?pa?i. Ce?? uz izcil?bu
Шрифт:
Puisis apstajas un iegruda meiteni majas siena Aili beidzot iekliedzas, bet svesinieks nolika vinai prieksa nazi, un vina acumirkli apklusa. Vins velas vinu nogalinat.
– Klusi! Galvenais ir, nekliedz, un es tevi nenogalinasu, saproti? – puisis bargi teica. Vina balss bija parak raupja un biedeja meiteni vel vairak.
Aili pamaja. Labak ir atdot vinai visu naudu, neka parplest vederu. Meitene iedeva puisim somu, vins to pakera un saka ka traks rakaties apkart. Vins iznema maku un telefonu.
Meitenes acis saudijas pa aleju, un vinas uzmanibu piesaistija gruvesi un kiegeli. Vina tik loti gribeja to vienkarsi panemt un iesist svesiniekam ar so kiegeli. Tacu vins bija parak talu, un vinas mazaka nepareiza kustiba vareja puisi sadusmot.
Bet tad notika kas neparasts. Kiegelis, uz kuru skatijas Aili, pacelas gaisa un sastinga. Meitene saka strauji mirkskinat, domadama, ka vinai ir halucinacijas, bet kiegelis joprojam karajas.
Meitenei radas doma, ka si ir iespeja ietaupit naudu un telefonu, vina izsledza parasto domasanu un vienkarsi iztelojas, ka sis kiegelis sit puisa galvu. Sekunde un tas notiek. Svesinieks bezsamana nokrit zeme, jo sitiens bija diezgan specigs, un Aili zoklis atkrit.
Vina paker somu, pacel no zemes maku un atri aizbeg. Sis lidojosais kiegelis stav vinas acu prieksa. Meitene nespej noticet tam, kas notika tik nesen.
* * *
Renas rits bija tikpat briniskigs ka vienmer. Vins atvera acis un ieraudzija Carliju gulam sev prieksa. Vina bija parak skaista, un puisis nesaprata, ka meitene var iemileties tada ka vins.
Jaunas meitenes baltie mati krita par vinas seju, un Rens maigi izbrauca tiem cauri ar roku. Carlijs nodrebeja un lenam atvera zilas acis.
"Labrit," vina sveicina un burvigi pasmaida.
"Labi," puisis atbild un noskupsta vinu uz pieres.
Rena acis pacelas un vins paskatijas pulksteni. Ir tikai devini no rita.
– Vai man gatavot brokastis? – Carlijs klusi jautaja.
– Ka velaties, es jus nepiespiedisu.
Vina pasmaidija un nometa balto segu. Apsedusies gulta, vina pastiepa roku pec halata un uzvilka to uz naktskrekla.
Carlijs piecelas, apsedza savu apalo vederu ar purpursarkano halatu un izgaja no istabas. Rens pasmaidija. Vins nespeja noticet savai veiksmei. Ka vini mil viens otru, ka viniem ir kazas pec menesa un vel trijos piedzims meita. Vins vienkarsi tam netic. Uzskata to par labu sapni.
Rens ari piecelas un devas uz vannas istabu. Zem kontrastdusas vins atslaba un pilniba pamodas. Vina acu prieksa pazibeja vakardienas notikumi, vins pasmaidija, saprotot, ka ir saticis savu veco elku.
Puisis aizsledza udeni, izkapa no dusas un ap vidukli aplika frote dvieli. Vins staveja pie izlietnes un nejausi parbrauca ar roku pari miglainajam spogulim. Vins saprata, ka ir tikai pasliktinajis lietas, jo bija atstajis svitras uz virsmas; Carlijs atkal zveres. Rens nobolija acis un paskatijas seja – bija paradijusies rugaji un tie bija janoskuj. Izsmerejis seju ar putam, puisis panem aparatu un palaiz pa seju.
– Smuki!
Es nogriezu sevi. Uz vina vaiga tika atstats sekls, bet liels griezums, un uz asmeniem bija asinis. Rens no sapem saravas, atri pakera blakus esoso rokas dvieli un uzlika to uz bruces. Puisis grasijas piezvanit Carlijam, lai palidzetu vinam arstet griezumu, tacu kaut kas vinu attureja.
Proti, sapes. Pareizak sakot, ta neesamiba.
Puisis nonema dvieli un paskatijas uz bruci. Vina partrauca asinot. Ne tikai tas, vina vienkarsi pazuda. Rens saka just bruci, neticedams savam acim.
"Tas ir vienkarsi neiespejami, neiespejami!" – vins domaja, sakot krist panika.
Tad vins piecelas no gridas. Vina seja bija parbijusies, puisis neko nesaprata.
Rens metas leja pie Carlija. Vina staveja pie plits un varija vina milako speki un olas. Bija neticams aromats, kas lika saprast, cik izsalcis puisis. Bet tagad vins nolema tam nepieverst uzmanibu.
Vins piegaja pie meitenes un pakera no galda nazi. Carlijs parsteigts paskatijas uz puisi, nesaprazdams, ko vins gatavojas.
"Mila, es nezinu, kas notiek, bet jums tas ir jaredz," vins saka.
Rens iztaisnoja plaukstu, stingri panema nazi un atri izdarija iegriezumu. Meitenei pat nebija laika reaget.
– Dievs, Ren, ko tu dari? Vina krita panika, satverot roka virtuves dvieli.
No plaukstas teceja asinis, tik tumsas un karstas. Carlijs uzklaja dvieli, censoties apturet sarkana skidruma plusmu. Bet Rens maigi satvera vinas roku un piespieda vinu nonemt auduma gabalu.
Saja bridi Carlija bija parsteigta, vinas acis palielinajas, un vinas mute sastinga burta “o”. Bruce atkal pazuda, Rens parstaja just sapes.
– Ka tas ir iespejams? – meitene jautaja, bailes skatidamas traumas vieta.
– Es pats nezinu. Agrak tas nenotika.
Rens saprata, ka tas ir kaut kas neparasts un pat nedabisks, ka vins ir ieguvis kadu ieprieks nezinamu speku. Tikai puisis nezinaja, ko ar vinu iesakt.
* * *
Ritausma. Tik pasakaini skaisti, gaisi un magiski. Saule lenam pacelas virs apvarsna, iekarojot nakti.
Davijs pamodas ar specigu drudzi un galvassapem, kas vinu burtiski nogalinaja no iekspuses. Puisis izrapas no telts, censoties nepamodinat Zanetu, un devas ezera virziena. Vins cereja, ka drudzis mazinasies un tie ir tikai stulbi kermena triki.
Vins nevelejas saslimt un radit problemas Zanetai.
Deivijs apsedas netalu no ezera. Puta vajs, bet auksts vejs. Puisis nejutas labak.
Vins piecelas un, piegajis pie udens, nomazgajas. Tiklidz aukstais skidrums pieskaras vina adai, galvassapes pargaja un kermena temperatura saka normalizeties. Puisis nesaprata, kas notiek. Vai udens vinu dziedinaja? Tas vienkarsi nevar notikt.
Vins atkal apsedas smiltis un nosedeja apmeram piecpadsmit minutes, lukodamies taluma. Lidz maigs pieskariens plecam lika vinam saraustities un apgriezties.