigas, ka talak vinus sagaida kaut kas sausmigs. Vins saprata, ka vinam bus jaizdara izvele. Tikai starp ko? Vai ari kurs…
Vins smagi noputas, un vina skatiens iekrita vitaminu iepakojuma, ko vins vakar bija lietojis Kupera Raisa. Vina elposana paatrinajas. Puisis piegaja pie vitaminiem, tad pakera tos un pagriezas pret Carliju ar dusmigu sejas izteiksmi.
– Tas visas ir sis sasoditas tabletes! Mums jaatrod Kupers Raiss un jauzdod vinam dazi jautajumi! – Rens saka satracinat.
Carlijs piecelas no kebla un piegaja pie puisa, vina panema kastiti roka un pagrieza to acu prieksa, un tad vienkarsi apskava puisi.
– Klusi, nekriti panika. Mes to izdomasim kopa. Rit mes dosimies uz vina laboratoriju.
– Es iesu viena.
– Ne, mila, es tevi nepametisu. Mes to pardzivosim kopa, bus vieglak, ticiet man,” meitene vinu parliecinaja, skatoties tiesi vinam acis.
Rens nevareja vinai atteikt, lai gan juta, ka vina bus lieka. Puisis saka nozelot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgriesanas. Jums vienkarsi javirzas uz prieksu.
– Paldies, Carlij, bez tava atbalsta es vienkarsi klutu traks. Es milu Tevi.
Meitene pasmaidija.
"Es zinu," vina atbildeja, noradot uz savu apalo vederu. – Un seit ir musu milestibas apliecinajums.
Rens uzlika roku uz Carlija vedera un atslaba. Vinai blakus vins ir gatavs aizmirst par visu.
* * *
Deivijs staveja krasta, gandriz nekustedamies. Puisis nevareja attalinaties no parpasauligajam sajutam, kuras vins sanema, kad vina kermeni parnema uguns.
"Davi, tas mani biede," Zaneta klusi teica un pieskaras puisa plecam.
– Ja, tas ir biedejosi. Bet tik forsi!
Meitene pasmaidija.
– Es par to nestridos. Bet kas mums ar to butu jadara? Klut par supervaroniem?
Davijs iesmejas un apskava meiteni.
– Var but. Bet man skiet, ka but viniem ir garlaicigi. Ta vieta meginasim but neliesi. Ir tik romantiski kopa aplaupit bankas, begt no policijas…
– Davij, tu esi traks!
Vini abi smejas, stavot Miciganas ezera krasta un apskavusies viens otru. Zaneta jutas miera, it ka pirms paris minutem nekas ipass nebutu noticis. Un tas viss viniem skita.
– Vai jus nopietni velaties aplaupit banku? – jautaja Zanete.
– Godigi sakot, ja. Redziet, spelejot supervaroni, mes nepelnisim naudu. Slaveniba ja, nauda ne. Par so varonigo profesiju algu nedod.
Zaneta pamaja. Vina, protams, saprata, kadus riskus vini var uznemties, cik daudz cilveku vini var nogalinat. Bet kada iemesla del vina neatteicas, bet, gluzi preteji, atbalstija vinu un nolema izstradat ricibas planu.
Vinu merkis bija centrala banka, kura tika glabati savas pilsetas bagato cilveku ietaupijumi. Zanetai nebija ne jausmas, ka tikt ieksa eka, jo vina nekad taja nebija bijusi. Un vinai nav talanta planot laupisanu.
Pec divam stundam meitene padevas, un Deivijs nolema, ka vini rikosies bez plana. Padariet to, ka jums iet. Drosi vien tas bija stulbs lemums, bet viniem vajag naudu.
Zaneta savaca visas lietas, ko vini bija izlikusi pludmale, iznema no mugursomas divus vienadus tumsus dzemperus ar kapucem un vienu no tiem pasniedza puisim. Vins to uzvilka reize ar Zanetu, un pusaudzi smejas. Vinus tas viss uzjautrinaja. Viniem si izklaide skita uzjautrinosa.